RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada  3.decembrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

11.[53.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, E. Bērziņš, A. Cinis, A. Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Sīlis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Būvvalde: V. Brūzis, L.Sarma;
Pilsētplānošanas pārvalde: I.Purmale, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : R. Bruzgulis, J. Bruzgule, U. Zanders, R. Krūskopa, I. Krūskopa-Kalaine, K. Misiņš;        
Pasūtītāja pārstāvji: R. Razums;
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA, I. Drozdovska - Dienas bizness, A. Riekstiņa – Diena.

Sēdi vada:  J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Tirdzniecības centra „Alfa Living” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatve 382; skiču projekts
    [atkārtoti: skatīts 02.11.2006., 09.11.2006., 08.11.2007., 11.12.2008.].
    Projektētājs: SIA „Arplan”;
    Pasūtītājs: SIA „Brīvības 382”.
  2. Daudzstāvu darījumu iestāžu ēka Stacijas laukumā 1; skiču projekts; 
    [atkārtoti: skatīts  29.11.2007.].
    Projektētājs : PS „Arcade”;
    Pasūtītājs: SIA „Attīstības aģentūra”.
  3. Daudzfunkcionāls tirdzniecības, biroju un izklaides centrs „Zunda” Daugavgrīvas ielā 31;
    izvērsts skiču projekts.
    Projektētājs: SIA „Graf X”;
    Pasūtītājs: „Daugavgrīvas NIP”.
  4. Detālplānojuma Torņakalna administratīvā centra teritorijai 1. redakcija.
    [atkārtoti: 22.01.2009.; 24.09.2009.].
    Projektētājs: SIA „Metrum”;
    Pasūtītājs: RD Pilsētas attīstības departaments.

Kolēģijas lēmums:

1. Tirdzniecības centra „Alfa Living” un biroja ēkas jaunbūves Brīvības gatvē 382; skiču projekts. 1.1.Kā pozitīvu atzīmēt dialogu ar pasūtītāju, kas ir bijis pragmātisks attiecībā uz kompleksa plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipiem:  apjomi izvietoti uz Brīvības gatves iedibinātās būvlaides, likvidējot pilsētvidei neraksturīgo autostāvvietu izvietojumu starp ielu un apbūvi un apjomu augstums izvēlēts atbilstoši pilsētas galvenās ielas telpai kā arī  pilnveidots apjoma arhitektoniskais risinājums.
1.2. Atkārtoti  atzīmēt, ka joprojām aktuāls paliek jautājums par areāla plānojumu starp esošo tirdzniecības parku „Alfa” un projektējamo tirdzniecības centru „Alfa Living” kontekstā ar publiskās ārtelpas kvalitāti - tas veidojams kā aktīva, kvalitatīva  publiskā ārtelpa ar dažādu aktivitāšu zonām:
- ar skaidri saprotamu, no autotransporta kustības nodalītu un ērtu gājēju funkciju;
- ar ainavisku risinājumu, kur zaļumu sistēma ir pašvērtība;
- ar saikni ar aizmugurē esošo Biķernieku mežu.
1.3. Ņemot vērā attīstāmās teritorijas pilsētbūvnieciskās situācijas nozīmību – atrašanos pie valsts galvaspilsētas galvenās maģistrāles, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm,  tā atrašanos divu ielu [Brīvības un Šmerļa ielas] stūra telpā,  atkārtoti  atzīmēt ka:
-  joprojām piedāvātā risinājuma arhitektūras kvalitāte kopumā ir par pieticīgu dotajā pilsētbūvnieciskajā situācijā un  tai trūkst novitātes;
-  joprojām nav pārliecinoši atrisināts apbūves stūra akcentējums Brīvības gatves un Šmerļa ielas stūra telpā, kas īpaši būtisks jo virzienā uz pilsētas centru šis apjoms atsāk apbūvi pēc Šmerļa  meža masīva;
Tas attiecas nevis uz  apjomu parametriem, kas ir atbilstoši konkrētai pilsētvides situācijai, bet gan uz kompozīcijas paņēmieniem;
-  joprojām biroja ēkas kopapjoms tiek veidots ignorējot tā  atrašanos Ropažu ielas asī – bez telpiskas atsauces tās siluetā [ēka uztverama arī no attāliem skatu punktiem].
1.4. Tehniskā projekta izstrādes laikā [pirms tā nobeigšanas], projekts atkārtoti skatāms Būvvaldes padomē un/vai PA kolēģijā. 2. Daudzstāvu darījumu iestāžu ēka Stacijas laukumā 1; skiču projekts. 2.1. Risinājums kopumā atbalstāms; notikusi loģiska projekta attīstība un kas īpaši uzsverams – piedaloties arhitektūras konkursā uzvarējušā priekšlikuma autoru kolektīvam.
2.2.Par zaudējumu  uzskatāma atteikšanās no viesnīcas funkcijas, jo projektējamais darījumu centrs izvietojas tālsatiksmes sabiedriskā transporta mezglu punkta vistiešākajā tuvumā, kur viesnīcas atrašanās ir pamatota un nepieciešama un reizē tā bagātinātu pilsētvidi.
2.3. Projekta attīstības tālākajā gaitā jāparedz maksimāla publiska funkcija gar Elizabetes ielas fronti, ievērtējot pilsēttelpas plānojuma struktūras izmaiņas šajā areālā, ko nosaka pilsētas teritorijas plānojums paredzot  dzelzceļa uzbēruma transformāciju par estakādi un kur intermodālā transporta mezgla izvietojums uzbērumā pie Elizabetes ielas varētu būt  uzbēruma transformācijas 1. kārta.
Tas savukārt paver iespēju savienojumam starp Elizabetes ielu un Timoteja ielu un līdz ar to pilnībā izmaina autotransporta un gājēju kustību šajā Elizabetes ielas posmā. Uz šo jauno situāciju jāatsaucas arī ēkas plānojumam, paredzot vismaz pirmā stāva līmenī publiski pieejamas telpas, lai no funkcijas, arhitektūras un gājēja drošības viedokļa tas atbilstu kvalitatīvas publiskās ārtelpas kritērijiem vienā no pilsētas centra nozīmīgākajām ielām.
2.4. Tālākā projekta detalizācijā īpaša vērība veltāma:
-  Elizabetes un Satekles ielu stūra akcenta telpiskajam un arhitektūras risinājumam, detaļu dizaina niansēm. Attiecībā uz piedāvāto materiālu klāstu , to tonalitāti un kvalitāti autoru attieksme vērtējama pozitīvi;
-    pārejai no galvenās fasādes [gar Satekles ielu] pamatplaknes ar izvirzītajām erkeru joslām uz nosacīto mansarda daļu,  kas patlaban ir risināta mehāniski.
2.5. Pozitīvi vērtējot publisko zaļumu zonas izveidi starp jauno apbūvi un peronu, nepārliecina pret peronu vērstās fasādes arhitektūras risinājums, kas neveido ansambli ar esošo stacijas ēku un ir nepamatoti fragmentēts. 3. Daudzfunkcionāls tirdzniecības, biroju un izklaides centrs „Zunda” Daugavgrīvas ielā 31;
izvērstā skiču projekta sadaļa par būvmasu kārtojumu un piedāvātie grozījumi Zunda kanālam piegulošās teritorijas detālplānojumā [intensitātes rādītāji , augstuma parametri, būvlaides, ielu  augstuma atzīmes].
Par sarunas un vērtējuma pamatu izmantots 03.09. 2009. konsultatīvajā  sanāksmē Pilsētas arhitekta birojā lemtais, kas ir neatņemama šī protokola sastāvdaļa. 3.1. Zunda kanālam piegulošās teritorijas detālplānojumā paredzētais 24 stāvu telpiskais akcents zonā gar Zunda kanālu ir pretrunā  Daugavas kreisā krasta kopējo telpiskās attīstības koncepciju, tāpēc atbalstāma pieeja veidot sadalītas akcentu zonas gar Daugavgrīvas ielu kompleksa D daļā un zonā pie galvenās ieejas no Zunda kanāla puses, kas nepārsniegtu 10 stāvu augstumu.
3.2. Atbalstāms piedāvājums projektējamā teritorijā vidējo apbūves intensitāti noteikt 277.5%.
3.4. Ielu augstuma atzīmes, ņemot vērā izteikto reljefa starpību ir diferencētas: jaunprojektētajai ielai gar Zunda kanālu to var pieņemt +4.3 m , bet esošajām Daugavgrīvas ielai un Ūdens ielai tās ir atšķirīgas katrā konkrētā ielas posmā, kas dod iespēju dažādot apbūves augstumus un izvairīties no lielajām, Rīgas apbūvei neraksturīgajām jumta plaknēm.
3.4. Nav iebildumu Daugavgrīvas ielas apbūves līniju reducēt uz  6 metriem, ko paredz arī iepriekšējā vienošanās, bet obligāti veidojamas atkāpes ieeju zonās ar mērķi veidot kvalitatīvu publisku ārtelpu ar apzaļumojumu gar ielas fronti.
Līmeņu starpība  starp ielu un plānoto apbūvi t.i. Daugavas senkrasta joslas daļā ir arhitektoniski kvalitatīvi atrisināma, obligāti saglabājot senkrasta reljefa raksturu teritorijā kopumā [kas īpaši svarīgi Rīgai kā „plakanai” pilsētai] – veidojot atbilstošu labiekārtojumu: apzaļumotas nogāzes, atbalsta mūrus, terasējumu, daļēji arī  pārsegumus, gaismas šahtas un tml.
3.5. Nulles cikla projekts veidojams ar pieņēmumu , ka tas sekmē teritorijas apbūvi, ielu tīkla un inženiertīklu izbūvi, bet pieļauj fleksibilitāti  apjomu arhitektoniskam risinājumam [akcentu precīza novietne un forma, publiska pieejamo telpu josla autostāvvietām apjomā gar Zunda kanālu, arhitektoniski pamatota fasādes veidošana gar Ūdens ielu u.c.].
3.6. Arhitektoniskais  risinājums kopā ar projektēšanā iesaistītajiem Lietuvas arhitektiem skatāms papildus atsevišķā kolēģijas sēdē. 4. Detālplānojuma Torņakalna administratīvā centra teritorijai 1. redakcija.
I. Sirmās ziņojums par Raņķa dambja un Mūkusalas ielas savienojuma trases realizācijas pamatprincipu. 4.1. papildus 24.09.2009. kolēģijas sēdes lēmumam  atzīt par būtiski svarīgu Raņķa dambi un Vienības gatvi savienojošā tuneļa realizāciju visā garumā, jo fragmentāra realizācija izjauktu pilsētvides telpisko struktūru, uzsvērt ka veiksmīga detālplānojuma teritorijas attīstība ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka plānotā Raņķa dambja un Mūkusalas ielas savienojuma trase jau tā būvniecības 1. kārtā tiek realizēta kā pazemes būve posmā no Vienības gatves līdz Uzvaras bulvārim; vienlaikus minētās būves konstrukcija jāveido ar iespēju tālākā teritorijas attīstības perspektīvā virs tās izvietot apbūvi vietās, kur to paredz detālplānojums.
Kolēģija izsaka viedokli, ka jāveic tehniski ekonomiskais aprēķins, lai noskaidrotu, vai nākotnē nepieciešamie ieguldījumi trases pārsegšanai atsvērs ietaupījumu īstermiņā realizējot atvērtu trasi.
Papildus kolēģija izsaka bažas par projekta, kas paredz trases pārsegšanu vienlaicīgi ar ēku izbūvi tālākā perspektīvā, realizācijas iespējamību.

J. Dambis
E. Bērziņš
A. Cinis
A. Kronbergs
S. Ņikiforovs
A. Sīlis
J. Dripe

Regīna Bula