Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  21. janvārī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

1.[54.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Sīlis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis,
Pilsētplānošanas pārvalde: I.Purmale, I. Staša-Šaršūne;
Projektēšanas biroju pārstāvji: J. Bruzgule, U. Zanders,  M. Kalvāne;
Pasūtītāja pārstāvji: A. Kamerāne;
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA, Z. Zablovska – BNS; K. Iļjinska – Dienas bizness.

Sēdi vada: J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Apbūves atjaunošana Kungu ielā 5; metu konkursa nolikums.
    Pasūtītājs: SIA „Rīgas nami”.
  2. Detālplānojums teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi; 1. redakcija.
    Projektētājs: SIA „Metrum”;
    Pasūtītājs: „Business Real Estate”.
  3. Tirdzniecības centra būvniecība Brīvības gatvē 448; būvniecības iecere.
    Projektētājs: SIA „Depo projekts”;
    Pasūtītājs: Plesko Real Estate”.

Kolēģijas lēmums:

1. Apbūves atjaunošana Kungu ielā  5; metu konkursa nolikums. 1.1. Atzīmēt, ka Metu konkursa
- uzdevums ir sakārtot Rātslaukuma pilsētbūvniecisko struktūru, atjaunojot slēgto plānojuma un telpisko uzbūves principu un realizēt pilsētas vajadzības pēc telpām ar publisku funkciju, t.sk. funkcionāli ērtas un arhitektoniski loģiskas noejas uz Rātslaukuma pazemes stāvu un publiskajām tualetēm;
- mērķis ir iegūt Metu, kas piedāvā kvalitatīvu arhitektonisko risinājumu Otrā pasaules kara laikā nopostītās apbūves atjaunošanai Kungu ielā 5.
1.2. Nolikumā precīzi definējama par pašvaldības līdzekļiem būvējamās ēkas funkcija.
1.3. Prasības projektējamā apjoma augstuma parametriem kontekstā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izvērtēt un precizēt Rīgas vēsturiskā centra padomē.
1.4. Konkursa nolikumā ietverami jauni Būvvaldē metu konkursam izstrādāti arhitektūras plānošanas noteikumi, kuros ietverti arī metu vērtēšanas kritēriji.
1.5. Nolikumā paredzēt iespēju nepieciešamības gadījuma rīkot Metu konkursa 2. kārtu, lai iegūtu no arhitektūras un funkcijas viedokļa pārliecinoši labāko risinājumu. 2. Detālplānojums teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi; 1. redakcija. 2.1. Virzīt uz publisko apspriešanu detālplānojumu teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi 1. redakciju, kā vienu no iespējamām pilsētbūvnieciskām struktūrām teritorijas apbūvei.
2.2. Attīstot tālāk detālplānojuma priekšlikumu: 
- konceptuāli definēt plānojuma un telpiskās kompozīcijas arhitektonisko ideju un tās kontekstu ar piegulošajām teritorijām;
- apbūves stāvu skaita palielināšanas  [no noteikumos paredzētajiem 4 stāviem uz 6 stāviem detālplānojumā]  pamatotību noteikt ar pilsētbūvniecisko analīzi.
Bez pārliecinošas argumentācijas 6 stāvu augstuma atzīme pieļaujama vien arhitektoniskiem akcentiem;
- pilnveidot Jelgavas ielas apbūves frontes telpisko kompozīciju;
- koriģēt detālplānojuma teritorijas plānojuma struktūru, kurā nav aprobējams iebraucamo ceļu trasējums līdz pat Kīleveina grāvja krastmalai, kas ir potenciāli kvalitatīva publiskā ārtelpa,
- visi zaļie pagalmi pie Kileveina grāvja telpiski orientējami, lai iegūtu optimālo izsauļojumu. 3. Tirdzniecības centra projektēšana Brīvības gatvē 448; būvniecības iecere. 3.1. Atzīt, ka pretstatā Rimi veikalu utilitārajam tipveida risinājumam kopā ar pasūtītāju piedāvāts arhitektūras risinājums, kas pamatots ar iederību dotajā vidē, kur  vietas garu nosaka Valsts etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, un kur jaunā apbūve līdz ar to  projektēta kontekstā ar muzeju – tā telpisko struktūru, apjomu formu valodu, mērogu, jumtu slīpumiem, un tml., bet izmantojot mūsdienu izpratni par  formu, plakni, līniju.
Pilsētbūvnieciskās struktūras risinājumā ņemts vērā lokālas dabas nosacījums plānojumam un telpiskajai kompozīcijai, ko diktē sarkano līniju nobīde – „ierāvums”, un apbūve eksponējas ielas asī [virzienā no pilsētas centra].
Arhitektūras tēla un labiekārtojuma risinājumā rastas veiksmīgas asociācijas ar teritorijas dabas elementiem [ezers, fauna, flora].
3.2. Attīstot tālāk projekta priekšlikumu:
-  izvērtēt iespēju  „pieklusināt” ēkas ekspansīvo izteiksmi, tās vizuālā tēla aktivitāti, lai tirdzniecības objekts neņemtu akcenta lomu uz sevi teritorijā, kur pēc hierarhijas tā pienākas muzejam.
Tas pats attiecināms uz reklāmu – tās vizuālo zīmes veidu un izvietojumu;
- izvērtēt izmantoto izteiksmes līdzekļu daudzuma pamatotību salīdzinoši nelielajā veikala būvapjomā;
- analizēt iespēju iebraukšanu veikala apmeklētāju autostāvvietā organizēt no jaunprojektējamās ielas [kopīgi ar apkalpes transportu], jo iebraukšana veikala stāvvietā no Brīvdabas ielas -  gājēju galvenās pieejas muzejam,  ir problemātiska [īpaši domājot par gadatirgus dienām u.c. plaša mēroga pasākumiem];
-  kvalitatīvas publiskās ārtelpas iegūšanai, veikala teritorijas labiekārtojumu veidot kontekstā ar muzeja apmeklētāju plūsmu uz muzeju no komunālā transporta pieturas veikala tuvumā.
3.3. Ieteikt pasūtītājam tirdzniecības centra sastāvā paredzēt kafejnīcu.
3.4. Ar tirdzniecības centra būvniecības ieceri būtu iepazīstināms Valsts etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
3.5. Atzīt, ka objekts ar lielveikalam raksturīgu tirdzniecības funkciju pamatoti nav piemērots, lai ar to pilsētas galvenajā ielā „iemarķētu” iebraukšanu Valsts etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Atzīstot ka tā nav arhitektu, projektu autoru kompetence, lūgt Rīgas Domi izvērtēt iespēju atpirkt zemes gabalu Brīvības ielā 448.

J. Dambis
E. Bērziņš
A. Cinis
A. Kronbergs
S. Ņikiforovs
A. Sīlis
J. Dripe

Regīna Bula