Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  8. decembrī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

10. [70.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki:  J. Domburs, D. Putniņš;
Attīstības departaments: U. Jansons, G. Princis;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Rīgas austrumu izpilddirekcija: D. Pavlovs;
SIA „Arhitekta J.Pogas birojs”: J. Poga;
SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”: D. Lēvalde, Z. Bikše;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas Bizness, A. Lūse – Latvijas Būvniecība, I.Motivāns;

Sēdi vada:  R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Diskusija: Pilsētas arhitektūras politika
    Ziņotājs: arhitekts J. Poga [SIA „Arhitekta J.Pogas birojs”]Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs
  2. Informatīvi: izpēte „Arhitektūras mantojuma – koka ēku izvērtējums aizsargājamās apbūves teritorijās no pilsētvides plānojuma un telpiskās struktūras aspekta.
    Ziņotājs: arhitekts V.Brūzis [Rīgas pilsētas Būvvalde]Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs

Kolēģijas lēmums:

1. Diskusija: Pilsētas arhitektūras politika; arhitekta Jura Pogas informatīvs ziņojums par arhitektūras politikas tendencēm Eiropā, Latvijā, Rīgā.

1.1. Atzīt par svarīgu sekojošo ziņojuma informāciju:
- par kvalitatīvas dzīves vides plānošanu atbildīgo ES ministru sanāksmē 2007. gadā pieņemta Leipcigas harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, bet 2008. gadā – Marseļas vienošanās;
- 2009. gadā Eiropas arhitektu padome pieņem deklarāciju un politiku par arhitektūru un ilgtspējību;
- ieceres veiksmīgai realizācijai daudzviet Eiropā tiek praktizēta Arhitektūras politikas izstrādāšana pašvaldībām – ievērtējot to atšķirības un attīstības specifiku;
- par pašvaldībām, kur pateicoties prasmīgi sastādītai un konsekventi realizētai pilsētas arhitektūras politikai, pilsētvide ieguvusi jaunu kvalitāti.

1.2. Atbalstīt Rīgas pilsētas arhitektūras politikas veidošanu, atzīstot to kā būtisku un nepieciešamu dokumentu augstas kvalitātes pilsētvides veidošanai Rīgā.

1.3. Pieņemt, ka arhitektūras kā telpiskas vides radīšanas mākslas intereses Rīgas pilsētas arhitektūras politikas veidošanā pārstāv Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

1.4. Atzīmēt, ka darboties spējīga pilsētas arhitektūras politika var tikt izveidota tikai tad, ja to atbalsta un tās veidošanā aktīvi iesaistās visas trīs ieinteresētās puses - gan pašvaldība, gan sabiedrība, gan praktizējošie profesionāļi.

1.5. Atzīstot, ka pilsētas arhitektūras politikas izveidošana ir ilgstošs process, diskusija par pilsētas arhitektūras politiku turpināma paplašinot to veidotāju loku un uzsākot konkrētas darbības visiem procesā iesaistītiem dalībniekiem – arhitektiem, pašvaldībai, sabiedrībai.

1.6. Pilsētas arhitektūras politikas dokumentā jādefinē politikas mērķis, jānosaka politikas īstenošanas instrumenti, jāprecizē politikas lietotājs

2. Informatīvs ziņojums par izpētes izstrādes sagatavošanu Arhitektūras mantojuma – koka ēku izvērtējumam aizsargājamās apbūves teritorijās no pilsētvides plānojuma un telpiskās struktūras aspekta.

2.1. pieņemt zināšanai Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāja V. Brūža informatīvo ziņojumu par izejas materiāliem un inspekcijas noteikumiem izpētes veikšanai.

2.2. atbalstīt izpētes „Arhitektūras mantojuma – koka ēku izvērtējumam aizsargājamās apbūves teritorijās no pilsētvides plānojuma un telpiskās struktūras aspekta” izstrādāšanu, atzīstot tās lietderību.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
M. Putrāms
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  23.novembrī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

9. [69.]  sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs;
Būvvalde: V. Brūzis, J. Lediņš;
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: L.Čače, S. Ņikiforovs, U. Kaugurs, A. Sīpols, A. Sanajevs, E. Daniševskis;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas Bizness, A. Lūse – Latvijas Arhitektūra, A. Zvirgzdiņš – A4D; Sēdi vada: R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. - Skanstes apkaimes lokālplāns; 1.redakcija.
Pasūtītājs: Pilsētas attīstības departaments;
Projektētājs: birojs „Nams”;
- Skanstes apkaimes arhitektoniski telpiskās struktūras attīstības koncepcija; 1. redakcija.
Pasūtītājs: Pilsētas arhitekta birojs;
Projektētājs: birojs „Grupa 93”.

Kolēģijas lēmums: 1. Skanstes apkaimes arhitektoniski telpiskās struktūras attīstības koncepcija;
Skanstes apkaimes lokālplāns;
Pirmā redakcija.
1.1. Turpinot darbu pie Koncepcijas un Lokālplāna izstrādes, autoriem jāvienojas par kopēju Skanstes apkaimes teritorijas plānojuma  un telpiskās attīstības modeli, kas pamatā balstāms uz bij. Pilsētas ganību un tām apkārtesošās teritorijas vēsturisko attīstību, ko noteica celtniecībai labvēlīgi vai nelabvēlīgi grunts apstākļi.
Ieteikt attīstības modeļa struktūras pamatā likt  iekšējo transporta loku, kas atdala  Rīgas centram raksturīgo perimetrāla apbūves veida  teritoriju ar tai piemērotiem grunts apstākļiem no teritorijas loka iekšpusē [bij. ganības], kur būvniecības rentabilitāti var panākt ar punktveida augstbūvju pielietojumu.
Augstbūvju izvietojums un to augstums parametri analizējami kontekstā ar:
- lokālo pilsētvidi un iespaidu uz Vecrīgas panorāmu;
- Rīgas teritorijas plānojuma noteiktajiem apkārtnes telpiskajiem risinājumiem un pilsētbūvnieciski akcentēto apbūves grupu izvietojumu un kompozīciju visas pilsētas mērogā. 1.2. Atzīmēt, ka Skanstes iela kā pilsētas nozīmes transporta maģistrāle, ir nehumāna pret apkaimes pilsētvidi – tā ir barjera, kas pilsētvidi sadala un tādēļ nevar tikt izmantota kā apkaimes centra telpa, kā publiskās ārtelpas galvenais elements.
Atzīt, ka kvalitatīvu publiskās ārtelpas risinājumu varētu panākt, iekšējo transporta loku veidojot arī kā attīstītu publisko ārtelpu, kā apkaimes publiskās ārtelpas struktūras pamatelementu, kas papildināms ar apstādījumiem un kas sasaistāms ar esošajiem un plānojamiem izglītības, atpūtas, tirdzniecības, pakalpojumu un darījumu funkcijas objektiem.
Lokveida publiskā ārtelpa  papildināma ar šķērssaitēm, kontekstā ar ielu struktūru pieguļošajās teritorijās un to centriem un kontekstā ar sabiedriskā transporta pieturvietām Skanstes ielā.
Atzīt, ka Skanstes ielas iedziļinātā risinājuma piedāvājums ir problemātisks pilsēttelpā.
Nav atbalstāmas Skanstes ielas divu līmeņu gājēju pārejas . 1.3.  Jādefinē Skanstes apkaimes pilsētnieciskā vietzīme un noteikumi tās attīstībai/pilnveidošanai – paredzot vienu „vēsturisku nospiedumu”, kā pagātnes piedāvājumu nākotnei. 1.4. arhitektoniski telpiskās attīstības scenāriji [realizējot maksimāli pieļaujamo, rūkošo un mēreni pakāpenisko attīstību], izdalot to būtiskākās atšķirības un scenāriju pamatpieņēmumus, jāparedz kā vienas attīstāmas struktūras atsevišķi posmi un nevis kā trīs atšķirīgas struktūras.

E. Bērziņš
A. Kronbergs
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  17. februārī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

3. [63.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, J. Dambis, M. Putrāms, A. Sīlis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, D. Putniņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Sirmā, G. Bičevska, A. Kušķis;
Būvvalde: V. Brūzis;                      
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji: M. Kalvāne;
Pasūtītāja pārstāvji : A. Lekūzis;
Plašsaziņas līdzekļi.

Sēdi vada:  J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi; gala redakcija [atkārtoti; skatīts21.01.2010 – 1.[54.]Projektētājs: SIA ‘Metrum”;
    Pasūtītājs: SIA „Business Real Estate I&B”
  2. Informācija par koncepcijas izstrādes sagatavošanu Skanstes ielas areāla plānojuma, telpiskai un funkcionālajai attīstībai.
    Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs, RD Pilsētas attīstības departaments

Kolēģijas lēmums:

1.Detālplānojums teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi; gala redakcija [atkārtoti; skatīts 21.01.2010 – 1.[54.]
1.1. Atbalstīt izstrādāto detālplānojuma risinājumu, kur apbūves augstums nepārsniedz 4 stāvu augstumu un 6 stāvu augstuma atzīme pielietojama vien arhitektoniskiem akcentiem.
Detālplānojuma apbūves noteikumu sadaļā precīzi fiksējamas publiskās zaļās joslas – apstādījumu zonas gar Kileveina grāvi un teritorijas telpisko struktūru veidojošie principi – apbūves augstuma kritums Kileveina grāvja virzienā, zaļo joslu parametri un citi telpu veidojošie raksturlielumi.
1.2. Atbalstīt izstrādāto Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījuma priekšlikumu, kas paredz detālplānojuma teritorijā  palielināt maksimālo apbūves augstumu līdz 6 stāviem, ņemot vērā blakusesošās Torņakalna administratīvā centra teritorijas paredzēto telpisko attīstību.
1.3. Atzīmēt kolēģijas padomnieka, arhitekta J. Krastiņa īpašo viedokli, ka piedāvāto zaļo skatu koridoru telpiskais risinājums pilnveidojams, paredzot arī virzienā uz Kileveina grāvi skatu noslēgumu.

2. Informācija par koncepcijas izstrādes sagatavošanu  Skanstes ielas areāla plānojuma, telpiskai un funkcionālajai attīstībai.
2.1. Atzīmēt, ka koncepcijā īpaša uzmanība pievēršama transporta sistēmas struktūrai, izstrādājot to arī rūkošas pilsētas variantā un paredzot iespēju tās attīstībai pa kārtām, uzsvaru liekot uz iekšējās nozīmes ielām.
2.2. Pieļaujama  dalīta koncepcijas pasūtījuma publiskās izsoles procedūra [Pilsētas attīstības departamenta un Pilsētas arhitekta biroja], ar noteikumu, ka atsevišķās sadaļas koncepcijas izstrādes gaitā tiek izstrādātas vienlaicīgi un darba procesā koordinētas.
2.3. Uzsākot darbu pie koncepcijas organizējama visu ieinteresēto pušu profesionāla konference – diskusija; apspriešana – seminārs organizējams arī darba noslēguma posmā. R. Bula

E. Bērziņš
J. Dambis
M. Putrāms
A. Sīlis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  1. septembrī
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

8. [68.]  sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:

Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A. Kronbergs, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, D. Putniņš;
Kolēģijas goda locekļi: A. Roze;
Īpaši aicinātas amatpersonas:  S. Zaļetajevs, G. Princis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : V. Polkovņikova, I. Kuļikovska;
Pasūtītāja pārstvji: I. Muižnieks;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Motivāns – Leta; I. Drazdovska – Dienas Bizness, V. Gailītis – neatkarīgs žurnālists, J. Lejnieks – Latvijas Arhitektūra.

Sēdi vada:  R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Informatīvs ziņojums par 26.05.2011. g. kolēģijas sēdē skatītā jautājuma par „šķēršļiem  kokstādījumu veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā” tālāko attīstību.Jautājuma iesniedzējs: Pilsētas arhitekta birojs.Informē R. Bula
  2. Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve Jelgavas ielā 1 – skiču stadija
    [jautājums tiek skatīts saskaņā ar Pilsētas Būvvaldes 04.08.2011.g. padomes sēdes lēmumu    
    izvērtēt fasāžu risinājumu Pilsētas arhitekta kolēģijā]
    Projektētājs: SIA „Sestais stils”
    Pasūtītājs: Latvijas Universitāte

Kolēģijas lēmums:

1. Informatīvs ziņojums par 26.05.2011. g. kolēģijas sēdē skatītā jautājuma par „šķēršļiem kokstādījumu veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā” tālāko attīstību.

1.1. pieņemt zināšanai, ka atbilstoši kolēģijā izteiktajai iniciatīvai sākt problēmas risinājuma meklējumus ar inženierkumunikāciju turētājiem pilsētā kopumā, jautājums par šķēršļiem kokstādījumu veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā tika skatīts Apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītāju koordinācijas padomes 24.08.2011. sēdē.
Koordinācijas padomes sēdē tika atzīts, ka kokam ir jāpaliek kā neatņemamai ielas ainavas sastāvdaļai un inženierkomunikāciju turētājiem un projektētājiem jāmēģina rast kompromisus un veidot situāciju, kurā koks un inženierkomunikācijas pastāv līdzās.
Tika nolemts:
-  Būvvaldei risināt jautājumu par iespējām pasūtīt pētījumu dotās problēmas risinājumam, izvērtējot ārzemju praksi;
-  Inženierkomunikāciju valdītājiem Būvvaldē iesniegt darba uzdevumus  ar savām norādēm, prasībām un konsultācijām par iespējamiem risinājumiem kokstādījumu  veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā;

2. Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve Jelgavas ielā 1 – skiču  stadija.

2.1. Atzīmēt, ka jaunais LU akadēmiskā centra komplekss līdzās jaunajam Rīgas Domes administratīvajam kompleksam ir būtiska funkcionāla un telpiska sastāvdaļa jaunajā pilsētas administratīvajā centrā Pārdaugavā, kas nosaka paaugstinātas prasības arhitektoniski telpiskā risinājuma kvalitātei.

2.2. Sakarā ar Būvvaldes padomes  lēmumu  Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūves fasāžu risinājumu  izvērtēt Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, atzīt, ka pagaidām nav iegūts pārliecinošs risinājuma priekšlikums.

2.3. Turpinot darbu pie Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkas skiču projekta tālākās izstrādes:
2.3.1. jārada funkcionāli pamatots ēkas tēls, kas asociētos ar dabaszinātņu centru;
2.3.2. ēkas, kas ir jaunā Torņakalna administratīvā centra teritorijas lokālais akcents, apjoma telpiskais risinājums izstrādājams attīstot arhitektūras ideju konkursā iesniegtā priekšlikuma koncepciju, nezaudējot tā ekspresiju un plastiku;
2.3.3. ēkas fasāžu risinājumā atteikties no izteikti aplikatīvās, dekoratīvās pieejas, kas neatbilst ēkas tektonikai, virzoties uz izteiksmes līdzekļu minimalizēšanu.
Izvērtēt iespēju:
-  fasāžu risinājumā izmantot  paņēmienu ar fasādes sienas konstrukciju  veidojošiem augiem;       
-  veidot jumta dārzu;
2.3.4. kopējā LU akadēmiskā centra kompleksa plānojumā noteikt robežlīnijas pārējo kompleksa apjomu izvietojuma konfigurācijai, lai nezaudētu kopējo plānojuma, t.sk. publiskās ārtelpas struktūru.
2.2.5. ieteikt atteikties no līdzekļu ieguldīšanas pagaidu risinājumos attiecībā uz 1. kārtas risinājumiem – inženiertīkliem, teritorijas labiekārtojumu, āra kafejnīcu un tml.;
Pirmajā kārtā kopējās teritorijas labiekārtojums  veidojams bez vēsturiskās Kobronskansts iezīmēšanas.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
A. Kronbergs
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  7.jūlijā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

7. [67.]  sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;  
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs, D. Putniņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzēvičs;
Būvvalde: A. Goldberga;
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā: M. Mozers;
Eksperts: E. Daniševskis [SIA „E. Daniševska birojs”];
Projektēšanas biroju pārstāvji: V. Asaris, A. Putniņš, A. Birjukovs, H. Elers, A. Šalma, L. Jākobsone, A. Bikše, B. Krutiks;
Plašsaziņas līdzekļi: R. Sparvēns – LETA, K. Dzene – BNS, U. Andersons - Dienas Bizness.

Sēdi vada:  R. Bula.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Metu konkurss ”„Brīvības aleja” Brīvības bulvāra posmā starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu”.
    Jautājums tiek skatīts pēc Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča lūguma.
    Konkursa pasūtītājs: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā;
    Konkursa rīkotājs: Latvijas arhitektu savienība.

Kolēģijas lēmums:

1. Metu konkurss ”„Brīvības aleja” Brīvības bulvāra posmā starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu”.

1.1. Atzīmēt ka metu konkursa mērķis ir rast risinājumu, kas piešķirot gan  filozofisku, gan vides mākslas dimensiju Brīvības [liepu] alejai, dotu iespēju atzīmēt valsts vēsturei svarīgus notikumus:
1. maiju – LR Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Latvijas iestāšanās ES gadadienu,
4. maiju – LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu un 9. maiju – Eiropas dienu.

1.2. Pēc iepazīšanās ar žūrijas atzinību guvušajiem konkursa darbiem, piekrist žūrijas lēmumā izteiktajam  secinājumam, ka tālākā projekta idejas attīstības gaita iespējama tikai ar būtiskiem papildinājumiem.

1.3. Nenoliedzot principā konkursa žūrijas lēmumā minēto iespēju paliekoši iezīmēt vēsturiskos notikumus [1., 4. un 9. maija, kā arī 21. un 23. augusta notikumus], jāizvērtē vai ir mērķtiecīgi tos iezīmēt  konkrēti liepu alejā - vietā, kas nenodrošina nepieciešamo pulcēšanās iespēju. Liedzot ērtas pulcēšanās iespējas pie iezīmētās notikuma vietas, zināmā mērā tiek degradēts pats notikums. Šajā sakarā vislabākais risinājums būtu atrast šiem vēsturiski nozīmīgajiem notikumiem vienotu telpu, kur varētu pulcēties liels skaits cilvēku un kur varētu īstenot arī konkursa darbu idejas ar modernākas ievirzes pieejām un mūsdienīgākiem risinājumiem. Tas būtībā atbilstu eiropeiskas pilsētas ideālam, kur publiskā telpa ir domāta lietošanai visiem cilvēkiem, nevis reprezentācijai vien.

1.4. Neatkarīgi no konkursa projekta tālākās attīstības, bet sakarā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā un Latvijas kā ES prezidējošas valsts statusu 2015. gadā sakārtojama pati pilsēttelpa – ne tikai liepu aleja, kā Brīvības pieminekļa lineārs turpinājums, bet arī paša Brīvības pieminekļa laukums [tā iesegums atbilstoši pieminekļa statusam un funkcionālais dizains, kā to paredz RVC AZ apbūves noteikumi].
Jāparedz visu bulvāra koku stādījumu savlaicīgu nomaiņu, būtiski nesamazinot  zāliena laukumu.
Jāatrisina un jārealizē liepu alejas iesaiste ērtā gājēju kustības apritē, atrodot gājējiem prioritāru risinājumu saistībā ar alejas atrašanos bulvāra vidū, kas saskaņā ar E. Daniševska kolēģijas sēdē sniegto informāciju ir iespējama.
Šie pasākumi ir jebkura alejas attīstības varianta ilglaicības būtiski priekšnoteikumi.

1.5.  Jāatzīst, ka konkursa noteikumos definētās Brīvības [liepu] alejas  tematiskās koncepcijas realizācija ir pieņemama tikai gadījumā, ja realizācijas priekšlikums ir izteikti pārliecinošs un ir balstīts pietātē pret bulvāru loka ekskluzīvo pilsētvidi un nozīmīgo kultūrvidi, kas jau atrodas spēcīgā Brīvības pieminekļa ideoloģiskās ietekmes laukā.

1.6. Ja tiek pieņemts lēmums realizēt Brīvības [liepu] alejas tematisko koncepciju, tad Pilsētas arhitekta kolēģijā secīgi izskatāmi:
- plānošanas arhitektūras uzdevums projekta izstrādāšanai;
- projekta priekšlikums tā attīstības sākuma stadijā – skiču projekta izstrādes laikā.

E. Bērziņš
V. Brūzis
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada 30.jūnijā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

6. [66.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Sīlis, M. Putrāms, R. Bula;  
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzēvičs, S. Zaļetajevs;
Attīstības departaments: U. Jansons;
Būvvalde: I. Krastiņa;
Pilsētas arhitekta birojs: Z. Redberga;
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: A. Zilgalvis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E. Grūbe, M. Hermansons;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Stankeviča – LETA,  K. Dzene – BNS;

Sēdi vada: R. Bula

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas „Marriott Hotel Riga” Kungu ielā 33, Pasta ielā 2, Minsterejas ielā 2 jaunbūve/rekonstrukcija;  būvniecības iecere.
    Projektētājs: SIA „Arhiidea”, „Arhitektuuriburoo PLUSS”[Igaunija];
    Pasūtītājs: SIA „Kunguavots”.
    Projekts tiek izskatīts saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas 15.06.2011. sēdes lēmumu [protokols nr. 56], izvērtējot  viesnīcas būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātus.

Kolēģijas lēmums:

1. Viesnīcas „Marriott Hotel Riga” Kungu ielā 33, Pasta ielā 2, Minsterejas ielā 2 jaunbūve/rekonstrukcija.

1.1. Atzīmēt, ka teritorijas attīstības priekšlikums izbūvēt viesnīcas kompleksu Vecrīgā kvartālā starp 13. janvāra ielu, Kungu ielu un Minsterejas ielu un rekonstruējot teritorijā esošo Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa daļu – Pasta pagalma ēkas, ir principā atbalstāms no pilsētvides kvalitatīvas sakārtošanas un publiskās ārtelpas attīstības viedokļa.

1.2. Atzīmēt, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome savā 25.08.2010. sēdē lēmusi  kopumā atbalstīt arhitektūras konkursa rezultātā iegūtā viesnīcas izbūves risinājuma turpmāko virzību.

1.3. Atzīt ka būvniecības iecere, kas tapusi konkursa rezultātā iegūtā viesnīcas izbūves priekšlikuma attīstības gaitā nav devusi pārliecinošu arhitektoniski telpisku un racionālu risinājumu, kam pamatā piekrīt arī projekta autori.

1.4. Ņemot vērā, ka apbūvei izmantojamā teritorija atrodas nozīmīgā pilsētvides situācijā – Vecrīgas panorāmu veidojošās apbūves teritorijā, jāizmanto iespēja veidot vietas garam atbilstošu jauno apbūvi, kas kā panorāmas sastāvdaļa raksturo aiz tās esošo Vecrīgas pilsētvidi ar tai raksturīgo telpisko struktūru, apjomu formu un mērogu.
Jāatzīst, ka konkrētais būvniecības ieceres risinājums ir pašmērķīgs - par kontrastainu un agresīvu kontekstā ar vecpilsētas vidi un raksturu. Pārkares formu kompozīcija virs vēsturiskā pasta pagalma apbūves ir smagnēja, funkcionāli neracionāla.

1.5. Viesnīcas projekta izstrādāšanas gaitā būvniecības ieceres attīstība virzāma:

1.5.1. uz tīru, konsekventu skaidru risinājumu kopumā un it īpaši uz Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – pasta pagalma ēku iekļaušanu kopējā viesnīcas kompleksa struktūrā, formas meklējumus pamatā balstot uz vertikālo virsmu un jumta slīpņu elementiem;
1.5.2. uz jaunbūves iekļaušanos vēsturiskās apbūves mērogā, raksturā, proporciju sistēmā un izvērtējot piekārtā stiklojuma plaknes gar ēku apjomiem 13. janvāra ielā pielietojuma pamatotību.

1.6. Atzīmēt, ka koku stādījumi ielas frontes apbūves joslā nav raksturīgi Vecrīgas plānojuma un telpiskajai struktūrai, kur primārais uzdevums ir vēsturiskās perimetrālās apbūves atjaunošana.

1.7. Ņemot vērā, ka būvniecība paredzēta uz vairākiem zemes gabaliem, kas kā vēsturiskie nav apvienojami, ir racionāli panākt, ka atsevišķu viesnīcas ēku īpašumtiesības atbilst atsevišķu zemes gabalu īpašumtiesībām.

1.8. Būvniecības ieceres tālākā attīstība viesnīcas skiču projekta izstrādes gaitā izskatāma Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē.

E. Bērziņš
V. Brūzis
M. Putrāms
A. Sīlis
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  09.jūnijā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

5. [65.]  sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi:   E. Bērziņš, V. Brūzis, J. Dambis, A. Kronbergs,  A. Sīlis, D. Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs, D. Putniņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs;
Attīstības departaments: U.Jansons;
Būvvalde: A. Cinis;
Pilsētas arhitekta birojs: Z.Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji : J.Lasis, E.Beernaerts;
Pasūtītāju pārstāvji: S.Deemovs, A.Čiževskis;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Motivāns – LETA,  K. Dzene – BNS,  I. Drazdovska - Dienas bizness.

Sēdi vada:  R. Bula

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpilde un turpmākā darbība [atkārtoti; skatīts 26.05.2011.].
    Iesniedzējs: p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”.
  2. Daudzfunkcionāla biroju un daudzdzīvokļu ēku kompleksa jaunbūve Krišjāņa Barona ielā 54/58 ; skiču projekts [atkārtoti; skatīts 23.04.2011.].
    Pasūtītājs: SIA „Centra remonts”.
    Projektētājs: SIA „8AM”.

Kolēģijas lēmums:

1 Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpilde un turpmākā darbība.

1.1. Atzīt, ka Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” [turpmāk tekstā Birojs] pamatfunkciju - pilsētplānošanas un arhitektūras kvalitātes jautājumu risināšanas izpilde notiek atbilstoši Rīgas Domes 20.12.2005. Nolikumam nr. 31.
Aģentūras darbība līdz šim ir bijusi veiksmīga.
Papildus šīm pamatfunkcijām tiek realizēta arī sekundārā – Rīgas arhitektūras reprezentācijas funkcija [lekciju cikli, izstādes, filmas, grāmatas, bukleti, utt],  kas atrunāta Biroja darbības un attīstības Stratēģijā [apstiprināta ar Rīgas domes 30.09.2008. lēmumu nr.4222.].

1.2. Pilsētas arhitekta dienests arī turpmāk attīstāms kā patstāvīga - bez administratīvām saitēm ar citām domes struktūrām, Rīgas domes vadības uzraudzībā esoša, profesionāla struktūrvienība.
Tikai maksimāli neatkarīga vienība var garantēt sniegt Rīgas domes vadībai neatkarīgu profesionālu viedokli par konceptuāliem pilsētplānošanas,  pilsētvides un arhitektūras jautājumiem.

1.3. Birojs attīstāms kā plānošanas kvalitātes veicinātājs.  
Lai nodrošinātu pamatuzdevuma izpildi, Birojam:
1.3.1. pilsētplānošanas un arhitektūras jautājumu risināšana jāpapildina ar  publiskās ārtelpas kompleksās attīstības jautājumiem, t.sk. ainavu arhitektūru un vides dizainu;
1.3.2. jāiniciē stratēģiski virzīta un savlaicīga jaunu pilsētbūvniecisko dokumentu izstrādāšana;
1.3.3. jāsagatavo priekšlikumi par izmaiņām valsts likumdošanā  un Rīgas pilsētas normatīvajos aktos;
1.3.4. konkretizējot pamatfunkciju izpildes nodrošināšanu attiecībā uz pilsētas attīstības plānu:
- jāsniedz pilsētas attīstības vīzija attīstības plāna izstrādei, konsolidējot iepriekš izstrādātās ilgtermiņa attīstības koncepcijas un pētījumus;
- jāsniedz atzinums par šīs vīzijas pamatnostādņu integrēšanu jau izstrādātajā attīstības plānā.

1.4. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģiju [turpmāk tekstā Kolēģija] atzīt par  vienu no svarīgākiem instrumentiem Biroja funkciju īstenošanā - profesionāli neatkarīgu nozīmīgāko plānošanas un būvniecības ieceru izskatīšanas un apspriešanas mehānismu, kas ievērojot atklātuma principu nodrošina dažādu pušu interešu pārstāvniecību un samērīguma principu dialogam ar profesionālām, starpinstitucionālām, nevalstiskām un sabiedriskām organizācijām.
Kolēģija uzskatāma par Biroja darbībai adekvātu diskusiju formu,  kas ir pilnvērtīgi darboties spējīga  tikai neatkarīga Biroja ietvaros.

1.5. Lai stiprinātu Kolēģijas nozīmi, tā pilnveidojama, nosakot ka:  
- Kolēģijas lēmumi ir saistoši ne tikai Būvvaldei, bet arī Pilsētplānošanas pārvaldei, attiecīgi pārvaldes vadītāju iekļaujot Kolēģijas locekļu sastāvā;
- Kolēģijai piešķiramas veto tiesības – tiesības izņēmuma gadījumos apturēt, lai pārskatītu projektu dokumentācijas saskaņojumu/akceptu stāšanos spēkā attiecībā uz atsevišķu, pilsētai svarīgu objektu arhitektūras risinājumiem un pilsētbūvnieciski nozīmīgu vietu apbūves risinājumu kvalitāti.
Kolēģijas nolikums paketē ar Biroja nolikumu apstiprināms Rīgas Domē.

2. Daudzfunkcionāla biroju un daudzdzīvokļu ēku kompleksa jaunbūve Krišjāņa Barona ielā 54/58 ; skiču projekts.

2.1. Atzīmēt, ka projekta attīstības gaita nav devusi pārliecinošu risinājumu sakarā ar  Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 19.03. 2011.sēdes lēmumu šajā jautājumā attiecībā uz
- projektējamās ēkas fasādes augstumu Krišjāņa Barona ielas apbūves frontē, pielāgojot to apkārt esošajam mērogam, lai tas labāk ierakstītos pilsētvidē;
- ēkas kopējo arhitektonisko izteiksmi, kā arī vizuālajai uztverei no Martas ielas.

2.2. Projektējamās ēkas Krišjāņa Barona ielas frontē apjoma augstums nosakāms ne tikai kontekstā ar blakusesošajām ēkām, bet visa kvartāla apbūves mērogu un Rīgas, kā lielpilsētas centra apbūves mērogu.
Apjoma augstuma izvēlē jāņem vērā, ka centra apbūves telpiskā vērtība ir tās ainaviskumā, t.sk. jumtu ainavā.

2.3.  Ēkas kopapjoma būvformas izvēle jāpamato ar apkārtējās kultūrvēsturiskās apbūves telpisko analīzi – ar iekļaušanos tās raksturā.

2.4.  Pārskatāms fasādes struktūras un detaļu mērogs, kā arī pielietotie apdares materiāli.

E. Bērziņš
V. Brūzis
J. Dambis
A. Kronbergs
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  26.maijā
Pilsētas arhitekta birojs, Dzirnavu ielā 60/2 - 21

4. [64.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, V. Brūzis, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D.Veinberga, R. Bula;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs, D. Putniņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs; S. Zaļetajevs;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Millers, A. Kušķis;
Būvvalde: J. Lediņš, R. Krauklis, L. Sarma, A. Baķe;
Pilsētas arhitekta birojs: Z.Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: L. Čače, N. Balgailis;
Uzaicinātie ainavu arhitekti: I. Grundule, A. Lomakins [Jelgava]Plašsaziņas līdzekļi: I. Motivāns - LETA Sēdi vada:  R. Bula Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Pilsētas iela [ielas pazemes telpa ar inženierkomunikācijām] un koks. Šķēršļi kokstādījumu  veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā.[Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas  piemērs- kā sastāvdaļa izstrādātajā „Koncepcijā Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai” tiek skatīts atkārtoti; Koncepcija skatīta 13.01.2011.g. ;Projektētājs birojs „Grupa 93”].
    Jautājuma iesniedzējs: p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”.
  2. Par  p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpildi un turpmāko darbību.
    Jautājuma iesniedzējs: p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”

Kolēģijas lēmums: 1. Pilsētas iela [ielas pazemes telpa ar inženierkomunikācijām] un koks.

Šķēršļi kokstādījumu  veidošanai ielas joslā un ielas aizsargjoslā.
Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas  piemērs - kā sastāvdaļa izstrādātajā „Koncepcijā Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai”. 1.1 Pieņemt zināšanai, ka izvērtējot kontekstā ar inženierkomunikāciju izvietojumu šajās ielās iespēju realizēt Koncepcijas priekšlikumu veidojot Lielirbes ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi kā ielas ar bagātīgu koku stādījumu pielietojumu, kas ir nepārtraukta apstādījumu struktūra un tās plūdums ved uz Rīgas centru, konstatēts:
- Kārļa Ulmaņa gatvē ir atsevišķi ielu posmi ar blīvu inženierkomunikāciju izvietojumu, bet Lielirbes ielā pazemes telpa ir aizņemta ar inženirkomunikācijām gandrīz visā tās garumā;
- daļu maģistrālo inženierkomunikāciju ir dārgi un sarežģīti pārvietot;
- tādēļ apstādījumu struktūras veidošana pielāgojama situācijai. Nav realizējama simetriska, regulāra vai ritmiska stādījumu struktūra.
Risinājums, kas ļauj savietot apstādījumus ar esošām komunikācijām, ir veidot tos plastiskās, organiskās formās, ainaviskā izkārtojumā. 1.2. Atzīt, ka situācija ar kokstādījumu veidošanu Lielirbes ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē ilustrē situāciju pilsētā kopumā, proti ka ir problemātiski veidot kokstādījumus ielas joslā, jo inženierkomunikāciju turētāji strikti aizstāv savas intereses un praktiski nepieļauj koku stādīšanu. 1.3  Pieņemt zināšanai Jelgavas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekta Andreja Lomakina informāciju par to, ka Jelgavā panākta vienošanās ar inženiertīklu turētajiem – atrasts kompromiss un izveidota situācija, kurā koks un inženierkomunikācijas pastāv līdzās. 1.4. Atzīmēt Rīgas Domes izpilddirektora Jura Radzeviča iniciatīvu sākt problēmas risinājuma meklējumus ar inženierkumunikāciju turētājiem pilsētā kopumā. 1.5. Lūgt Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldi:
- analizēt iespēju paplašināt ielu telpu, pārceļot ielu sarkanās līnijas nepieciešamo kokaugu stādījumu veidošanai tādās pilsētai nozīmīgās ielās kā Maskavas, Brīvības gatve, A.Deglava, Kārļa Ulmaņa gatve, Lielirbes, Lielvārdes, Dzelzavas, Ganību dambis, Skanstes, Daugavgrīvas, Dzirciema, Viestura prospekts, kur pilsētas attīstības plāns paredz apstādījumus veidot gar ielām, proti ielu aizsargjoslās starp sarkano līniju un būvlaidi, kur zeme pirmkārt pārsvarā nav pilsētas īpašumā, bet ir privāta. Otrkārt, tas  sarežģī realizēt Rīgas Domes politiku  ielu stādījumus veidot visā ielas posmā vienlaikus,
- noteikt tikai kokaugu stādījumiem paredzētu joslu ielas šķērsprofilā, kopā ar Būvvaldi nosakot tās platumu. 1.6. Lūgt Rīgas Domi:
- sakarā ar Rīgas kā Eiropas 2014. gada kultūras galvaspilsētas statusu, rast iespēju veikt apjomīgu pilsētas ielu apzaļumošanas programmu, iepriekš analizējot tās realizācijas iespēju šīsdienas diskusijas kontekstā;
- „Vispārīgo teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu” kā normatīvā akta gatavošanas sakarā griezties  pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar priekšlikumu iestrādāt minētajos noteikumos zinātniski pamatotas, uz rietumu pieredzes balstītas, vienotas vispārīgas prasības ielu stādījumu veidošanai saistībā ar inženiertehnisko komunikāciju racionālu izvietojumu, kā daudzām Latvijas pilsētām aktuālu jautājumu.

2. Par  p/a „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpildi un turpmāko darbību.
2.1.Pieņemt zināšanai, ka Rīgas Domes priekšsēdētājs izdevis 27.04.2011.g. rīkojumu nr. 157 par darba grupas izveidošanu, lai izvērtētu Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” funkciju izpildi un sagatavotu priekšlikumus tā turpmākajai darbībai. 2.2. Pieņemt zināšanai, ka Pilsētas attīstības komiteja 18.05.2011.g sēdē nr. 53 jautājumā „Par Rīgas pilsētas arhitekta biroja statusu un nākotni Rīgas pilsētas institūcijās” lēmusi, ka lēmumus par tālākām Rīgas pilsētas arhitekta biroja pildāmām funkcijām un uzdevumiem, kā arī ar to saistītiem grozījumiem Rīgas pilsētas arhitekta biroja nolikumā, pieņemt, pamatojoties uz darba grupas izstrādātajām rekomendācijām. 2.3. Pēc domu apmaiņas par pilsētas arhitekta biroja funkciju izpildi un priekšlikumiem un par tā turpmāko darbību, lēmumu par biroja attīstības modeli pieņemt nākamajā kolēģijas sēdē 09.06.2011. g.

E. Bērziņš
V. Brūzis
A. Kronbergs
M. Putrāms
A. Sīlis
D. Veinberga
R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  27. janvārī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

2. [62.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, J. Dambis, A. Sīlis, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Sirmā, A. Kušķis;
Būvvalde: V. Brūzis;                      
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji: P. Venckovičs, D.Zalāne u.c.;
Pasūtītāja pārstāvji:  D. Pavlovs, , R. Pilsētnieks, O. Stepanovs;
Plašsaziņas līdzekļi.

Sēdi vada: J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Koncepcija Krīdenera dambja un tā plānotā turpinājuma līdz Daugavas krastmalai – ielas telpas plānojumam un labiekārtojumam kā arī parka slēpošanai uz ūdens izveidei.
    Pasūtītājs: Rīgas pilsētas arhitekta birojs; Austrumu izpilddirekcijas iniciatīva;
    Projektētājs: SIA „Ainavu arhitekti”, sadarbībā ar biroju ”Kubs”.
  2. Daudzfunkcionāla daudzstāvu ēka Sporta ielā 11 un tirdzniecības ēka ar autonovietni Grostonas ielā 1; būvniecības iecere
    [zemes gabala attīstība skatīta 25.01.2007. un 11.10.2007. Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs].
    Projektētājs: SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”.
  3. Detālplānojums zemes gabalam Ūnijas ielā 60; 1. redakcija.
    Projektētājs: SIA „Livland”.

Kolēģijas lēmums:

1.  Koncepcija Krīdenera dambja un tā plānotā turpinājuma līdz Daugavas krastmalai – ielas telpas plānojumam un labiekārtojumam kā arī parka slēpošanai uz ūdens izveidei

1.1. Atzīmēt, konkrētais priekšlikums izstrādāts saskaņā ar Daugavas labā krasta siluetu ietekmējošās apbūves koncepciju, kur
-   Krīdenera dambis saglabāts kā vēsturiska vērtība, kas 18. gs. otrajā pusē būvēts Daugavā kā pretplūdu pasākums un savienoja savā starpā labo krastu un 3 salas;
-   Krīdenera dambja trase  izmantota kā izteikts gājēju struktūras pamatelements no Maskavas ielas līdz Daugavai ar gājēju tiltiem pāri Krasta ielai un Kojusalas grāvim.

1.2. Atzīt, ka priekšlikums, kas izmantojot Krīdenera dambi kā vietzīmi, kā orientieri apkārtnes attīstībai, aktivizē telpu ap to un piedāvā kvalitatīvas publiskas ārtelpas veidošanas priekšlikumu, koncepcijas līmenī ir atbalstāms.
Atbalstāms ir vēsturiskā Krīdenera dambja papildinājums ar jauniem mūsdienu elementiem , t.sk. tiltiem.
Tiltu būves realizācijai būtu izmantojami mērķa infrastruktūras maksājumi.

1.3. Lai piedāvātā gājēju trase darbotos [tiktu izmantota], tās galamērķim pie Daugavas jābūt funkcionāli noslogotam.

1.4. Telpiski trases noslēgums pie Daugavas būtu marķējams ar vizuālu akcentu.

1.5. Izvērtējamas spēkā esošās ielas sarkanās un apbūves līnijas kontekstā ar koncepcijā [DLL] paredzēto telpisko risinājumu.

1.6. Šis ir būtisks priekšlikums kompleksai vietas attīstībai, ko Rīgas dome varētu izmantot
sakarā ar pasākumiem 2014. gadā, saistībā  ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu,
dāvinot Rīgas pilsoņiem kulturālu pilsētvidi - rekreācijas kompleksu ar parku Daugavas krastā, ar infrastruktūru apgādātu pilsētas peldvietu , kas saslēgtos ar jau būvniecības stadijā esošo velomaršrutu.

2. Daudzfunkcionāla daudzstāvu ēka Sporta ielā 11 un tirdzniecības ēka ar autonovietni Grostonas ielā 1; būvniecības iecere;
[zemes gabala attīstība skatīta  25.01.2007. un 11.10.2007. Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs] ;

2.1. Atzīmēt, ka zemes gabali Sporta ielā 11 un Grostonas ielā 1 atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kur kā nosaka „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”
-   cita starpā pie aizsargājamām kultūrvēsturiskām vērtībām pieder plānojuma struktūra un publiskā ārtelpa;
-     jaunu objektu izvietojums pieļaujams, ja tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa.

Atrašanās brīvstāvošas apbūves teritorijā nosaka, ka jāievēro vispārējie Rīgas apbūves zonējuma un apbūves veidošanas [apbūves intensitāte, brīvās teritorija un apbūves blīvums] noteikumi un apbūves izvietošanai nav obligāti jāpielieto zemes gabala perimetrālas apbūves veids.

2.2. Atzīt, ka tā kā zemes gabali atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā, tie attīstāmi kontekstā ar perimetrālās apbūves kvartālu apbūves raksturu – apbūve jāizvieto uz vai maksimāli tuvu apbūves līnijai un paralēli tai, neparedzot autostāvvietu izvietojumu starp ielu un ēku.
Konkrētajā pilsētbūvnieciskajā situācijā ēkas standarta apjoma konfigurācija vai nu pārveidojama, lai tā fiksētu abu ielu lineāro virzienu, vai arī meklējams risinājums, kas pārliecinoši  kompensē ēkas izvietojuma nepilnības – mainot, piemēram, jumta formu plānā un  vienlaicīgi pielietojot pilsētvides dizaina kopumu.

2.3. Atkārtoti [kolēģijas 25.01.2007. sēdes lēmums] atzīmēt, ka apskatāmajā teritorijā pilsētas plānojuma pieļautais apbūves stāvu skaits ir 14.
Taču tas ir maksimāli pieļaujamais stāvu skaits un konkrētais risinājums būtu pilsētbūvnieciski jāpamato ar analīzi, kontekstā ar blakusesošajiem perimetrālās apbūves kvartāliem.
Jebkurā gadījumā apskatāmie zemes gabali pieder pie teritorijām aizsardzības zonā, kur saskaņā ar Ministru kabineta 08.03.2004.g. „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem” Nr. 127, kur attīstības priekšlikums saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja jaunbūves augstums pārsniedz 24 metrus.

2.4.  Teritorijas, kas pašreiz sastāv no 2 zemes gabaliem, tālākā  plānošanā būtu jāizšķiras par vienu no divām situācijām, kas ievērojot apbūves veidošanas [apbūves intensitāte, brīvās teritorija un apbūves blīvums] noteikumus, dotu atšķirīgus plānojuma un telpas kompozicionālos risinājumus:
-   apvienotu zemes gabalu  situāciju vai
-   divu atsevišķu zemes gabalu situāciju.

3. Detālplānojums zemes gabalam  Ūnijas ielā 60; 1. redakcija

3.1. Atzīmēt, ka detālplānojums izstrādāts 20.gs. 60. – 70. gados izbūvētā Purvciema mikrorajona vienas plānojuma struktūras vienības iekšpagalma iespējamai attīstībai, kur viens papildus apjoms iekšpagalmā jau izbūvēts un viena apjoma izbūve jau saskaņota.

3.2. Atzīt, ka zemes reformas rezultātā izveidoto īpašumu robežu saglabāšana nav savienojama ar kvalitatīvas dzīvojamās vides izveidošanas iespējām, jo mēģinājumi attīstīt šādā situācijā jebkādu apbūvi ir nolemti neveiksmei gan sabiedrības noraidošās attieksmes, gan profesionālā vērtējuma dēļ.

3.3. Atzīt, ka arī piedāvātajam priekšlikumam Ūnijas ielā trūkst plānojuma struktūras, telpiskās struktūras un labiekārtojuma kvalitātes un tas nav atbalstāms.

3.4. Konkrētajā gadījumā lai mēģinātu atrast kvalitatīvu risinājumu, kas izrādītos pieņemams arī iedzīvotājiem, būtu jānosaka optimālais jaunā apjoma risinājums [lielums, konfigurācija, augstums, izvietojums] un funkcija, kas harmonizētu un humanizētu iekškvartāla telpu, ļaujot vienlaicīgi pilnā apjomā atjaunot / izveidot iekšpagalma infrastruktūru [ērtu satiksmes sistēmu, stāvvietu kā arī visu labiekārtojuma un saimniecisko elementu izvietojumu].
Izvērtējama ēkām piesaistīto zemes gabalu robežu korekcijas iespēja iekškvartālā.
Izvērtējama iespēja mainīt jaunbūves funkciju [būvējot ,piemēram, nelielu bērnu dārzu, veco ļaužu mītni un tml.]

3.5. kopumā risinājums problēmai ir jārod, mainot pilsētas mājokļu politiku, paredzot esošo dzīvojamo vienību kompleksu revitalizāciju, pārliecinot īpašniekus [iedzīvotājus] par iespējamiem ieguvumiem vai labumiem, iniciatīvu uzņemoties pašvaldībai, kas reāli varētu izpausties pilotprojekta izveidē un īstenošanā, radot nepieciešamo precedentu.
Pēckara masveida dzīvojamās apbūves pārveidē, risinot to kompleksi visā mikrorajona telpā, jāiekļauj arī pagalmu mēroga cilvēciskošana, sadalot to ar jauniem [mazstāvu] būvapjomiem, pie viena palielinot blīvumu, kas dod arī daļu no pasākuma ekonomiskā seguma. R. Bula

E. Bērziņš A. Kronbergs J. Dambis A. Sīlis D. Veinberga
[izņemot 1.jautājumu] J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2011. gada  13. janvārī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

1.[61.] sēdes
LĒMUMS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, M .Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, D.Putniņš;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J. Radzevičs, U. Jansons;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā, A. Kušķis;
Ekonomikas pārvalde: A. Jeruma;
Būvvalde: L.  Sarma, J.Lediņš;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji : L. Čača, E. Daniševskis;
Plašsaziņas līdzekļi:I. Drazdovska – Dienas bizness, T. Bendiks – BNS, I. Mozivāns - LETA. Sēdi vada: J. Dripe. Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Koncepcija Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai.
    Pasūtītājs: „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
    Projektētājs: birojs „Grupa 93”

Kolēģijas lēmums: 1. Koncepcija Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas telpas plānojuma un telpiskās struktūras attīstībai. 1.1. Atbalstīt priekšlikumu nozīmīgāko abu ielu daļu: Lielirbes ielu un tai sekojošo Kārļa Ulmaņa gatves posmu  līdz pilsētas robežai veidot kā lineāru  telpu, kas savieno telpiski dažādas pilsētvides -  Lielirbes bulvāri, lidostas ievadu, Jūrmalas lielceļu, zaļos vārtus. 1.2. Kā pozitīvu atzīt:
- Lielirbes ielas kā bulvāra tipa ielas attīstību;
- Kārļa Ulmaņa gatves tēla -  kā „zaļās upes” [ielas ar īpaši bagātīgu apstādījumu pielietojumu] veidošanu. 1.3. Plānojuma struktūras attīstības priekšlikumu Kārļa Ulmaņa gatvei turpināt balstot to ne tikai uz privāto, bet arī uz sabiedrisko transportu. 1.4. Nodrošināt racionālu un ērtu šķērsošanas iespēju [vietas un veidu] gājējam Kārļa Ulmaņa gatvē, saistot to, tai skaitā,  ar sabiedriskā transporta pieturvietām. 1.5. Attiecībā uz augstuma akcentiem, atzīt ka:
1.5.1. Augstbūvju grupa Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojuma telpā attīstāma, veidojot to kompaktāku;
Tās telpiskā kompozīcija analizējama arī Lielirbes ielas asī gan ielu krustojuma vienlīmeņa, gan divlīmeņa risinājuma variantā.
1.5.2. Analizējams augstuma akcenta izvietojuma pie transporta izkārtojuma uz lidostu pamatojums un racionalitāte;
1.5.3. Augstuma  akcenta  izvietojums uz pilsētas robežas ir diskutabls;
1.5.4. Papildus akcenti gar Lielirbes ielu nav pamatoti. 1.6. Pilnveidojama apbūves telpiskā struktūra Lielirbes ielā posmā starp dzelzceļu un Ventspils ielu. 1.7. Minimālais apjomu augstums apbūves pirmajā frontē, kas veidotu vizuāli optimālu ielas telpu Kārļa Ulmaņa gatvē [nosacītajos posmos „lidostas ievads” un „Jūrmalas lielceļš”] nosakāms analīzes rezultātā. 1.8. Apbūves izvietošanai paredzēt obligāto būvlaidi, reglamentējot, tai skaitā, ka pirmajā apbūves frontē pret ielu nevar būt pavērsta saimnieciskā un palīgfunkcija. 1.9. Akustiskās barjeras pielietojums nav atbalstāms, kā kvalitatīvu pilsētvidi veidojošs elements, ja tas nav risināts kā īpašs dizaina objekts.
Gar maģistrāli ieteicams izvietot komercapbūvi vai arī trokšņu līmeņa samazināšanas pasākumiem akustisko barjeru pielietojums atbalstāms tikai tās vizuāli nosedzot ar stādījumiem. 1.10. Ielu apstādījumu sistēmas koncepcija izstrādājama kontekstā ar ielu šķērsprofilu pazemes daļas analīzi. 1.11. Izstrādājams Rīgas vārtu [Beberbeķu ielā] - zaļo vārtu konceptuāls risinājuma piedāvājums. 1.12. Izstrādājami vairāki, no ekonomiskās situācijas un „rūkošas” pilsētas situācijas atkarīgi, ielu apbūves attīstības scenāriji.

J. Dripe