Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 21. maijā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

6.[48.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: J. Dambis, S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, J.Dripe;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Staša-Šaršūne;
Būvvalde: V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : D. Šmits,  M. Švēde, E. Freimane, D. Brezinska, P. Venckovičs;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Dauburs;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska, K. Iļjinska – „Dienas bizness”, M. Vilemsons – „LETA”, I. Martinsone – LAM.

Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Apbūves augstuma analīze kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu;
    Projektētājs: SIA „RDS Arhitekti”
    Pasūtītājs: AS „Grindeks”
  2. Piecu biroju ēku plānojuma koncepcija Kārļa Ulmaņa gatvē 115;
    Projektētājs: SIA „Vincents”
    Pasūtītājs: SIA „Dārzu pasaule”

Kolēģijas lēmums: 1. Apbūves augstuma analīze kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu
[atkārtoti: skatīts 26.03.2009.]; 1.1. Atzīt, ka veiktā apbūves telpiskā analīze pierāda, ka augstbūvju izvietojums kvartālā starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo Krasta ielu nav pieņemams ne tikai no juridiskā viedokļa [sakarā ar atrašanos apbūves aizsardzības teritorijā „Maskavas priekšpilsēta”, kur patlaban spēkā esošie Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz 5 stāvu apbūvi], bet nav pamatots arī no telpiskā viedokļa.
1.2. Pieņemt zināšanai, ka nozīmīgu telpisku akcentu izvietojumu šajā kvartālā  neparedz arī „Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija”, ko pēc Pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma izstrādā arhitektu birojs ‘’Kubs”.
1.3.  Apskatāmajā kvartālā, kur pilsētas teritorijas plānojums nosaka esošās apbūves aizsardzību, saglabājama  lokālā pilsētvides identitāte.
Iespējama lokālu akcentu izvietošana [nepārsniedzot 9 stāvu augstumu],  kas apjomu augstuma ziņā neizjauktu pieļaujamās 6 stāvu apbūves pilsētvides raksturu, izvietojot paaugstinātu apbūvi, piem., iekškvartāla telpā.
Lokālie akcenti analizējami no būtiskākajiem skatu punktiem apbūves aizsardzības teritorijā un papildus analizējami skatos no Krasta ielas[virzienā uz centru] kontekstā ar Vecrīgas silueta panorāmas - „torņu parādes” optimālās uztveres telpu.
Atgādināt, ka perimetrālās apbūves situācijā, līdzvērtīgu apbūves intensitāti var sasniegt ne tikai palielinot stāvu skaitu, bet izmantojot pieļaujamo apbūves blīvumu.
1.4. Uzteicama veiktās telpiskās analīzes  metode un kvalitāte, kas ir noteikts ieguldījums pilsētas telpiskās struktūras analīzē. 2.  Piecu biroju ēku plānojuma koncepcija Kārļa Ulmaņa gatvē 115; 2.1. Lai gan pēc arhitekta Meinharda fon Gerkāna [Vācija] idejas meta izstrādātā teritorijas attīstības koncepcija pēc plānojuma, telpiskā un arhitektūras risinājuma kvalitātes nav viennozīmīgi atbilstīga vietas pilsētbūvnieciskajam nozīmīgumam, atzīmēt ka arī šāda apbūves koncepcija ar tipveida apjoma tiražēšanu kā arī ar konkrētai vietai nepiesaistītu to izvietojumu, var pastāvēt.
2.2. Tālākajā projekta attīstības gaitā :
2.2.1. ja tiek saglabāta viena apbūves elementa tiražēšanas koncepcija,  tam jābūt perfektam proporcijās, detaļu dizainā un apdarē;
2.2.2. apjomu komplekss jārealizē pilnībā. Izņēmums var būt 1. kārta, ko veido trīs apjomi gar Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas krustojuma loku;
2.2.3. teritorijas identifikācijai un spējai orientēties tajā:
- ieteikt apstādījumu un labiekārtojuma projektu izstrādāt no racionālās apbūves paņēmiena atšķirīgā manierē,  t. sk. piem., paredzot lokālo reljefu;
- paredzēt atšķirīgu grafisko dizainu [krāsa u.c. elementi] biroju ēku zemes stāvos un publiskajā ārtelpā;
- pienesums telpiskajai koncepcijai būtu elegants prettrokšņu ekrāns – dizainēts arhitektūras elements;
2.2.4. teritorijas plānojumā iestrādājama skaidra gājēju un riteņbraucēju ceļu struktūra;
2.2.5. teritorijas attīstība balstāma ne tikai uz individuālo, bet arī uz sabiedrisko transportu.

J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Cinis
J. Dripe