RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 15. oktobrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

10.[52.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, E. Bērziņš, A. Cinis, A. Kronbergs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G. Legzdiņš, L. Lauberga, M. Lejnieks;
Pilsētas attīstības komiteja: G. Iesalnieks;
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA, Z. Zablovska – BNS, A. Riekstiņa – Diena.

Sēdi vada: J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Eksporta ielas rekonstrukcija; tehniskais projekts
    Projektētājs: arhitektu birojs „Legzdiņš un partneri”;
    Pasūtītājs: Rīgas domes Satiksmes departaments.
  2. Rekonstruējamās ēkas fasāžu projekts meta stadijā un jaunceļamās ēkas
    apjoma un fasādes izmaiņu priekšlikums Mazā Nometņu ielā 34a.
    Projektētājs: „Lejnieku projektēšanas birojs”;
    Pasūtītājs: Andrejs Gorbs.

Kolēģijas lēmums:

1. Eksporta ielas rekonstrukcija; tehniskais projekts. 1.1.  Ņemot vērā, ka tramvaja līnijas sliežu ceļu rekonstrukcija Eksporta ielā tuvākajā laikā nav aktuāla, tad ielas rekonstrukcijas projektā perspektīvajai tramvaja trasei jāparedz vietu ielas pusē gar Daugavu, ņemot vērā analogu izvietojumu apstiprinātajos Andrejostas un Andrejsalas detālplānojuma projektos.
1.2. Tālākā projekta attīstības gaitā maksimāli saglabājami esošie koku stādījumi [alejas];
1.3. Ņemot vērā dažādos viedokļus attiecībā uz optimālāko variantu tramvaja trases izvietojumam ielas šķērsprofilā, lūgt Rīgas domes Satiksmes departamentu veikt tramvaja trases izvietojuma analīzi 11.novembra krastmalā un Eksporta ielā  posmā no 13. janvāra ielas līdz Pētersalas ielai, pieļaujot iespējamo apstiprinātās pilsētbūvniecības materiālu korekciju. 2. Rekonstruējamās ēkas fasāžu projekts meta stadijā [variants ar stūra akcentu] un jaunceļamās ēkas apjoma un fasādes izmaiņu priekšlikums Mazā Nometņu ielā 34a. 2.1. Attiecībā uz ēku apjomiem – to telpisko struktūru atzīmēt ka:
2.1.1. Nav iebildumu nojaucamo divstāvu koka ēku ielu stūrī aizvietot ar augstāku apjomu, jo augstāka ir blakusesošā apbūve gan gar Mazo Nometņu ielu, gan gar Pilsoņu ielu.
2.1.2. Lai arī apbūves noteikumi pieļauj ēkas apjoma augstuma gabarītu veidot izejot no ielas platuma, tomēr ne vienmēr izmantojams maksimāli pieļaujamais augstums - ielas apbūves telpiskajā struktūrā jaunajai apbūvei jāharmonē ar jau esošo apbūvi, it īpaši ja zemes gabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā [šajā gadījumā Āgenskalna vēsturiskajā daļā]. Stūra apjoms jāveido kontekstā ar blakusesošās ēkas apjomu [un tā jumta formu] Pilsoņu ielā, iezīmējot 3. stāva dzegu. Arī otrai ēkai kvartāla vidusdaļā jumta daļa jāveido zemāka – vizuāli saderīga ar esošo apjomu gar Mazo Nometņu ielu.
2.1.3. Piedāvātais stūra akcents kā apjoma elements ir pamatots.
2.2. Attiecībā uz arhitektūras risinājumu atzīmēt ka:
2.2.1. Ir pieņemamas atsauces uz vēsturisko, bet nav pieņemama piedāvātā formu valoda.
Jebkura pie ielas izvietota ēka aktīvi veido publisko ārtelpu, kas pieejama jebkuram, tādēļ tā veidojama atbilstoši šobrīd vispārpieņemtajai pilsētvides kvalitātes filozofijai, kur  kvalitatīva telpiska situācija vēsturiskā vidē ar tās raksturā iederīgu jaunbūvi tiek radīta ar mūsdienu formas, plaknes un līnijas izpratni.
2.2.2. Pārskatāmas apjoma un fasāžu struktūras un fasādes elementu proporcijas:
- apjoma dalījums pa horizontāli divās vienādās daļās ar atšķirīgiem fasādes risinājumiem, kas ir diskutabls;
- logailu un jumta izbūvju proporcijas, kas neatbilst Rīgas tradīcijai.
2.2.3. Pirmo divu stāvu apdarei nav izmantojams kokmateriāls - tas neatbilst loģiskai  celtnes tektonikai, kur  pamatstāvus veido smagākais būvmateriāls.
2.3. Attiecībā uz publiskās ārtelpas raksturu atzīmēt, ka stūra ēkas fasādes pirmā stāva pasīvais [ar nelielām logailām] risinājums nav gājēja vides kvalitātes rādītājs.
Pirmajā stāvā izvietotajai kafejnīcai/restorānam fasādē jāparedz lielāka stiklota virsma, jo aktivitātes ēkas iekšpusē  un uz ielas bagātina viena otru, bet iekštelpas izgaismojums diennakts tumšākajā laikā rada gājējam drošības izjūtu.

J. Dambis
E. Bērziņš
A. Cinis
A  Krobbergs
J. Dripe
R. Bula