Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  21. oktobrī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

6.[59.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs:
Īpaši aicinātas amatpersonas: G. Princis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, A. Kušķis;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji: birojs „Graf - X, birojs „GJS”[Lietuva];
Pasūtītāja pārstāvji: M. Ķīsis, SIA „Daugavgrīvas NIP”;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas bizness, Z. Zablovska – BNS, K. Kalniņa – LETA.

Sēdi vada:  J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Kafejnīcas  un stāvvietas izbūve Palmu ielā 2; būvniecības iecere.
    Pasūtītājs: SIA „Felikss M”.
  2. Teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 detālplānojums Daudzfunkcionāla tirdzniecības, biroju un izklaides centra „Zunda” izbūvei; Teritorijas Plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipi
    [atkārtoti: 03.12.2009. kolēģijā skatīta izvērstā skiču projekta sadaļa par būvmasu kārtojumu un piedāvātie grozījumi Zunda kanālam piegulošās teritorijas detālplānojumā].
    Projektētājs: SIA „Graf X”
    Pasūtītājs: „Daugavgrīvas NIP”

Kolēģijas lēmums:

1. Kafejnīcas  un stāvvietas izbūve Palmu ielā 2; būvniecības iecere.

1.1. Atzīt, ka zemes gabala Palmu ielā 2 apbūve, kas atrodas krustojumā ar Brīvības gatvi, aktīvi veido apbūves raksturu arī Brīvības gatvē – pilsētas galvenajā maģistrālē, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas galvenajām telpiskās kompozīcijas asīm.
Brīvības gatves statuss nosaka prasību pēc atbilstošas kvalitātes arhitektūras risinājuma tās telpu veidojošai apbūvei, kuras raksturs balstīts uz konteksta ar šodienas urbāno situāciju un urbāno apbūves raksturu, nevis uz konteksta ar tām nedaudzām ēkām, kas radās ap Pēterburgas ceļu laikā, kad šī Teikas rajona teritorija vēl nebija pievienota pilsētai un kam šodien nav īpašas kultūrvēsturiskas vērtības.
Šis noteikums būtu ietverams Būvvaldes gatavotajā  plānošanas arhitektūras uzdevumā objekta projektēšanai.

2. Teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 detālplānojums Daudzfunkcionāla tirdzniecības, biroju un izklaides centra „Zunda” izbūvei; teritorijas plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipi.

2.1. Daudzfunkcionālā kompleksa apbūve veidojama kā konkrētai pilsētvidei atbilstoša mēroga atsevišķu apjomu kopums, atsakoties no vienlaidus liela pamatapjoma risinājuma.
Atgādināt iepriekš lemto, ka izteiktais reljefs un augstuma atzīmju starpība starp Daugavgrīvas ielu un  Zunda kanāla krastmalu dod iespēju dažādot apbūves augstumus un izvairīties no lielajām,  Rīgas apbūvei neraksturīgajām jumta plaknēm.
2.2. Atzīmēt, ka piedāvāto augstuma akcentu [8 – 23 stāvi] izvietojums un parametri nav pilsētbūvnieciski argumentēti.
Atgādināt iepriekš lemto, ka atbalstāma pieeja veidot sadalītas akcentu zonas gar Daugavgrīvas ielu kompleksa dienvidu daļā  un zonā pie galvenās ieejas no Zunda kanāla puses, kas nepārsniegtu 10 stāvu augstumu.
Teritorijas vizuāli telpiskās koncepcijas un tās akcentu vietas un formu nosaka arī apbūve gar Daugavas senkrastu, kas veido Pārdaugavas vēsturiskās apbūves siluetu, kas saglabājams, pilnveidojams un izkopjams.
Saglabājami un veidojami skatu koridori no Kliņģeru un Krēslas [Klusās] ielas – pa ielu asīm virzienā uz Ķīpsalu un skatu koridors uz Mārtiņa baznīcu no Zunda puses.
2.3. Atzīt ka viens no kompleksa plānojumu ietekmējošiem faktoriem ir iekļaušanās kopējā apkārtesošās teritorijas gājēju ceļu struktūrā, kur būtiska ir Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektā iestrādātā gājēju trase pa Āzenes ielu ar Mārtiņa baznīcu trases asī , kas savieno Balasta dambi pie Daugavas krastmalas ar vēsturisko mazstāvu apbūvi un sabiedrisklā transporta pieturu Vanšu tilta galā ar  Zunda kanālu un pa tiltu kanālam pāri ieved gājēju  teritorijā starp Daugavgrīvas ielu un Zundu.
Šīs gājēju trases loģisks turpinājums būtu jau kompleksa teritorijā skaidri iezīmēts ceļš uz projektējamo gājēju tiltu pāri Daugavgrīvas ielai, piesaistot to ietvēm un vertikālai komunikācijai paredzot liftus.
2.4. Precizējama transporta kustības shēma paša kompleksa robežās un tam piegulošajās ielās [iekšējo gājēju ielu šķērsojumi, mijiedarbība ar gājēju promenādi Zunda krastmalā u.c.].
2.5. Apbūvei gar Daugavgrīvas ielu jāseko ielas lūzuma apbūves līnijai – senkrasta liekumam, saglabājot tā reljefa raksturu, kas ir viens no svarīgākiem šeit aizsargājamiem pilsētbūvnieciskiem elementiem.
Atgādināt iepriekš lemto, ka ieeju zonās obligāti veidojamas atkāpes [kabatas] ar mērķi veidot kvalitatīvu publisku ārtelpu, kurā var tikt izspēlēts arī senkrasta motīvs.
2.6. Pārdomājama apbūve Zunda kanālmalā  no funkcionālā un telpiskās izteiksmības viedokļa,
veidojot krastmalas un tās apbūves sasaisti un apbūves frontē paredzot dažāda rakstura ārtelpas risinājumus , analizējot to izsauļojumu.
Atgādināt iepriekš lemto par publiski pieejamo telpu joslas nepieciešamību autostāvvietu apjomā gar Zunda kanālu.
Atgādināt iepriekš lemto, ka  Zunda kanāla krastmala veidojama ar attīstītu promenādi un apstādījumiem.
Izstrādājama apstādījumu attīstības koncepcija.
2.7. Atgādināt iepriekš lemto, ka gar jaunprojektējamo ielu, kas savieno Daugavgrīvas ielu ar Zunda Krastmalu, veidojama ielas telpai un Rīgas apbūves tradīcijām atbilstoša ielas apbūves fronte, piegādes zonu paredzot slēgtu.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
M. Putrāms
A. Sīlis
D. Veinberga
J. Dripe