RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 24. septembrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

9.[51.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A. Sīlis, A. Kronbergs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : A. Kušķis, I. Drazdovska, M. Kalvāne, U. Šēnbergs, E. Eisaka, J. Bidzāns, E. Šveika, G. Iesalnieks, L. Čače, S. Lesiņa,
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA; Z. Zablovska – BNS, J. Lejnieks – „Latvijas arhitektūra”

Sēdi vada:  J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums teritorijai starp Pērnavas ielu, Strenču ielu un dzelzceļa loku; 1. redakcija.
    Projektētājs:  „Arhitekta Edgara Bērziņa birojs”.
    Pasūtītājs:  „Velve – AE”.
  2. Detālplānojums teritorijai starp Rūpniecības ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas ielu; 1. redakcija.
    Projektētājs: konsultāciju uzņēmums „Grupa 93”, pamatojoties uz arhitektu biroja „Schallers Architekten”[Vācija] sagatavoto kvartāla attīstības koncepciju.
    Pasūtītājs: „D.A.K.nami”.
  3. Detālplānojums Torņakalna administratīvā centra teritorijai  [atkārtoti: būvprogramma skatīta kolēģijas 22.01.2009. sēdē]; 1. redakcija.
    Projektētājs: SIA „Metrum”.
    Pasūtītājs: RD Pilsētas attīstības departaments.

Kolēģijas lēmums:

1. Detālplānojums teritorijai starp Pērnavas ielu, Strenču ielu un dzelzceļa loku. 1. redakcija. 1.1. Atbalstīt detālplānojuma priekšlikuma tālāku attīstību, paredzot atsevišķas korekcijas un ņemot vērā ka:
- piedāvātais papildus augstuma akcents dotajā teritorijā nav pilsētbūvnieciski pamatots, jo vides telpiskā identitāte ir jau nodefinēta;
- apbūves  plānojuma struktūra saistāma ar ielas telpas veidošanu, kvartāla robežās izvēloties pamatotu apbūves līniju – vai nu turpinot perimetrālās apbūves principu vai paredzot jaunu. 2. Detālplānojums teritorijai starp Rūpniecības ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas ielu; 1. redakcija 2.1. Atbalstīt priekšlikuma plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipus, atzīmējot ka kolēģijas locekļu viedokļi saistībā ar atkāpes būvlaidi un transporta risinājumu iekškvartālā  ir atšķirīgi, tādēļ  tālākā projekta attīstības gaitā detālplānojuma autoriem papildus jāanalizē, jāizvērtē un jāpamato galējais risinājums par:
- apjoma gar Rūpniecības ielu atkāpes būvlaides iederību perimetrālas apbūves situācijā;
- transporta risinājumu iekškvartāla telpā.
2.2. Lai iegūtu kvalitatīvu pilsētvidi, jādod priekšlikums apbūves gar parka fronti risinājumam nākotnē.
2.3. Par pieņemtajiem risinājumiem un to pamatojumu informatīvi ziņot kolēģijas sēdē.
2.4. Informēt pasūtītāju, ka normāla projektēšanas prakse ir sekot arhitektūras konkursa uzvarētāja risinājumam.
Detālplāna risinājums atšķirīgs no konkursa risinājuma. Ir daļēji zaudēta iespēja realizēt pasaules mēroga arhitekta G. Schallera konkursa priekšlikumu un iegūt Rīgai inovatīvu apbūves risinājumu. 3.  Detālplānojums Torņakalna administratīvā centra teritorijai; 1. redakcija 3.1. Atzīt, ka kopumā  atbalstāma teritorijas plānojuma un telpiskā struktūra, kas ir pilsētbūvnieciski argumentēta blīvas urbānas vides koncepcija un garantē pamatotu multifunkcionālu attīstību.
3.2. Projekts turpināms, paredzot pamatā fleksiblu funkcionālo un intensitātes struktūru, kas līdz ar to garantētu teritorijas attīstību mainīgajos ekonomiskajos apstākļos.
3.3. Atzīt par būtiski svarīgu Raņķa dambi un Vienības gatvi savienojošā tuneļa realizāciju visā garumā, jo fragmentāra realizācija izjauktu pilsētvides telpisko struktūru.
3.4. Par prioritāru atzīt Rīgas Domes jaunās ēkas izvietojuma 1. variantu pie Uzvaras bulvāra, kas vērtējams  kā pilsētbūvnieciski pamatots, jo atrodas pie vienas no pilsētas galvenajām telpiskās kompozīcijas asīm un ir  tiešākā saistībā ar esošo vēsturisko  Domes ēkas - Rātsnama atrašanās vietu.
3.5. Novērtēt autoru pienesumu attiecībā uz Pārdaugavas vēsturē būtisko Kobronskansts iezīmēšanas veidu publiskajā ārtelpā , veicot iepriekš nopietnu kultūrvēsturisko izpēti jau šajā projektēšanas stadijā.
3.6. Tālākās projekta attīstības stadijās ievērtēt zaļās plānošanas principus un analizēt alternatīvās enerģijas pielietošanas iespējas.
3.7. Ieteikt precizēt detālplāna nosaukumu,  saistot to ar jaunā pilsētas centra teritorijas Torņakalna kompleksu attīstību.
3.8. Atkārtoti lūgt Pilsētas attīstības departamentu uzņemties iniciatīvu veidot struktūru, kas ilgtermiņā profesionāli un politiski vadītu jaunā administratīvā centra Torņakalnā  realizāciju, ņemot vērā ka šis ir pilsētas un nacionālas nozīmes objekts. 4. Kolēģija atbalsta Latvijas arhitektu savienības  nostāju par starpposma nepieciešamību starp pilsētas teritorijas plānojumu un detālplānojumu, ko pierāda arī izskatītie projekti.

J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Kronbergs
J. Dripe