Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2009. gada 26. martā
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

[45.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi:  A. Kronbergs, J. Dambis,  S. Ņikiforovs, E. Bērziņš, A.Sīlis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava;
Īpaši uzaicinātas amatpersonas: G. Princis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā;
Rīgas  pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G. Grabovskis, M. Ezergaile, I. Lazdiņš,
K.Rukuts, P.Venckovičs, D.Brezinska, J. Kalinka,  M. Lazdiņš, J. Kravalis, D. Šmits;
Pasūtītāju pārstāvji;  M.Oga, R. Jansons, I. Pulkinena, O. Baisevskis,A. Lekūzis;
Plašsaziņas līdzekļi:  A. Riekstiņa – „Diena”,  I .Drazdovska -„Dienas Bizness”, Z. Zadlovska – BNS,  A.Zvirgzdiņš – A4D. Sēdi vada:  J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija.
    Projektētājs: arhitektu birojs ‘’Kubs”.
    Pasūtītājs: Pilsētas arhitekta birojs.
  2. Dreiliņu teritorijas attīstības vīzija.
    Projektētājs: arhitektu birojs „Arhis”.
    Pasūtītājs: NCH fondu grupas uzņēmumi [Balze, Baire, Brave, Balera, Kaivas Tirdzniecības nams, Kaivas biroju torņi, Kaivas noliktava un loģistika, Kaivas dzīvokļu kvartāls].

Kolēģijas lēmums: 1.  Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepcija 1.1. Atzīt, ka Daugavas labā krasta telpa posmā starp Salu un Dienvidu tiltiem ir pietiekami nozīmīga pilsētvides struktūrā, lai darbu pie Daugavas siluetu ietekmējošās  apbūves un Krasta ielas apbūves plānojuma un  telpiskās attīstības koncepcijas turpinātu. 1.2.  Attiecībā uz  telpisko kompozīciju atzīmēt ka:
1.2.2. augstuma akcentu izvietojums pie Slāvu tilta ir pamatots, jo Daugavas šķērsojumu telpiska akcentēšana ir Rīgai akceptēts princips;
Būvapjomi izvietojami ar atkāpi no transporta izkārtojuma mezgla, nolūkā panākt ērtāku transporta piekļūšanu;
1.2.3. risinājuma variants ar augstbūvju izvietojumu pie Salu tilta nav pamatots sakarā ar to tiešo tuvumu Rīgas vēsturiskajam centram, kā arī atrašanos apbūves aizsardzības teritorijā „Maskavas priekšpilsēta”, kur patlaban spēkā esošie Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz 5 stāvu apbūvi. Tādējādi augstbūvju izvietojums pie Salu tilta arī juridiski  nav iespējams līdz apbūves noteikumi noteiktā kārtībā nav mainīti.
1.2.4. ir pamatots augstbūvju grupas izvietojums Krasta ielas vidusdaļā pie Krīdenera
dambja, kā pēctecība 60. gadu arhitektu filozofiskajai maksimai par Vecrīgas silueta atkārtojuma interpretāciju;
1.2.5. turpmākā darbā pie telpiskās kompozīcijas izvērtējams ne tikai apbūves augstums, bet arī tās veids un raksturs;
Apbūvei ap iekšējo līci, piemēram, būtu jābūt retinātai, „neaktīvai” un ar pamatotu un loģisku augstuma ierobežojumu. 1.3.  Attiecībā uz publisko ārtelpu atzīmēt, ka:
1.3.1. visam krastmalas perimetram jābūt publiski pieejamam, paredzot to tikai gājēju un velosipēdistu kustībai;
1.3.2. precizējama ūdens transporta kapacitāte, lai saglabātu vietu peldvietai;
1.3.3. atbalstāma Krīdenera dambja kā gājēju struktūras elementa izmantošana, bet izslēdzot tajā piedāvāto tramvaja kustību;
1.3.4. publiskās ārtelpas pamatstruktūrā iekļaujama Krasta ielas pilsētvide un ielas šķērsošanas iespējas. 1.4. Attiecībā uz transporta risinājumu atzīmēt, ka:
1.4.1. piedāvātais Krasta ielas risinājums transportu novirzot pa estakādi, bet gājējam dodot brīvu iespēju ielu šķērsot zemes līmenī nav tālāk attīstāms. Tālākā darba gaitā
risinājums jābalsta uz ierobežojumiem satiksmei - uz satiksmes nomierināšanu, veidojot bulvāra tipa maģistrāli ar iespējamiem  gājēju šķērsojumiem gan zemes, gan otrā līmenī;
1.4.2. jāpanāk transporta infrastruktūras spēja apkalpot apskatāmo teritoriju. 1.5. Atzīt par nepieciešamu koncepciju papildināt ar funkcionālā zonējuma risinājumu.
2. Dreiliņu teritorijas attīstības vīzija 2.1. Atzīmēt kā veiksmīgu teritorijas plānojuma un telpiskā risinājuma kvalitāti, kas šīsdienas Dreiliņu teritorijas haotiskajai videi piešķir strukturējumu, paredzot tajā kā vienojošu  elementu ar apstādījumu un ūdens elementiem papildinātu gredzenveida publisko ārtelpu – „zaļo jostu”, kam pieslēdzas polifunkcionāli centri - katrs ar savu funkcionālo dominanti: tirdzniecības, pakalpojumu, atpūtas, izglītības, darījumu funkciju.
Atbalstāms ir piedāvājums saglabāt esošo kvartālu identitāti, veidojot jaunus apbūves kvartālus kā atšķirīgas un savdabīgas apbūves vienības, bet lielos tirdzniecības  centrus izvietojot  teritorijas perifērijā pie transporta maģistrālēm kā arī ar paaugstinātu  stāvu skaita ēkām telpiski akcentējot  pilsētas „vārtus”. 2.2.  Veidojams šī priekšlikuma plānojuma struktūras realizācijas mehānisms. 2.3. Atbalstāma investora piedāvātā funkcionālā zonējuma maiņa:
- mainot zonējumu zemes gabaliem pie rotācijas apļa Kaivas, Augusta Deglava un Lubānas ielās no dzīvojamās apbūves uz jauktas apbūves teritoriju;
- mainot zonējumu zemes gabaliem Kaivas ielā no dabas pamatnes uz publiskas apbūves teritoriju. 2.4.  Atzīmēt investora ieguldījumu Dreiliņu teritorijas kopējās attīstības vīzijas izstrādē.

A. Kronbrrgs
J. Dambis
S. Ņikiforovs
E. Bērziņš
A. Sīlis
J.  Dripe