Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 10. septembrī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

8.[50.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, A. Kronbergs, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Speciāli aicinātas amatpersonas: S. Dolgopolovs; G. Princis;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : K. Endols, A. Kušķis, E. Daniševskis, G. Legzdiņš, L. Čače, S. Lesiņa.
Pasūtītāju pārstāvji: R. Razums;
Plašsaziņas līdzekļi: J. Lejnieks – „Latvijas Arhitektūra”, I. Martinsone – Arhitektūras muzejs, A. Riekstiņa – Diena, M. Vilemsons – LETA.

Sēdi vada:  J.Dripe

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojums.
    Projektētājs: birojs „Nams”;
    Pasūtītājs: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments;
  2. Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības redzējums
    [atkārtoti; skatīts 02.04.2009.].
    Projektētājs: biroji „SZK un partneri”, „Treimanis un sabiedrotie”;
    Izpētes pasūtītājs: SIA „Linstow Center Management”.
  3. Detālplānojums  teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielu.
    1. redakcija [daļēji atkārtoti; 08.05.08. skatīts daudzfunkcionāla biroju centra „New Hanza City” arhitektūras konkursa projekts Pulkveža Brieža ielā 24];
    Projektētājs: konsultāciju uzņēmums „Grupa 93”, SIA „E. Daniševska birojs”, Arhitektu birojs „Schallers Architekten BDA RIBA”[Vācija], arhitektūras un dizaina firma „A Plus”.

Kolēģijas lēmums:

1. Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas detālplānojums. 1.1. Atzīmēt, ka Latviešu Strēlnieku laukuma teritorija ir būtiski nozīmīga vieta pilsētas plānojuma un telpiskajā struktūrā, kas atrodas  divu galveno pilsētas telpiskās  kompozīcijas asu krustpunktā. Tas prasa viennozīmīgi novērtējamu, augstvērtīgu laukuma attīstības mērķa definējumu un risinājumu.
1.2. Atzīt, ka detālplānojuma [DPP], kas izstrādāts uz arhitektūras konkursā uzvarējušo projektu ideju pamata, viennozīmīgu atbildi uz laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstību nav devis.
1.4. Atzīmēt, ka joprojām aktuālas divas Strēlnieku laukuma attīstības mērķa definīcijas.
Viena attīstību definē kā Strēlnieku muzeja un laukuma tā priekšā saglabāšanu, kā sava laika arhitektoniskās un pilsētbūvnieciskas domāšanas zīmi, kā saglabājamu vēsturisko uzslāņojumu, neskatoties uz tā ignoranci pret vēsturisko vidi.
Otra – kā zināmu zaudētas pilsētvides rakstura atgūšanu, veidojot laukuma kulisi Daugavas pusē;
1.3. Atbalstīt DPP priekšlikumu arhitektūras konkursā izvērtēt veidu, kādā  noslēgt Rātslaukuma telpu posmā starp Rīgas tehniskās universitātes un Okupācijas muzeja ēkām [ar jaunu bloķētu apjomu, brīvstāvošu jaunu apjomu vai telpisku dizaina objektu un tml.].
1.5. Atzīt, ka arī laukuma daļas gar Daugavu attīstība ar iespējamu telpisku norobežojumu risināma konkursa ceļā.
Iespējams konkurss rīkojams ar laika distanci, jo vairākkārtējie konkursi pašreiz nav devuši viennozīmīgu atbildi, bet zem laukuma paredzētā pazemes autostāvvietas izbūve nav 1. kārtas prioritāte.
1.6. Respektējot pēctecību, DPP var pabeigt:
1.6.1. paredzot divu laukuma daļu attīstību risināt konkursu [arhitektūras un pilsētbūvnieciska] ceļā, konkursu noteikumus izskatot kolēģijā;
1.6.2. ievērtējot kolēģijā izteiktos iebildumus un ieteikumus publiskās ārtelpas risinājumā:
- nav pieņemams gājēju tranzīta ceļa uz gājēju pāreju 11. novembra krastmalā pa bij. Svērtuves ielas trasi savietojums ar virszemes autostāvvietām;
- sarežģītais labiekārtojuma  plānojums laukuma daļā pie Daugavas  apgrūtina tranzīta gājēju kustību, kas ir viena no laukuma pamatfunkcijām;
- no publiskās ārtelpas kvalitātes viedokļa pozitīvi nav vērtējams Informācijas centra izvietojums pazemes stāva līmenī. 2. Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības redzējums 2.1. Kā pozitīvu ieguvumu atzīmēt Rīgas dzelzceļa koridora Centrālās stacijas rajona attīstības iespēju studijas tālāku virzību, kas balstīta uz plašu analīzi un kuras pienesums ir
– „skywalk” [pasāža + tirdzniecība] izvietojuma  ideja virs dzelzceļa sliedēm, saiknei starp autoostu un dzelzceļa staciju,
–  plašas publiskas ārtelpas – atvērta laukuma ideja „pazemes” līmenī areāla pie Gogoļa un 13. janvāra ielas.  
2.2. Studija vērtējama kā izejas materiāls, kas konkretizējams.
Tālākā attīstības gaitā:
- studija jāsaista ar Torņakalnu, jo Rīgas stacijai nepieciešams pagarinājums otrā Daugavas pusē, kur topošais Torņakalna administratīvā centra detālplānojums izskata priekšlikumu jaunas dzelzceļa stacijas izbūvi vienotā kompleksā ar starptautisko autoostu,
- jāmeklē līdzsvars starp transportu un komerciju, jo dominējošai jābūt stacijas funkcijai, bet tirdzniecības funkcijai – pakārtotai,
-  autotransports nav jāintensificē, izvietojot ievērojamu autostāvvietu skaitu –vēsturiskajā centrā tas jāparedz 30% apjomā  no normatīvā,
- jāizvērtē ātrās plūsmas sakaru [eskalatori] pielietojums,
- dzelzceļa sliežu telpisks akcentējums pieļaujams, bet nobeidzot to pie autoostas, nepretstatot to Vecrīgas pilsētvidiei,
- jāmeklē tehnisks risinājums attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem,  jo ar tām saistītie normatīvie akti nepieļauj būvniecību virs, zem un tieši blakus sliedēm.
2.3. Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības studijas priekšlikumi detālplānojuma līmenī jāiestrādā pilsētas attīstības plānā.
2.4. Jāstrādā pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstības ieceru realizācijas,  īstenojot to pa posmiem.
Attiecībā uz dzelzceļa uzbēruma transformāciju par estakādi, kas ir jau iestrādāta Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānā, jānotiek pārejai no vīzijas uz rīcības plānu un pragmātiskais multimodālā transporta mezgla izvietojums uzbērumā varētu būt  uzbēruma transformācijas 1. kārta.
Atkārtoti jāatzīmē, ka šī ir veiksmīgāka ideja par pašreiz aprobēto multimodālā centra izvietojumu rūpniecības tirgus teritorijā.
2.5. Jāveido attīstības priekšlikuma realizācijas un koordinācijas mehānisms, iesaistot Rīgas domes Satiksmes departamentu. Vēlama augsta līmeņa politiska līderība.
2.6. Jāapzin normatīvo aktu maiņa, jāsakārto likumdošana par ceļu un ritošā sastāva rekonstrukciju, lai gūtu iespēju intensificēt apbūvi. Lūgt Pilsētas attīstības departamentu uzņemties iniciatīvu likumdošanas sakārtošanā.
2.7. Ņemot vērā ka kompleksa attīstībā tiks izmantoti valsts un pašvaldības līdzekļi un ka tā ir pilsētbūvnieciski sarežģīta un atbildīga, tālākā virzībā jāievērtē  konkursu procedūra. 3. Detālplānojums  teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielu. 1. redakcija 3.1. atbalstīt detālplānojuma teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielu [kas sevī ietver arī starptautiska arhitektūras konkursa rezultātā iegūtu viena kvartāla plānojumu]  1. redakcijas tālāko izstrādi, veicot korekcijas.
3.2. Koriģējama teritorijas plānojuma struktūra, risinot to kontekstā ar piegulošo teritoriju, t.sk. jaunās dzelzceļa stacijas galapunkta plānojuma struktūru un kontekstā ar gājēju pārejām.
3.3. Koriģējama  teritorijas telpiskā struktūra, ņemot vērā ka:
- nav pieļaujamas būtiskas izmaiņas Vecrīgas siluetā, ko izraisa 12 stāvu apjomu izvietojums teritorijas DR daļā,
- nav pamatota stāvu skaita palielināšanai ar * apzīmētās teritorijās.
3.4. Ieteikt maketu papildināt ar piegulošo teritoriju apbūvi, kopējas pilsētvides telpiskā risinājuma izvērtējumam.
3.5. Atkārtoti lūgt Pilsētas attīstības departamentu noteikt teritorijas centrā esošā skvēra labiekārtošanas veicēju un realizācijas termiņus, lai iegūtu kvalitatīvu publisko ārtelpu vienlaicīgi ar apbūves realizāciju.

J. Dambis
S. Ņikiforovs /izņemot 1. jautājumu/
E. Bērziņš
A.Sīlis /izņemot 2.jautājumu/
A. Cinis
A. Kronbergs
J. Dripe
R.Bula