RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 2. aprilī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

4.[46.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi:  A. Kronbergs, J. Dambis,  S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, A.Cinis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: S.Grava,
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā, J. Šehovcova
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z.Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji : M Ezergaile, I. Lazdiņš, K .Rukuts, M. Misirs, V.Briedis, E.Treimanis, R. Krūskopa, E. Daniševskis, I. Kauliņš;
Pasūtītāju pārstāvji: A.Lekūzis;
Plašsaziņas līdzekļi:  A. Riekstiņa – „Diena”,    A. Rozentāls - „Dienas Bizness”, Z. Zablovska – BNS,  A.Zvirgzdiņš, E.Ozola – Portāls A4D.

Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums zemes gabalam Rēznas ielā.
    Projektētājs: birojs„Arhitekta K.Rukuta birojs”.
    Pasūtītājs: „RP Krasta iela”.
  2. Rīgas dzelzceļa koridora Centrālās stacijas rajona attīstības iespēju studija; informatīvi.
    Projektētājs: birojs„Treimanis un sabiedrotie”.
    Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
  3. Daudzfunkcionāls centrs Sergeja Eizenšreina ielā 81 – 1. kārta; būvniecības iecere
    [atkārtoti: skatīts 17.04.2008. kolēģijas sēdē].
    Projektētājs: birojs „Graf X’”.Pasūtītājs: „SCB”.

Kolēģijas lēmums: 1.Detālplānojums zemes gabalam Rēznas ielā. 1.1.  Atzīmēt, ka priekšlikums nav atrisinājis visus darba uzdevuma noteikumus, ka  plānojuma un telpiskā analīze nav pilnībā realizēta. Priekšlikums parāda tikai maksimālās attīstības iespējas, neatrisinot transporta un gājēju plūsmu  organizāciju.
1.2.Atzīt, ka kvalitatīvs detālplānojuma  risinājums var tikt izstrādāts tikai pēc Daugavas labā krasta starp Salu un Slāvu tiltiem telpiskās un plānojuma attīstības koncepcijas pabeigšanas, kurā tiks noteikta Krasta ielas telpiskā kompozīcija, teritorijas kopējās publiskās ārtelpas struktūra un transporta struktūra [kas ļautu izvērtēt divlīmeņu krustojuma ar Krasta ielu iekļaušanos šajā struktūrā.
1.3.  Atzīt, ka detālplānojuma piedāvātā apbūve var tikt realizēta tikai ar investora ieguldījumu infrastruktūras attīstībā;
1.4. Jānosaka, kas veicams pilsētas institūcijām, kas attīstītājiem, lai garantētu teritorijas attīstību. 2.Rīgas dzelzceļa koridora Centrālās stacijas rajona attīstības iespēju studija; informatīvi 2.1. Atzīt, ka studija, kas piedāvā vīziju par būtiskām Dzelzceļa koridora izmaiņām posmā starp Dzelzs tiltu un Ģertrūdes ielu, izstrādāta ar  kompleksu pieeju un ar pilsētas mērogam atbilstošu vērienu. 
2.2. Atzīmēt, ka spēcīgākais izstrādātās studijas elements ir mūsdienīgā koncepcija radikāli pārveidot stacijas ēku, izvietojot tajā multimodālo transporta mezglu, kas dod pasažieriem iespēju ērti pārsēsties no viena transporta līdzekļa otrā. Šī ir veiksmīgāka ideja par pašreiz aprobēto multimodālā centra izvietojumu rūpniecības tirgus teritorijā.
2.3. Priekšlikums sliežu ceļu „izlaist caur ēkām”, izvietojot būvapjomus virs, zem un tieši blakus sliedēm ir problemātisks dēļ radītā trokšņa un vibrācijām un pieņemams iespējams tikai autonovietņu funkcijai. Turklāt, kamēr pa dzelzceļu pārvietojas bīstamās  kravas, šādu būvniecību nepieļauj normatīvie akti, bet otra dzelzceļa tilta būvniecība ir ļoti tāla nākotne.
2.4. Atbalstāms  priekšlikums izvietot sliežu tīklu uz estakādes, jo dzelzceļa uzbērums sadala pilsētas vidi gan funkcionāli, gan telpiski.
2.3. Darbu pie analīzes-studijas pabeigt, papildinot to ar plašāku skatījumu saiknē ar Rīgas lidostu un iespējams kontekstā ar dzelzceļa struktūru valstī kopumā,  kā arī dodot risinājumus alternatīvām attīstības iespējām. Materiāls izmantojams kā ievads plašākai diskusijai, kā darba instruments starpinstitucionālām sarunām.
2.4.  Veidojams šī attīstības priekšlikuma realizācijas mehānisms. 3.Daudzfunkcionāls centrs Sergeja Eizenšteina ielā 81 – 1. kārta; būvniecības iecere
[atkārtoti: skatīts 17.04.2008. kolēģijas sēdē]. 3.1. Atzīt, ka objekta 1. kārta ar vienotu 4-stāvu apjoma risinājumu visumā pieņemams un objekta realizācija pa kārtām pieņemama.
3.2. Kā pozitīvu atzīmēt daudzfunkcionālā centra priekšlaukuma atbrīvošanu no autostāvvietām.
3.3. Tālākā projekta  attīstības gaitā:
-   izvērtējama  iespēja apjomu atvirzīt no ielas, lai veidotu objektam  atbilstošu priekšlaukumu;
-   turpināma arhitektoniskā risinājuma pilnveidošana, lai tas tipoloģiski atbilstu piedāvātajām funkcijām;
-   saglabājama un akcentējama cauriešanas iespēja apjoma centrālajā daļā;
-   koriģēt fasādes pret iekškvartālu risinājumu, paredzot humānu  fasādes struktūras elementu mērogu;
-   atklāto  pandusu apjoma jumta daļā  iekļaut kopējā jumtu kompozīcijā;
-   ņemot vērā, ka augstsprieguma līnijas ieguldīšana kabelī var aizkavēties uz ilgāku laiku, gaisa vadu balstam, kā aktīvam publiskās ārtelpas elementam izstrādājams īpašs tehniskā dizaina risinājums.

A. Kronbergs
J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
A. Cinis
J. Dripe