Scenārija autors: Imants Lancmanis; Režisore: Inese Stade; Operators: Aleksandrs Grebņevs; Datorgrafiķis: Pāvels Dolgovs; Izpildītāji: «Springtime», «Monte Video», «Tigvera»; Vieta: Rīga; Laiks: 2008. gads; Garums: ~ 11 minūtes

Rīgas pilsētas būvmeistars Kristofs Hāberlands (1750–1803) ir Latvijas izcilākais arhitekts vēsturisko stilu periodā. Viņš sāka radīt jauno moderno Rīgu atbilstoši Apgaismības laikmeta tendencēm.

Rīgas celtniecībā Kristofs Hāberlands ienesa ģeometriskās proporcionēšanas metodes apvienojumu ar konsekventu klasicisma stila fasāžu dekoru. Būvmeistars galvenokārt cēlis Rīgas pilsoņu dzīvojamās ēkas, taču pēc viņa projektiem izbūvēta arī Rīgas pilsētas bibliotēka, notikušas rātsnama un Melngalvju nama arhitektūras izmaiņas, celts 0to Hermaņa fon Fītinghofa (Otto Hermann von Vietinghoff) teātris, policijas valdes ēka, brīvmūrnieku ložas nams. K. Hāberlands projektējis arī Svētā Pētera baznīcas kanceli. Pēc viņa projektiem Latvijā un Igaunijā uzceltas sešas baznīcas un vairākas muižu ēkas.

18. gadsimtā Latvijā kāds celtnieks ienesa klasicisma arhitektūras racionālismu un tās formālos paņēmienus, laužot un pārveidojot viduslaiku Rīgu. Viņš nāca ar svaigām un avangardiskām mākslinieciskām idejām, kas atbilda Apgaismības laikmeta radikālismam. Kristofs Hāberlands – klasicisma arhitektūras celmlauzis Rīgā.

Kristofs Hāberlands dzimis Rīgā 1750. gada 1. janvārī. Viņa tēvs Johans Andreass Hāberlands bija mūrnieku amata meistars. Pēc mācību laika Rīgā Kristofs Hāberlands 1768. gadā tika pasludināts par zelli un devās obligātajā ārzemju mācību braucienā, kas ilga astoņus gadus. Atgriezies dzimtajā Rīgā, 1778. gada 30. janvārī Kristofs Hāberlands tika uzņemts par meistaru Rīgas mūrnieku amatā.

Tūlīt pēc tam Kristofam Hāberlandam bija lemts uzsāka savu celtnieka karjeru, pie tam ne bez skandāla piegaršas, kas bieži pavadīja viņa darbību. Hāberlanda enerģiskais raksturs un spilgtā personība lika viņam reizēm nonākt konfliktā ar savu vidi. Laikabiedra atstāsts par Svētā Pētera baznīcas administrācijas sēdi: «Hāberlands uzvedās nepieklājīgi, uz jautājumiem atbildēja nesavaldīgi, staigāja pa istabu šurp un turp, bieži paziņoja, ka viss, par ko tiek jautāts, ir tikai intrigas pret viņu, un atstāja administrācijas sēdi dažādu nepiedienīgu izteicienu pavadībā.»

1778. gada martā Rīgas rāte jaunajam meistaram Hāberlandam uzticēja izstrādāt pilsētas bibliotēkas pārbūvi. Darbi ilga līdz 1786. gadam, bet vēl divus gadus vēlāk tapa gleznotāja Heitmaņa darinātā alegoriskā sienas glezna ar Pētera I attēlu. Te pirmoreiz Rīgā parādījās plaša sabiedriska telpa ar izglītojošu raksturu. Telpas monumentalitāti uzsvēra 36 kolonnas, bet Katrīnas II bareljefs griestos telpai piešķīra oficiālu iespaidīgumu. Fasādei uz Doma klostera dārza vienīgā arhitektūras detaļa no Hāberlanda laika ir ēkas jumtgale ar figurālu volūtu rotājumu, astrolābiju un uzrakstu «Museum».
Hāberlands tika modernizējis arī seno Svētā Pētera baznīcu, kurai 1789. gadā viņš izstrādājis projektu marmora kancelei, kas tika izgatavota Itālijā un uzstādīta baznīcā 1786. gadā. Greznā kancele gāja bojā baznīcas ugunsgrēkā 1941. gadā.

Pats arhitektoniski nozīmīgākais un oriģinālākais Hāberlanda devums baznīcu celtniecībā ir Rīgas pievārtē 1791. –1794. gadā tapusī Katlakalna baznīca. Miniatūrā veidā te atkārtota Romas Panteona ideja – tā ir apaļa būve, kas pārsegta ar kupolu.

No citiem sabiedriska rakstura pasūtījumiem Hāberlandam nācās pārbūvēt Johana Frīdriha fon Etingera celto Rīgas rātsnamu. Hāberlands lēzena četrslīpju jumta vietā uzbūvēja mansarda stāvu un ierīkoja jaunas kāpnes no laukuma uz pirmā stāva biržas zāli.

Hāberlandam bija lemts pielikt roku arī slavenajam Rīgas Melngalvju namam. 1792. gadā viņš izbūvēja nelielu divstāvu blakuskorpusu ar ēdamistabu. Interjers bija ļoti vienkāršs, bet Hāberlanda rokraksts redzams nama ieejas portālā, kas kopā ar pašu namu atkal ir atdzimis.

Pilsētas vajadzībām Hāberlands 1789. gadā Kaļķu ielā pabeidza celt jauno policijas valdes namu. Celtnes fasādē galvenā atšķirība no parastām dzīvojamām ēkām bija pusapaļais frontons ar alegorisku cilni, kas attēloja Taisnības dievieti ar svariem rokā un Rīgas ģerboni. Ēka vēlāk tikusi pārveidota.

Pie sabiedriskām ēkām var pieskaitīt arī Alūksnes muižas īpašnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa privāto teātri, ko Hāberlands uzbūvēja 1782. gadā Ķēniņu, tagadējā Vāgnera ielā 4. Tā fasādes kompozīcija tuva parastai pilsoņu dzīvojamai ēkai. 20. gadsimta sākumā fasādes apakšdaļa tika pilnīgi pārbūvēta.

Pats lielākais Kristofa Hāberlanda ieguldījums pilsētas attīstībā bija Rīgas pilsoņu dzīvojamās ēkas. Tās izauga pilsētas nozīmīgākajos punktos – Rātslaukumā, Pils laukumā, uz galvenajām ielām. Pats iespaidīgākais piemērs Hāberlanda spējai radīt izcilu arhitektūru ļoti šaurā vietā ir rātskunga Sebastiana Heinriha Krūzes nams Vecpilsētā 17 – plastisks un vienlaikus līdzsvarots arhitektūras darbs.

Varbūt, ka visskaistākie Hāberlanda nami tomēr ir tie, ko viņš cēla pats sev. Pirmā bija māja Teātra un Vāgnera ielas stūrī, tā tapa ap 1785. gadu. Ēkas stūra novietojums bija izdevīgs, jo ļāva izveidot divas fasādes, katru ar atšķirīgu risinājumu.

Otrs Hāberlanda privātnams tapa Kalēju ielā 4 ap 1782. gadu. Arī šeit Hāberlands ir ievedis bagātīgu dekoru, pat portretu ciļņus. Fasādes sānos lietots īpatnējs pilastru veids, t. s. franču orders, – kanelētos pilastrus ik pa gabalam pārsedz horizontāla josla.

Hāberlands nīcināja viduslaiku Rīgu, bet pēc tam nāca citi, kas nojauca viņa celto. Jau 20. gadsimta sākumā jauns bankas nams, tagadējā Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļa, aizvietoja grāfam Mellīnam celto grezno ēku Jēkaba ielā 6. Ēkas portāls bija ietverts ar efektīgām hermu figūrām, kas nesa balkonu ar dzelzs kaluma margām.
Vairāki Hāberlanda celti nami joprojām redzami Pils ielā. Drēbniekmeistara Johana Frīdriha Vēbera dzīvojamā ēka Mazā Pils ielā 1 arī mūsdienās neatšķiras no tā veidola, ko ieguva 1788. gadā. Tai blakus stāv nams Pils ielā 6, kas arī gadsimtu gaitā maz mainījis savu izskatu.

Virzoties tālāk pa Pils ielu, var iegriezties Anglikāņu ielā, kuras 5. numurā stāv kādreizējā Rīgas jurista Karla Gotharda fon Fēgezaka nams. Tā fasādes ir uzsvērti vienkāršas. Saglabājušās ozolkokā grieztās ieejas durvis, kāpnes un skaists marmora kamīns, kas, iespējams, pasūtīts Anglijā. Netālu no bijušā Fēgezaka nama uz Pils un Miesnieku ielas stūra paceļas vēl viena Hāberlanda celta ēka, kas jaunākajos laikos pieredzējusi restaurāciju un dekoratīvus papildinājumus
Ieejot Doma laukumā, Šķūņu ielā 17 paceļas viena no oriģinālākajām Hāberlanda celtnēm – bagātā tirgotāja un mākslas kolekcionāra Johana Zamuela Holandera nams, kas tapis 1787. gadā. Ēkas fasādē Hāberlands gandrīz pilnīgi atteicies no parastā klasicisma stila dekora un to pārveidojis dīvainos ģeometriskos elementos. Namā saglabājies griestu gleznojums vienā no saloniem, smalki tēlnieciski rotājumi otrā salonā, bet pats izcilākais Rīgas klasicisma interjers atrodas nama pagarinājumā, kura fasāde iziet uz Zirgu ielu. Tā ir ovāla zāle, kuras sienas bagātīgi dekorētas ar ģipša ciļņiem un arhitektoniskiem elementiem.

No Doma laukuma iegriežoties Smilšu ielā, nonāk pie bijušā angļu tirgotāja Morisona nama, kas tagad pazīstams kā bankas «Parex» sēdeklis. Nams celts 1794.–1797. gadā.

Vairāki Hāberlanda nami pazuda Otrā pasaules kara laikā. Rātslaukuma malā reiz atradās trīs Hāberlanda celtas ēkas, ko rāda mākslinieka Karla Traugota Fehelma glezna. Kungu ielā 1, atradās tirgotāja Johana Heinriha Holandera nams. 1875. gadā tas tika pilnīgi pārbūvēts, toties līdz pat sagraušanai otrajā pasaules karā bija saglabājusies otrā stāva zāle, kas rāda visus Hāberlanda iemīļotos paņēmienus. Blakus atradās neliela veikala ēka, celta tirgotājam Pēterim Braunšveigam pašās 18. gadsimta beigās. Nākošais, tirgotāja Mihaela Proringa nams jo vairāk izcēlās, pateicoties savam brīvi stāvošajam novietojumam Rātslaukuma stūrī.

Rātsnama aizmugurē, Jaunavu ielā 3, atradās tirgotāja Konrāda Heinriha fon Sengbuša nams. Šeit Hāberlands bija fasādes centru uzsvēris ar īpaši varenu logu, ko ietvēra «franču ordera» pilastri. Namā atradās zāle ar ģipša veidojumiem, kas rādīja Hāberlanda patiku uz reprezentāciju un svinīgumu.
Kristofs Hāberlands mira 1803. gada 7. martā. Viņa kapa piemineklis Lielajos kapos nav iznīcis un izcilais Rīgas celtnieks nav aizmirsts.

Vēlreiz Hāberlands kā mākslinieciskas iedvesmas avots atdzima 20. gadsimta sākumā, kad tika kopētas viņa ēku detaļas. Nacionālā teātra ēkā arhitekts Augusts Reinbergs fasādēs ielicis Hāberlanda logus, pilastrus, ornamentiku.

Mūsdienās paveras iespēja vēlreiz izmantot Hāberlanda talantu, lai atdzīvinātu Vecrīgas tēlu, lai sadziedētu vairākas kara brūces. Ir palikušas trīs tukšas vietas, kur reiz stāvēja trīs Hāberlanda celti nami – Proringa nams Kungu ielā 5 un abas lielās ēkas, kas Daugavas pusē un uz Kungu ielu noslēdza tukšo laukumu Melngalvju namu aizmugurē, tagad – auto stāvvieta.

Cik labi būtu, ja varētu nemocīties ar modernās arhitektūras mēģinājumiem aizpildīt vēsturiskās apbūves zudušās vietas un šajās vietās atgriezt patiesi skaistās un harmoniskās Hāberlanda ēkas, kas arī kopiju veidā spētu nest sava izcilā radītāja talanta spēku.

Imants Lancmanis

Kristofa Hāberlanda biogrāfija Hāberlands (Haberland, Haverland) Kristofs (1750.1.I? Rīgā – 1803.7.III Rīgā)  – mūrnieks, būvmeistars, arhitekts. Tēvs un mātestēvs – mūrniekmeistari, kas 18. gs. 1. p. pārcēlās uz Rīgu no Annabergas Saksijā. Pamatizglītību H. guvis pie tēva un pilsētas būvdarbu meistara J. P. Leihta. Būdams mūrnieku zellis, papildinājies amatā ārzemēs (8 gadus Berlīnē un Drēzdenē). 1777 nokārtoja mūrnieku cunftes meistara pārbaudījumus Rīgā, ieguva pilsoņa tiesības un 1778 tika uzņemts Rīgas rātes dienestā (J. P. Leihta palīgs). Bija pilsētas arhitekts un būvdarbu meistars (1789–96), spilgtākais pilsoniskā (birģeru) klasicisma pārstāvis Rīgā, kas savā mākslin. nosliecē bija uzticīgs. t. s. Bizīšu stilam un hellenizācijai. Sava mūža nogalē H. sasniedza klasicismam raksturīgo formu monumentalitāti un komp. skaidrību, piem., grāfa Mengdema pils Carnikavā (1802, gāja bojā 1. pas. kara laikā) un apaļā, ar kupolu pārsegtā luterāņu bazn. Katlakalnā (1791–94).

Rīgā H. pārbūvēja vai uzcēla no jauna apm. 20 patriciešu mājokļu, kam raksturīgi daudzstāvu namu apveidi, ordera fasādes dekorējums un racionāls telpu grupējums: Šķūņu ielā 17, 19 (abas 1787), teātra ielā 6 (1785), Vecpilsētas ielā 1 (1788), Smilšu ielā 5 (1794), Pils ielā 6, 9 (abas 1795), Bibliotēkas ielā 5 (1795). Pārveidoja dažu sab. ēku interjerus, radot tajos telpisku proporciju cildenumu un antīkotu koptēla noskaņojumu: Pilsētas b-ka un Kolonnu zāle bij. Doma klostera A spārna 2. stāvā (1778), O. H. Fītinghofa privātais t0ris jeb Muses nams (1782),ēdamzāle ar palīgtelpām Melngalvju namā (1793,nav saglabājušās); nomainīja jaunajam Rātsnama plakano skārda jumtu ar dakstiņu mansarda jumti (1793, gāja bojā 2. pas. kara laikā); S. Pētera bazn. remontēja torni (1789–90), vidusjoma velves un iekštelpas (1793), iebūvējot tajās pēc paša proj. Itālijā no krāsainā marmora izkalto grezno kanceli un portālu (1793, gāja bojā). Ārpus Rīgas H. uzbūvēja dažas kungu mājas – O. H. fon Fītinghofa namu Ikšķiles muižā (1794, gāja bojā 1. pas. kara laikā) un vairākas luterāņu baznīcas. Šo kulta celtņu veidolā raksturīgs ir būvmasu kompaktums, antīkoto formu diženums un daži laicīgai arhit. Radniecīgi motīvi: luterāņu baznīcas Ljā – Alūksnē un Suntažos (abas 1788); Igaunijā – Sv. Jāņa baznīca Valgā(1789) un, iespējams, Veru (ap 1780). H. vadīja Pētera un Pāvila bazn. izbūvi Rīgas Citedelē (1786, arhit. Z. Zēge fon Laurenbergs).

L. Birznieks A. Kristofs Haberlans // Lit. un Māksla, 1970, 14. II; Campe P. Lexikon Liv- und Kurländischer Baumeister..., 1., Stockholm, 1951; Gerich O. Ch. H. und seine Bauten, Berlin, 1928; Васильев Ю. Классицизм в архитектуре Риги. Р., 1961.

Vasiļjevs J. Hāberlands Kristofs. Māksla un arhitektūra biogrāfijās (1. daļa), Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995, 192.–193.lpp.

 

Īsfilmu kopijas latviešu un angļu valodā interesenti var saņemt Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš pa tālruni ((+371) 67105941) sazinoties ar biroja administratori.