Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada 25. martā
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

3.[56.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: 
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A Kronbergs, S. Ņikiforovs, M. Putrāms, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Īpaši aicinātas amatpersonas: S. Dolgopolovs, G. Princis;
Rīgas Dome: G. Lansmanis;
Pilsētas attīstības departaments: U. Kolkovskis
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E.Daniševskis, B. Saulītis, Larry K. Oltmans
Pasūtītāja pārstāvji: R. Zītars u.c.
Plašsaziņas līdzekļi: J.Lejnieks  u. c.

Sēdi vada: J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Koncepcija gājēju ielas izveides iespējai Rīgas centrā.
    Pasūtītājs: Pilsētas attīstības departaments.
    Projektētājs: SIA „E. Daniševska birojs” [transporta izpēte].
  2. Darījumu centra „Daugava” Balasta dambī 3 un tam piegulošās teritorijas attīstības koncepcija.
    Pasūtītājs: SIA „Darījumu centrs „Daugava”.
    Projektētājs: projektēšanas biroji ”Vx3 Architects, Strategists, Urban designers” [Lielbritānija], „Cushman & Wakefield”[Polija], „E. Daniševska birojs”, „Arhis inženieri”.

Kolēģijas lēmums:

1. Koncepcia gājēju ielas izveides iespējai Rīgas centrā. 1.1. Ņemot vērā pilsētas attīstības plānā atzīto publiskās ārtelpas nozīmību pilsētvides aspektā un Rīgas Domes noteikto politiku piedalīties gājēju satiksmes tīkla veidošanā vēsturiskajā centrā, konceptuāli atbalstīt gājēju ielas izveidošanu Ārrīgas centra daļā, kas vienlaicīgi
- uzlabos pilsētvides publiskās ārtelpas kvalitāti,
- ļaus saglabāt vēsturiskas pilsētvides raksturu, attīstot neliela apjoma tirdzniecības vietas,
- veicinās ekonomikas attīstību,
- būtu kā pienesums Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem. 1.2. Piekrist transporta analīzes rezultātā iegūtai atziņai, ka no Ārrīgas centra daļā pilsētas attīstības plānā piedāvātajām ielām ar gājēja prioritāti – Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām, kā pirmo piedāvāts pārveidot Tērbatas ielu  un novirzot komunālo transportu - trolejbusu pa Brīvības ielu, Tērbatas ielu sākot ar Elizabetes ielu varētu attīstīt kā izteiktu gājēju ielu.
Iela rekonstruējama kompleksā ar inženiertīklu rekonstrukciju un satiksmes reorganizāciju. 1.3. Lai realizētu vienu no galvenajiem augstas kvalitātes publiskās ārtelpas rādītājiem - savstarpēji saistītu gājēju ielu tīkla esamību, ieteikt veidot nepārtrauktu gājējam labvēlīgu vidi, apvienojot šajā struktūrā jau esošo gājēju ielu: Kaļķu ielu-Brīvības bulvāri [līdz Raiņa bulvārim] ar koncepcijā piedāvāto Tērbatas ielu [sākot no Elizabetes ielas].
Šim nolūkam ar prioritāti gājējam  būtu jāveido gājēju ielu tīklā iztrūkstošais posms: Brīvības bulvāris [pārskaitļu puse ieskaitot liepu aleju] posmā starp Raiņa bulvāri un Merķeļa ielu un Tērbatas ielas sākums starp Merķeļa ielu un Elizabetes ielu. 1.4. Īpaša nozīme pievēršama tādu kultūrvēsturiskās vides autentiskuma elementu saglabāšanai kā Tērbatas ielas bruģa iesegums un ielas šķērsprofīls, kas ir neatņemama ielas tēla sastāvdaļa. 1.5. Atjaunojami koku rindu stādījumi un attīstāmi ielas apstādījumi [t. sk. vertikālais apzaļumojums]. 1.6. Turpināma transporta analīze, [modulēšana, eksperiments dabā, monitorings], gājēju plūsmu analīze un autostāvvietu organizācijas izpēti. 1.7. Veicama uzņēmēju, nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju interešu aptauja un izvērtēšana [tai skaitā par plānā piedāvāto pasāžu izveidošanas iespējām ielai piegulošajos kvartālos un iekšpagalmu sakārtošanu]. 1.8. Tālākā koncepcijas izstrādāšanas gaitā risināms arī gājēju ielai atbilstošs labiekātojums:
- nodrošinājums ar apgaismojumu, tostarp skatlogu apgaismojumu;
- labi izvietotu un aprīkotu atpūtas vietu izvietojums;
- atbilstoši laika apstākļiem komfortablu apstākļu nodrošinājums;
- aprīkojums kvalitatīvām publiskām tualetēm, kas atbilst vides pieejamības prasībām;
- mākslas un dizaina elementu pielietojums;
- skatlogu kultūras jautājumu risināšana.

2.  Darījumu centra „Daugava” Balasta dambī 3 un tam piegulošās teritorijas attīstības koncepcija. 2.1. Atzīt, ka piedāvātajā teritorijas attīstības konceptuālajā risinājumā pamatā sekots Daugavas kreisā krasta  plānojuma un telpiskās struktūras attīstības koncepcijai, kam līdz ar to nevajadzētu radīt domstarpības ar UNESCO Pasaules mantojuma komiteju, kura novērtējusi Latvijas aktīvo rīcību, ierobežojot RVC vērtības apdraudošu attīstības tendenču attīstību  RVC aizsardzības zonā Daugavas kreisā krasta apbūves iecerēs.
Vienlaicīgi tika norādīts, ka Latvijai  jāturpina regulāra sadarbība ar UNESCO Pasaules mantojuma centru par nozīmīgākajiem jaunajiem attīstības projektiem RVC aizsardzības zonā, tai skaitā Daugavas kreisajā krastā, stingri ievērojot visus sagatavotos plānošanas dokumentus un attīstības koncepcijas.
Pozitīvi vērtējama transporta struktūras analīze plašāka areāla kontekstā. 2.2. Atzīt, ka no plānojuma struktūras viedokļa, teritorijas attīstību
- nevar balstīt uz d/c „Daugava” nepiederošiem zemes gabaliem [ieprojektētais parks],
- tā jābalsta uz jaunveidojamu laukumu abpus Zunda kanālam, kas ir būtisks elements Daugavas kreisā krasta centrālās daļas publiskās ārtelpas struktūrā,
- tā jāplāno, analizējot šķērssaites ar Kīpsalas daļu otrpus Vanšu tilta trasei,   
- tā jāveido, gājēju kustību paredzot kontekstā ar sabiedriskā transporta pieturvietām. 2.3. Atzīt, ka no telpiskās struktūras viedokļa, teritorijas attīstībā
- zemajai apbūvei jāpielieto citu - Rīgas tradīcijai atbilstošu mērogu,
- īpaša uzmanība pievēršama Balasta dambja telpiskajai kompozīcijai [t. sk. apbūves mērogam], jo tā veido Āgenskalna līča panorāmu,
- centrālās apbūves ass telpiskajā kompozīcijā jāizmanto pret Zundu kāpjošu apjomu augstumu motīvs. 2.4. Plānojuma un telpiskā struktūra tālāk attīstāma pēc
- atbilstošu grozījumu pieņemšanas RVC un tā AZ attiecībā uz Ķīpsalas plānojuma un telpiskās struktūras uzbūves noteikumiem,
- satiksmes un sabiedriskā transporta apkalpes shēmas attīstības galīgā varianta pieņemšanas.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
A. Kronbergs
S. Ņikiforovs
M. Putrāms