Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 14. decembris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

11. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers; M.Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, S.Grava;
Īpaši aicinātas amatpersonas: A. Aksenoks, E. Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Pilsētas Būvvalde: A. Cinis,
Pilsētplānošanas pārvalde: G. Princis, I. Staša, M. Liepa;
Projektēšanas biroju un pārstāvji: Reinier de Graaf, S. Smith, R.Vilkinson, B.Hughes, J. Hsiang, R.S. Elkin, G. Bojalil, L. Čače, N.Balgalis;
Pasūtītāju pārstāvji:. V. Māziņš, A.Kušķis, D. Jase;
Recenzents: arhitekts A. Bērziņš
Prese: A.Zvirgzdiņš – portāls „A4D”, L.Lazdiņa – „Diena”, Drazdovska – „Dienas bizness”, K. Roķis – BNS, J. Lejnieks – „Latvijas Arhitektūra”, M. Vilemsons – LETA,
Tulks: V. Sīlis Sēdi vada: J.Dripe. Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Andrejsalas un Eksporta ostas rajona attīstības projekta Riga Port City koncepcija
    Projektētājs: biroji Office for Metropolitan Architecture [OMA] sadarbībā ar Ove ARUP & Partners Ltd., INSIDE OUTSIDE un GRUPU 93
    Pasūtītājs: SIA „ JAUNRĪGAS ATTĪSTĪBAS UZŅĒMUMS”
    Recenzenti: arhitekts, profesors S. Grava [ASV]; arhitekts, profesors A.Bērziņš [Anglija]Prombūtnes sakarā kolēģijai iesniegts arhitekta P.Stranča viedoklis [rakstisks].

Kolēģijas lēmums: 1. Atzīt, ka:
1.1. Andrejsalas un Eksporta ostas rajona attīstības iespēju pētījums un analīze ir veikti vispusīgi un detalizēti;
1.2. piedāvātā attīstības koncepcija, kuras mērķis sniegt konkrētu skatījumu uz telpisko kompozīciju un pilsētbūvnieciskajiem principiem, ir pārliecinoša un kopumā vērtējama atzinīgi. 2. Tālākajā projekta attīstības gaitā jāanalizē un jāizvērtē attīstības priekšlikuma piedāvātais būvniecības apjoms, plānojuma un telpiskā struktūra kontekstā ar:
2.1. pilsētas attīstības prognozi, kas pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos;
2.2. situāciju, ka ievērojama būvniecības apjoma ieceres tiek izstrādātas vēl 11 – 13 vietās pilsētas teritorijā;
2.3. pilsētas veidošanās tradīcijām – radiālas attīstības modeli, ar kuru piedāvātais ostas teritorijas līneāras attīstības modelis var nonākt konfliktā;
2.4. pilsētas telpisko struktūru kopumā, tās mērogu un pilsētas centra jauno daļu Daugavas kreisajā krastā Ķīpsalas dienvidu galā;
2.5. vizuālo iespaidu uz UNESCO aizsardzībā esošo Vecrīgu un pilsētas vēsturisko centru, no dažādiem skatu punktiem rūpīgi analizējot UNESCO aizsardzības zonā [buferzonā] esošā Andrejostas dienvidu gala teritorijā projektējamās apbūves augstumu un apbūves blīvumu;
2.6. pilsētas kopējo siluetu un Vecrīgas īpašo nozīmi pilsētas ainavu kārtojumā, iebraucot pilsētā pa ūdens ceļu;
2.7. pilsētas transporta un inženiertīklu infrastruktūras stāvokli un attīstību. 3. Atbalstīt un atzīt par vēlamu un nepieciešamu viena attīstītāja – Jaunrīgas attīstībaas uzņēmuma nodomu kopējo projekta attīstību un būvniecības realizāciju paturēt savā kontrolē. 4. Šī protokola neatņemama sastāvdaļa ir oficiālo Andrejsalas un Eksporta ostas rajona attīstības projekta Riga Port City koncepcijas recenzentu – profesora S.Gravas [Ņujorka] un profesora A.Bērziņa [Londona] recenziju teksti angļu valodā.

A. Kronbergs
A. Sīlis
E. Bērziņš
J. Dambis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 7. decembris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

10. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A.Kreislers; M.Gailis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Pilsētas Būvvalde: A. Cinis,
Projektēšanas biroju un pārstāvji: J.Norde, D.Brezinska, M.Važa, A. Auziņš
Pasūtītāju pārstāvji:. I.Stepanovs, A.Molders, M.Brjancevs
Prese: A.Zvirgzdiņš – portāls „A4D”, L.Lazdiņa – „Diena”, I.Drazdovska – „Dienas bizness”, K.Roķis – BNS, Sēdi vada: J.Dripe. Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Multifunkcionāls darījumu iestāžu un dzīvojamo ēku komplekss Krasta ielā 36 [būvniecības iecere]Projektētājs: arhitektu birojs „SARMA & NORDE”
    Pasūtītājs: SIA „Eirospektrs”
  2. Biroju centrs Krasta ielā 99 [būvniecības iecere]Projektētājs: arhitektu firma „KUBS”
    Pasūtītājs:SIA „D Tilts Holding”

Kolēģijas lēmums: 1. Multifunkcionāls darījumu iestāžu un dzīvojamo ēku komplekss Krasta ielā 36 [būvniecības iecere].
1.1. Atbalstāma plānojuma struktūra un telpiskā struktūra, kuras pamatā ir 3 līdz 7 stāvu mainīga augstuma apjoma kompozīcija;
1.2. Principā atbalstāma iecere perspektīvē pilnveidot kompleksa telpisko kompozīciju, to papildinot ar augstuma akcentu;
1.3. Projektējamā apjoma plānojuma un telpiskās struktūras uzbūve analizējama kontekstā ar valsts nozīmes pieminekli Grebenščikova vecticībnieku kopienas lūgšanu nama un klostera kompleksu Mazā Krasta ielā 73 kā arī kontekstā ar Vecrīgas siluetu skatu punktos no Krasta ielas virzienā uz centru;
1.4. Apjoma atvērto stūru iespējamā aizstiklošana mazinātu tā formas un vides kvalitāti un nav vēlama;
1.5. Īpaša uzmanība pievēršama publiskās ārtelpas kvalitātei, tai skaitā, pirmā stāva telpu funkcionālai un vizuālai atvērtībai pret šo ārtelpu;
1.6. Atbalstāma un vēlama piedāvātā funkciju dažādība [darījumu un dzīvojamā], kas nodrošina ilglaicīgāku teritorijas izmantošanu diennakts laikā; funkciju dažādībai jāatspoguļojas arhitektūras risinājumā. 2. Biroju centrs Krasta ielā 99 [būvniecības iecere]2.1. Piedāvātais apjoma risinājums neveicina esošās pilsētvides sakārtošanu. Pieņemot, ka tas varētu būt „enkurobjekts”, kas pilsētvidi sāk veidot un ņemot vērā pasūtītāja piekrišanu izstrādājams šīs vides telpiskā dizaina modelis;
2.2. Piedāvātā apjoma optimālās proporcijas pārsniedz pilsētas attīstības plānā pieļauto apbūves augstumu. Palielināta apbūves augstuma atbilstība konkrētajai videi pamatojama izstrādājot detālplānojuma projektu.
2.3.Apjoma vertikālo šķēlumu virziens nosakāms un pamatojams veicot analīzi no svarīgiem apjoma uztveres skatu koridoriem.
2.4. Apjoma uztvere pārbaudāma kontekstā ar Dienvidu tilta gala transporta izkārtojuma estakādi skatu punktos no Krasta ielas virzienā uz centru.

A. Kronbergs
B. Sīlis
E. Bērziņš
J. Dambis
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 9. novembris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

9. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A.Kreislers; M.Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Pilsētas Būvvalde: A. Cinis, V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: M.Liepa – Zemeša;
Projektēšanas biroju un pārstāvji: J.Bērziņš, M .Ulāns, R.Bruzgulis, V. Polkovņikova, I. Kuļikovska, N. Balgalis, R. Wilkinsons, N. Gibbons, L.Čače, J.Richey, G. Bates;
Pasūtītāju pārstāvji:. A.Krols, R. Majevska, V. Udalovs, R. Razums, F.Gronars, V. Verika, M. Pevko, V. Koziols, I. Kalniņa, N. Kadeģis, T.A. Kadeģis, D. Freimane;
Prese: A.Zvirgzdiņš – portāls „A4D”, L.Lazdiņa – „Diena”, I.Drazdovska – „Dienas bizness”, K.Roķis – BNS, V.Faļkovs – „Vesti Segodņa”. Sēdi vada: J.Dripe. Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daudzdzīvokļu ēka Brīvības gatvē 446.
    Pasūtītājs: J Gombergs, V. Kuļešovs, R. Majevska, V. Udalovs;
    Projektētājs: N.Skoks.
    Esošās ēkas rekonstrukcija un trīs daudzdzīvokļu ēku jaunbūve Brīvības gatvē 444.
    Pasūtītājs: „TD NAMS”;
    Projektētājs: J. Trauciņš.
  2. Piebūve tirdzniecības centram „Alfa” Brīvības gatvē.
    Pasūtītājs: SIA Linstow varner;
    Projektētāji: birojs „Arplan”.
    Veikala „Bauhaus” būvniecība.
    Pasūtītājs: Bauhaus AG, SIA Bauplan Nord;
    Projektētājs:birojs „Palast Architekts”.
  3. Būvniecības iecere Zaķusalas dienvidu daļā starp Salu tiltu un TV torni.
    Pasūtītājs: SIA „ZAĶUSALA ESTATES”;
    Projektētāji: birojs „SPACE GROUP” [Oslo, Norvēģija], birojs „ARUP”
    [Londona, Anglija], plānošanas uzņēmums „GRUPA 93” [Rīga, Latvija].
  4. Kvartāla daļas apbūve Ķīpsalas ziemeļu galā Matrožu ielā.
    Pasūtītājs: SIA „ĶĪPSALAS BŪVE”;
    Projektētājs: birojs „Sestais stils” .
    Apbūves telpiskais raksturs Ķīpsalas ziemeļu daļā
    Projektētājs: birojs „Sīlis, Zābers un Kļava”

Kolēģijas lēmums: 1.Daudzdzīvokļu ēka Brīvības gatvē 446 [skiču projekts].
Esošās ēkas rekonstrukcija un trīs daudzdzīvokļu ēku jaunbūve Brīvības gatvē 444 [būvniecības iecere].
1.1.Attīstāmās teritorijas pilsētbūvnieciskās situācijas nozīmība – pārskatāmība no pilsētas galvenās ielas, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm, kā arī atrašanās blakus Brīvdabas muzejam, nosaka ka pret projektējamo ēku arhitektoniskā risinājuma kvalitāti un apdares materiālu kvalitāti tiek izvirzītas paaugstinātas prasības;
1.2 Piedāvātais ēku arhitektoniskais risinājums uzlabojams, projektējamo apbūvi veidojot kontekstā ar esošo apbūvi – ar tās formu valodu, mērogu, raksturīgajiem jumtu slīpumiem, izmantotajiem būvmateriāliem:
1.3. Apjomam Brīvības gatvē 446 vienkāršojama jumta forma, ideālā gadījumā apjoms sadalāms, kas vairāk raksturīgi šī rajona apbūvei [līdzīgi risinājumam 444], jumta iesegumā un fasādes apdarē lietojami paaugstinātas kvalitātes materiāli [kvalitatīvs apmetums, koks un tml.];
1.4. Projektējamie apjomi Brīvības gatvē 444 paredzami brīvstāvoši, neizslēdzot savienojuma elementu iespēju;
1.5. Projektējamie apjomi abos zemes gabalos paredzami ar apbūves noteikumiem atbilstošu stāvu skaitu – 3 stāvi [ieskaitot mansardu]. 2. Tirdzniecības telpu un kinoteātra piebūve tirdzniecības centram „Alfa” un vācu lielveikalu ķēdes „Bauhaus” veikala izbūve Brīvības gatvē [atkārtoti];
2.1. Ņemot vērā piebūves t/c „Alfa” nelielo apjomu un funkcionāli diktēto bloķējuma vietu, piekrist projektējamo piebūvi izvietot uz tirdzniecības centra esošās apbūves līnijas;
2.2. Noteikt, ka teritorijas turpmākā attīstība pieļaujama, paredzot apjomu izvietojumu uz Brīvības gatves iedibinātās būvlaides un likvidējot pilsētas videi neraksturīgo stāvvietu izvietojumu gar ielu;.
Pirms tirdzniecības telpu un kinoteātra piebūves skiču projekta saskaņošanas, attīstītājam jāiesniedz un jāsaskaņo teritorijas attīstības priekšlikums, kas būtu saistošs un skaņojams kopā ar piebūves projektu;
2.4. Ņemot vērā, ka pasūtītājs lielveikalu ķēdes „Bauhaus” veikala izbūvei joprojām piedāvā tikai tipveida projektu, kam arhitektoniski telpiskais risinājums neatbilst prasībām dotajai pilsētbūvnieciskajai situācijai, veikala apjoms var tikt izvietots tikai attālināti no Brīvības gatves – ne tuvāk par tirdzniecības centra „Alfa” esošā apjoma būvlaidi. 3. Būvniecības iecere Zaķusalas dienvidu daļā starp Salu tiltu un TV torni.
3.1. Transporta un inženiertehniskā izpēte un analīze ir metodiska un atzīstama;
3.2. Mākslinieciskajam redzējumam, kas ir ekspresīvs [aso leņķu un trijstūru elementu kopums] pašā plānojuma struktūras pamatā un kas loģiski pāriet arī uz telpisko struktūru, nepieciešama papildus pilsētbūvnieciskā analīze sekojošās jomās:
3.2.1. Apbūves silueta kompozīcijas kvalitātē no būtiskiem skatu punktiem, ko nosaka Pilsētas attīstības departaments,
3.2.2. Zaķusalas plānotās apbūves iekļaušanās kopējā Daugavas kreisā krasta silueta veidošanas principos, kas paredz lielās transporta maģistrāles – tiltus iezīmēt ar paaugstinātu apbūvi, tai kulminējot tiešā tiltu tuvumā,
3.2.3. Apbūves formu un pilsētvides veidošanas kontekstā ar Rīgas pilsētbūvniecības tradīcijām un laika apstākļu īpatnībām [vēja virzienu un gaisa plūsmu analīze];
3.3. Telpiskās kompozīcijas pilsētbūvnieciskā analīze un uz tās pamata veiktie secinājumi:
3.3.1. Pievienojami sabiedriskai apspriešanai nododamiem būvniecības ieceres materiāliem,
3.3.2. Ievērtējami sagatavojot plānošanas un arhitektūras uzdevumu kompleksa projektēšanai, ko Būvvalde sagatavo pēc sabiedriskās apspriešanas.
3.4. Noteikt, ka atsevišķi objekti minētajā teritorijā projektējami konkursa kārtībā. 4.Kvartāla daļas apbūve Ķīpsalas ziemeļu daļā Matrožu ielā.
Apbūves telpiskais raksturs Ķīpsalas ziemeļu daļā.
4.1. Četru dzīvojamo ēku kompleksa Matrožu ielā projektā piedāvātais būvmasu kārtojums, zaļumi kā tos telpiski sadalošs elements, krastmalas publiskās ārtelpas labiekārtojums ir pieņemams. Arhitektoniskais risinājums attīstāms tālākā projekta izstrādāšanas gaitā;
4.2. Arhitekta A. Sīļa informācija par nekvalitatīvas pilsētvides veidošanās iespēju, kas atsauksies arī uz silueta kvalitāti, ja apbūve Ķīpsalas Z daļā tiks veidota ar maksimāli pieļauto augstumu un ja tam atbilstošais blīvums šai konkrētajai vietai netiks samazināts, izvērtējama pie Daugavas kreisā krasta silueta galīgā varianta izstrādāšanas Pilsētas attīstības departamentā.

A. Kronbergs,
A. Sīlis,
E. Bērziņš
J. Dambis
S. Ņikiforovs
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 2. novembris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

8. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, E. Bērziņš, J.Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: A.Kreislers;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga
Projektēšanas biroju un pārstāvji: Ņ. Kirilova, J. Lasis, E. Beernaerts, S.Ņikiforovs, R.Maurāns, J.Bērziņš, M.Ulāns, R.Bruzgulis;
Pasūtītāju pārstāvji:. N. Siliņš, J. Mote, G.Indriksons, R.Razums, V.Filsingers, J.Brinks;
Prese: A.Zvirgzdiņš – portāls „A4D”, L.Lazdiņa – „Diena”, I.Drazdovska – „Dienas bizness”, K.Roķis – BNS. Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Piebūve tirdzniecības kompleksam „Alfa” un veikala „Bauhaus” būvniecība
    Brīvības gatvē.
    Pasūtītājs: SIA Linstow Center Management”, Bauhaus AG, SIA Bauplan Nord;
    Projektētāji: biroji „Arplan” un „Palast Architekts”.
  2. Biroju ēkas būvniecība Ķrišjāņa Valdemāra ielā 149a.
    Pasūtītājs: SIA „AD BALTIC”;
    Projektētājs: birojs „Sinuss”.
  3. Zemes gabala Hanzas un Skanstes ielu stūrī attīstības iespējamības priekšlikums.
    Daudzfunkcionālu ēku komplekss.
    Pasūtītājs: SIA „Latmes Building”;
    Projektētājs: „8 a.m.”.
  4. Informācija par dzīvojamās ēkas ar autostāvvietām Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī
    projekta attīstības gaitu.
    Pasūtītājs: SIA „Stadions”;
    Projektētājs: arhitektu birojs „Nams”.

Kolēģijas lēmums: 1. Kinoteātra piebūve tirdzniecības centram [t/c] „Alfa” un veikala „Bauhaus” būvniecība Brīvības gatvē.
1.1. Materiāls nav pietiekošs, lai pieņemtu lēmumu. Jautājums skatāms atkārtoti pēc t/c „Alfa” pilnīga attīstības priekšlikuma saņemšanas.
1.2. Līdz jautājuma atkārtotai izskatīšanai, izvērtējot pašreiz piedāvāto materiālu var izdarīt sekojošus secinājumus;
1.2.1. attiecībā uz t/c „Alfa” piebūvi:
- Brīvības gatves iedibinātās būvlaides nerespektēšana, turpinot attīstīt ēku kompleksu ar dziļu atkāpi no ielas lielā tās posmā un saglabājot šajā teritorijā autostāvvietas, nav raksturīgs pilsētas ielas telpas veidošanas principiem kopumā un izjauc šīs telpas struktūras raksturu;
1.2.2. attiecībā uz veikala „Bauhaus” izbūvi:
- Veikala „Bauhaus”, kā perifērijai raksturīgā lielveikalu tipa tirdzniecības objekta, atrašanās pie pilsētas galvenās ielas nav optimāla;
- Attīstāmās teritorijas pilsētbūvnieciskās situācijas nozīmība – atrašanās pie pilsētas galvenās ielas, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas telpiskās kompozīcijas asīm, kā arī atrašanās Ropažu ielas asī, nosaka ka piedāvātā attīstības priekšlikuma arhitektoniski telpiskais risinājums ir par pieticīgu dotajā situācijā.
1.3. Abos attīstības priekšlikumos izvērtējamas Brīvības gatves caurlaides iespējas un autonovietnes kapacitāte. 2. Biroju ēkas būvniecība Ķrišjāņa Valdemāra ielā 149a.
2.1. Tā kā esošās ēkas areālā ir brīvstāvošas, vēlams arī projektējamo apjomu paredzēt brīvstāvošu, ar optimālo septiņu stāvu augstumu, pilnveidojot apjoma fasādes kompozīciju;
2.2. Ja tiek saglabāts bloķējuma princips, meklējams racionāls bloķējuma veids un projektējamās ēkas fasādes struktūra risināma kontekstā ar esošo ēku;
2.3. attīstīt publiskās ārtelpas kvalitāti, kompensējot ,tai skaitā, nojaucamā tirdzniecības apjoma funkciju, kas pašreiz ir būtiska publiskās ārtelpas sastāvdaļa
2,4. Atkoriģētu priekšlikumu iesniegt izskatīšanai Būvvaldes sēdē 3. Zemes gabala Hanzas un Skanstes ielu stūrī attīstības iespējas priekšlikums.
3.1. Rīgas vēsturiskā centra plānā paredzētais laukums Hanzas un Skanstes ielu stūrī ir bez funkcionāla piepildījuma, jo transporta risinājums izslēdz iespēju cilvēkam to izmantot, tādēļ apbūve principā šajā teritorijā pieļaujama;
3.2. Laukuma potenciālās apbūves augstums, apjomu proporcijas un apjomu kārtojums izvērtējams [kontekstā gan ar esošo vēsturisko apbūvi, gan ar jaunprojektējamo], Skanstes un Hanzas ielām pieguļošo teritoriju kopējā apbūves telpiskā modelī;
3.3. Tā kā minētais trīsdimensiju modelis pašreiz atrodas vēl izveidošanas stadijā, Pilsētas attīstības departaments var uzaicināt recenzentu, kurš sagatavotu analīzi un vērtējumu par Hanzas un Skanstes ielām pieguļošās teritorijas attīstības priekšlikumiem kopumā – projektējamo apjomu augstumiem, apjomu proporcijām, apjomu savstarpējo kārtojumu.
Recenzija jāizskata Pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē. 4. Informācija par dzīvojamās ēkas ar autostāvvietām Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī
projekta attīstības gaitu.
4.1. Pieņemt zināšanai, ka projekta attīstības kopējā virzība ir pozitīva;
4.2. Pievērst autoru uzmanību tam, ka vairāklīmeņu publiskās ārtelpas – ielu pārsedzošās platformas, kā saiknes starp ēkām izveidošana ir viens no funkcionālajiem risinājumiem, bet tā realizācija šīsdienas apstākļos ir problemātiska un var būt neiespējama;
4.3. Apbūves kompozīcija un formu valoda ir laikmetīga un atbilstoša mūsdienu tendencēm; taču tā ir par dinamisku konkrētā situācijā – tā pastiprina kontrastu ar blakusesošo vēsturisko pilsētvidi, kas nav pamatoti;
4.4. Apbūves priekšlikums analizējams Skanstes un Hanzas ielām pieguļošo teritoriju kopējā apbūves telpiskā modelī.

A. Kronbergs
E. Bērziņš
J. Dambis
S. Ņikiforovs
J. Dripe
RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 12. oktobris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15
Latvijas nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3

 

7. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: M. Gailis, A.Kreislers;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris;
Īpaši aicinātas amatpersonas: A.Aksenoks;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: V.Brūzis;
Projektēšanas biroju un pārstāvji: Ē. Grūbe, V.Briedis, A.Vilcāns, J. Gertmanis;
Pasūtītāju pārstāvji:. I.Lišmanis, M. Miķelsons, A.Miķelsons, I. Lūkina, Šadris;
Prese: L.Lazdiņa – Diena, I.Drazdovska – Dienas bizness Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24 (atkārtoti);
    Pasūtītājs: SIA „LINSTOW J24”;
    Projektētājs: SIA „ARHIIDEJA”.
  2. Iekškvartāla apbūves priekšlikums Ādmiņu ielā 4;
    Pasūtītājs: SIA „Ādmiņu iela”;
    Projektētājs: SIA „ARHO”&”SIA „A+DATA”;
  3. Latvijas Nacionālās Operas piebūves 2. kārta
    Projektētājs: A.G. BIROJS

Kolēģijas lēmums: 1.Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24 (atkārtoti);
1.1. Ievērojot 08.06.2006. kolēģijas sēdē izteiktos ieteikumus, projekta attīstībā ir panākts progress;
1.2. Darbs jāturpina pilnveidojot priekšlikuma A variantu, tai skaitā:
1.2.1. Jāpārskata stikla lietošana jumta slīpnēs – kā Vecrīgai neraksturīgs paņēmiens, aizstājot to ar, piemēram, augstvērtīgu skārdu (varš, reincinks u.c.) vai veidojot jumta logu mūsdienīgas formas izbūves;
1.2.2.. Apdares materiālu izvēle atstājama projekta autoru ziņā, bet noteikti atbalstāms Vecrīgai raksturīgais garās fasādes fragmentējums ar dažādas tonalitātes materiālu lietojumu fasādē pret publisko ārtelpu – nepbūvējamo pagalmu;
1.2.3. Noteikti atbalstāms terasveida apjomu jumta plakņu apzaļumošanas priekšlikums pret esošajām ēkām gar Basteja bulvāri;
1.2.2. Attīstāmi un detalizēti izstrādājami publiskās ārtelpas elementi;
1.3. Joprojām dienas kārtībā paliek jautājums par kvartāla daļas starp Jēkaba ielu, Torņa ielu, Smilšu ielu un Basteja bulvāri plānojuma un telpiskās struktūras sakārtošanu gar publisko ārtelpu, ko Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums definējis kā neapbūvējamu pagalmu. 2.Iekškvartāla apbūves priekšlikums Ādmiņu ielā 4:
2.1. Teritorijas plānojuma un telpisko struktūru veidot kontekstā ar esošo apbūvi;
2.2. Tā kā zemes gabali saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojumu atrodas perimetrālās apbūves kvartāla teritorijā, josla gar Ādmiņu ielu apbūvējama, nosedzot iekškvartālā esošo ēku pretuguns mūrus;
2.3. Veidot arhitektonisku akcentu Ādmiņu ielas asī [virzienā no Ģertrūdes ielas], kas kalpotu arī kā ievads iekšpagalma telpā;
2.4. Iekšpagalmu risināt kā vecas industriālās apbūves daļu;
2.5. Ēku komplekss risināms tīrā, skaidrā laikmetīgas arhitektūras valodā, apdares materiālu klāstā ienākot ķieģelim. 3.Latvijas Nacionālās Operas piebūves 2. kārta:
3.1. Piebūves 2. kārta risināma, paredzot kopējo ēku kompleksu kā brīvi stāvošu parka teritorijā, atbilstoši Bulvāru loka telpiskajam modelim;
3.2. Apjomu kopējā kompleksā telpiski jādominē vēsturiskajam apjomam;
3.3. Saimniecības pagalma funkcija jāparedz apjomā;
3.4. Stāvvietas izvietojamas tikai pazemē;
3.5. Piebūves 2. kārtas apjomam pilnībā jāatspoguļo 21. gadsimta sākuma arhitektūras formu un tehnoloģiju valoda un klātbūtne;
3.6. Veidojama kvalitatīva publiska ārtelpa starp operas ēku un Pilsētas kanālu, paredzot tajā, saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra plānojumu brīvdabas koncertu organizēšanas iespējas, kā arī publiski pieejamas telpas piebūves 2. kārtas apjomā gar pilsētas kanāla fronti;
3.7. Pieļaujams neliela brīvstāvoša apjoma – ar publisku funkciju izvietojums Krišjāņa Barona un Aspazijas bulvāra stūra daļā, saglabājot diagonālo gājēju plūsmu starp Krišjāņa Barona ielu un Aspazijas bulvāri.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 28.septembris
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

6. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, S. Ņikiforovs, P.Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: M. Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava, G. Asaris;
Īpaši aicinātas amatpersonas E.Krastiņš:;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U. Kupča;
Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: V.Brūzis;
Projektēšanas biroju un pārstāvji: V. Vārna, Ē. Grūbe; R.Maurāns
Pasūtītāju pārstāvji: Ļ. Voronovs, I.Lišmanis, A.Balodis, Oznans Akgali; Indriksons
Prese: M. Vilemsons – LETA, M. Skudra - Diena, L.Lazdiņa – Diena, A. Zvirgzdiņš – Portāls A4D, Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24 (atkārtoti);
    Pasūtītājs: SIA „LINSTOW J24”;
    Projektētājs: SIA „ARHIIDEJA”.
  2. Dzīvojamā ēka ar autostāvvietām Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī (atkārtoti);
    Pasūtītājs: SIA „Stadions”;
    Projektētājs: arhitektu birojs „Nams”.
  3. Biroju un veikalu bloks ēku kompleksā Ventspils un Lielirbes ielu stūrī.
    Pasūtītājs: SIA „LATMES BUILDING”;
    Projektētājs: arhitektu birojs „NAMS”.
  4. Iekškvartāla apbūves priekšlikums Ādmiņu ielā 4;
    Pasūtītājs: SIA „Ādmiņu iela”;
    Projektētājs: SIA „ARHO”&”SIA „A+DATA”.

Kolēģijas lēmums: 1. Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24
1.1.Piekrist pasūtītāja lūgumam atsaukt projekta izskatīšanu, sakarā ar nepieciešamību pilnveidot demonstratīvo materiālu. 2. Dzīvojamā ēka ar autostāvvietām Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī.
2.1.Piedāvātā objekta apjomu kompozīcija, to augstums un atsevišķo apjomu proporcijas joprojām nav pārliecinošas kontekstā ar esošo vēsturisko apbūvi un projektējamo pilsētvides struktūru.
2.2. Attīstības priekšlikums pārbaudāms telpiskā modelī.
2.3. Projektētājam jāinformē kolēģija par projekta attīstības gaitu.
2.4. Aicināt Pilsētas attīstības departamentu paātrināt attīstībā esošā Skanstes ielas rajona telpiskā modeļa izveidi, lai dotu iespēju pārbaudīt projektējamo apjomu iekļaušanos pilsēttelpā. 3. Biroju un veikalu bloks ēku kompleksā Ventspils un Lielirbes ielu stūrī.
3.1.Pozitīvi vērtējams pasūtītāja atbalsts nepieciešamībai apjoma plānojuma, telpisko un fasāžu risinājumu pakļaut kvalitatīvas publiskās ārtelpas prasībām, t.sk. neveidojot vienlaidu fasādes, kā arī iekškvartāla plānojuma struktūru paredzot saistībā ar galvenajām gājēju plūsmām no/uz kvartālu aptverošajām ielām.
3.2. Projektētājam jāinformē kolēģija par projekta attīstības gaitu.
3.3. Aicināt pilsētas attīstības departamentu noteikt kopumā Lielirbes ielas apbūves telpisko kompozīciju un noformulēt prasības kvalitatīvas publiskas ārtelpas veidošanai visā ielas garumā. 4. Iekškvartāla apbūves priekšlikums Ādmiņu ielā 4
4.1.Projektētāja neierašanās dēļ, jautājumu izskatīt konsultatīvi.
4.2.Līdz jautājuma atkārtotai izskatīšanai, priekšlikumā veikt sekojošas korekcijas un papildinājumus:
4.2.1. noteikt esošās apbūves kultūrvēsturisko vērtību, lai izvērtētu iespēju to iekļaut attīstības priekšlikumā;
4.2.2. jaunās apbūves telpisko risinājumu veidot kvartāla esošās apbūves kontekstā;
4.3. veidot arhitektonisku akcentu Ādmiņu ielas asī [virzienā no Ģertrūdes ielas];

A.Kronbergs
A.Sīlis
E.Bērzi
J.Dambi
S.Ņikiforovs
P.Strancis
J.Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 31. augusts
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

5. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, S. Ņikiforovs, P.Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Īpaši aicinātas amatpersonas: A. Aksenoks V. Štrams;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U. Kupča, Z. Redberga;
Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: A.Cinis;
Projektēšanas biroju un pārstāvji: D. Strinkas, G. Balke, N. Pavārs, R Maurāns;
Pasūtītāju pārstāvji: J. Dreimanis, S. Pudāns;
Prese: M. Vilemsons – LETA, M. Skudra - Diena, I. Drazdovska – Dienas bizness, A. Zvirgzdiņš – Portāls A4D, V. Faļkovs – Vesti Segodņa;
Pieaicinātā persona: A.Legzdiņš (Stokholmas Mākslas skolas profesors un Stokholmas Arhitektūras institūta lektors). Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Teritorijas attīstības priekšlikums Ropažu ielā 1.
    Pasūtītājs: Hanner / SIA Dentava ;
    Projektētājs: UAB „Archidata”(Lietuva), UAB „Tiksli forma”(Lietuva”),
    SIA „Būvdizains”.
  2. Dzīvojamā ēka ar autostāvvietām Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī.
    Pasūtītājs: SIA „Stadions”;
    Projektētājs: arhitektu birojs „Nams”
  3. Dzīvojamās ēkas rekonstrukcijas projekts Mazā Nometņu ielā 6, 8, 8a.
    Pasūtītājs: V. Stepanova;
    Projektētājs: arhitekts E.Geijers.
  4. Informācija par biroja ēkas Valdemāra ielā 47 būvniecības ieceri.

Kolēģijas lēmums: 1. Teritorijas attīstības priekšlikums Ropažu ielā 1.
1.2. Teritorijas plānojuma un telpiskā struktūra pilnveidojama:
1.2.1. nav pamatots teritorijas centrālā laukuma – iekšpagalma atvērums pret Vairoga ielas ceļa pārvadu; atvērums jāparedz pret Ropažu ielu - Brīvības gatvi, atbilstoši konkrētajai pilsētbūvnieciskajai situācijai un saistībā ar galvenajām gājēju plūsmām. Pasūtītājam kopā ar citiem iesaistīto zemes gabalu īpašniekiem būtu jāpārskata pieejas teritorijas izmantošana, atbrīvojot to daļēji no stāvvietām, lai to veidotu kā kvalitatīvu publisku ārtelpu - kā priekšlaukumu pieguļošajām publiskām ēkām;
1.2.2. izstrādājama skaidra gājēju kustības struktūra – gājēju vide, saistībā ar teritorijas plānojuma struktūru, iekšējo pagalmu zonējumu (transports, stāvvietas, atpūtas laukumi, sporta un rotaļu laukumi), kā arī sabiedriskās apkalpes, tirdzniecības un apkalpes objektu izvietojumu;
1.2.3. Jāizvērtē dzīvojamo ēku izvietojums teritorijas daļā gar Vairoga ielu un dzelzceļa līniju, veicot analīzi trokšņu līmeņa atbilstībai kvalitatīvas dzīvojamās vides prasībām;
1.2.4. Telpiskajai kompozīcijai nav skaidra motivācija; tās kvalitāte neatbilst pilsētbūvnieciski nozīmīgajai situācijai - teritorijas izvietojumam pie divām pilsētas nozīmes maģistrālēm, no kurām viena – Brīvības gatve ir pilsētas telpiskās kompozīcijas ass;
1.2.5. Nav motivēts trīs dzīvojamo augstbūvju izvietojuma princips un to augstums, kas vienāds ar biroja ēkas augstumu;
1.2.6. Vēlama augstbūvju augšējo stāvu artikulācija;
1.2.7. Augstuma akcentu telpiskā kompozīcija – apbūves siluets analizējams no tuvākiem un tālākiem skatu punktiem Vairoga un Ropažu ielas asīs, no Gaisa tilta, no Brīvības gatves un Vairoga ielas krustojuma.
1.3. Ņemot vērā projektējamo dzīvokļu apjomu (900 dzīvokļu), teritorijā izvietojams bērnu dārzs;
1.4. Atkoriģēto teritorijas attīstības priekšlikumu izskatīt Būvvaldes sēdē, nepieciešamības gadījumā, atkārtoti skatot kolēģijas sēdē. 2. Dzīvojamā ēka ar autostāvvietām Hanzas un Strēlnieku ielas stūrī.
2.1.Jākoriģē projekta priekšlikumā piedāvātais ēkas apjoma augstums un proporcijas, atbilstoši konkrētajai pilsētbūvnieciskajai situācijai – gan attiecībā uz Vecrīgas siluetu, gan lokālo pilsētvidi:
2.1.1. Grafiski jāpārbauda, vai ēkas apjoms ar piedāvāto 16 stāvu augstumu, kas ir maksimāli pieļaujamais attīstības plānā, neietekmē Vecrīgas siluetu skatu punktos no Daugavas kreisā krasta un Akmens tilta;
Ja apjoms parādās siluetā, veicot silueta analīzi jānosaka apjoma optimālais augstums, forma, proporcijas, augšējo stāvu artikulācijas dizains;
2.1.2. Apjoma augstuma un proporciju noteikšanai jāveic analīze arī attiecībā uz lokālo pilsētvidi, jo piedāvātais apjoma augstums un proporcijas, sapludinot divus torņveida apjomus vienā būvmasā, ir nepieņemami lielā kontrastā ar konkrētās blakus esošās vēsturiskās vides – perimetrālās apbūves kvartālu apbūves mērogu;
2.2. Ņemot vērā vietas funkcionālo aktivitāti, līdztekus jāatrisina telpiskā lokālā struktūra un publiskā ārtelpa, lai vidi padarītu cilvēkam ērti lietojamu, gan periodā līdz Hanzas šķērsojuma izbūvei un gan pēc izbūves, ar transporta platformas realizāciju;
2.3. Kolēģija atbalsta nepieciešamos labojumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, koriģējot apskatāmā zemes gabala pieļaujamo apbūves augstumu, blīvumu un intensitāti.
2.4. Projekta priekšlikumu atkārtoti skatīt kolēģijas sēdē. 3. Dzīvojamās ēkas rekonstrukcijas skiču projekts Mazā Nometņu ielā 6, 8, 8a.
3.1. Ēkas skiču projekts, kā izstrādāšanai 09. 08. 2005. izsniegts Plānošanas arhitektūras uzdevums, ietverot spēkā esošā Rīgas attīstības plāna un apbūves noteikumu prasības, šīm prasībām neatbilst.
Plāns nosaka, ka zemes gabali Mazā Nometņu ielā 6,8,8a atrodas aizsargājamas apbūves teritorijā „Āgenskalns”, kur cita starpā aizliegta esošā apbūves mēroga un rakstura transformācija, īpašu uzmanību veltot pagājušā gadsimta 20. un 30. gados izveidotajai mazstāvu apbūvei un tās noteiktajam vides raksturam ap Māras dīķi.
Rekonstruējamai ēkai, kas ir arhitekta T. Hermanovska 1927. gadā būvētā ēka - pirmā funkcionālisma stila būve Latvijā, nenoliedzami piemīt kultūrvēsturiska vērtība, ko apliecina arī tās iekļaušana Starptautiskajā modernās kustības (funkcionālisma) pieminekļu reģistrā 1998. gadā.
Ēkas rekonstrukcijas skiču projekts tās kultūrvēsturisko vērtību degradē un līdz ar to nav atbalstāms.
3.2. Aicināt (rakstiski) ēkas īpašnieku un projekta autoru izprast ēkas kultūrvēsturisko vērtību un atzīt nepieciešamību ēkas rekonstrukcijas tehniskajā projektā mainīt rekonstrukcijas koncepciju, pakļaujot to esošās ēkas un esošās pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai.
3.3. Lūgt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju atkārtoti izvērtēt pamatojumu T.Hermanovska Mazā Nometņu ielā projektētās ēkas iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 4. Informācija par biroja ēkas Valdemāra ielā 47 būvniecības ieceri.
Ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome 26. 06. 2006. sēdē pieņēmusi lēmumu atbalstīt biroja ēkas K. Valdemāra ielā 47 izbūves priekšlikumu, kas atkoriģēts atbilstoši Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 08. 06. 2006. sēdes lēmuma noteikumiem, kolēģijas sēdē 31. 08. 2006. nolemts atkoriģēto būvniecības ieceri (variants „C-1”) atkārtoti neizskatīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 08. jūnijā
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

4. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, J.Dambis, P.Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava, G. Asaris, A. Roze;
Īpaši aicinātas amatpersonas: A. Aksenoks V. Štrams;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji: B.Bula, R.D.Šmits, V.Zakrevskis, Z. Kalinka, D.Brezinska, P.Venckovičs
Prese: M. Vilemsons – LETA, E. Goze, K. Putniņš - Diena, A. Zvirgzdiņš – Portāls A4D Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24
    arhitektu birojs „ACG”
  2. Darījumu centrs Marijas un Satekles ielu stūrī
    arhitektu birojs „Kubs”
  3. Biroju ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 47
    arhitektu birojs „Kubs”

 

Kolēģijas lēmums: 1. Viesnīcas komplekss Jēkaba ielā 24:
1.2. Ieteikt pasūtītājam kopā ar citiem iesaistīto zemes gabalu īpašniekiem izstrādāt detālplānojuma projektu daļai kvartāla starp Jēkaba ielu, Torņa ielu, Smilšu ielu un Basteja bulvāri, nolūkā sakārtot šīs kvartāla daļas plānojuma un telpisko struktūru gar publisko ārtelpu, ko Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums definējis kā neapbūvējamu pagalmu. Kvartāla daļas plānojuma struktūras sakārtošana varētu dot iespēju iegūt būtiski uzlabotu viesnīcas kompleksa Jēkaba ielā 24 funkcionālo, telpisko un līdz ar to arī arhitektonisko risinājumu.
1.2. Ja pasūtītājam šis ieteikums nav pieņemams, tad attīstot tālāk konkrēto projekta priekšlikumu, ievērot sekojošo:
1.2.1.. – pret kvartāla neapbūvējamo iekšpagalmu vērstās telpas fasāžu 1. stāva daļā [konkrētajā gadījumā pusstāvā] veidot vizuāli atvērtas pret publisko ārtelpu;
1.2.2. – arhitektoniski uzsvērt bijušo vārtu motīvu ēkas gala fasādē, lai jau fasādē vēl skaidrāk būtu nolasāma informācija par tālāk viesnīcas iekšpagalmā esošo publiski pieejamo telpu;
1.2.3. – pievērst uzmanību tālākai fasāžu risinājuma detalizācijai, tai skaitā, dažādos apdares materiālos risināto fasāžu sasaistei.
1.3. Viesnīcas kompleksa arhitektonisko risinājumu kolēģijas sēdē izskatīt atkārtoti . 2. Darījumu centrs Marijas un Satekles ielu stūrī:
2.1. Pamatā atbalstīt darījumu centra piedāvātā apjoma telpiskā un arhitektoniskā risinājuma principus. Fasāžu dalījumā vēlams akcentēt bijušo zemes gabalu robežas.
2.2. Atsaucoties uz publiskās ārtelpas funkciju, objekta ieejas mezglu izvietojums un fasāžu risinājums jāsaista ar publiskā transporta [esošā un plānotā] pieturvietām, paredzot tām atbilstošo aprīkojumu – nojumes, pietiekami lielu sēdvietu skaitu un tml.
2.3. Tā kā zemes gabala robežās atrisināt objekta autostāvvietu skaita pieļaujamo izvietojumu [līdz 30% no normatīvā] nav iespēju, jāizvērtē risinājuma iespēja ar pieslēgumu blakus pazemes telpas izmantošanai.
2.4. Pieņemt zināšanai, ka objekta transporta apkalpi, tā iesaisti transporta sistēmā [tai skaitā sabiedriskā transporta] nav iespēju atrisināt lokāli šī objekta projekta ietvaros.
2.5. Lūgt Rīgas Domi īstenot 13. janvāra ielas transporta sistēmas tālāku attīstību atbilstoši RVC teritorijas plānojuma un Rīgas teritorijas plāna nostādnēm, lai nodrošinātu pie ielas esošajiem un plānotājiem objektiem sakārtotu gājēju transporta, sabiedriskā transporta un autotransporta infrastruktūru. 3. Biroju ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 47:
3.1. Ņemot vērā, ka zemes gabals atrodas RVC teritorijas daļā ar īpašiem apbūves noteikumiem, kur saglabājams mazstāvu apbūves raksturs [3 stāvi ieskaitot jumta stāvu], piedāvātie ēkas 4 stāvu apjoma varianti par lielu konkrētai videi, bet. „B” variantā piedāvātais daudzstāvu ēkai raksturīgais tektoniskais risinājums neatbilst vietas raksturam.
3.3. Konkrētajā apbūves telpiskajā struktūrā, ielu stūra apbūvei ieteikt Rīgas vēsturiskā centra padomē izvērtēt iespēju izvietot 3 stāvu apjomu ar pamatfunkcijai izmantojamu jumta stāvu, bez paaugstināta cokolstāva.
3.4. Biroja ēkas telpisko un arhitektonisko risinājumu kolēģijas sēdē izskatīt atkārtoti.

(J. Dripe)

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 16.maijā
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

3. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, E. Bērziņš, P. Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: S. Grava, G. Asaris, A. Roze;
Īpaši aicinātas amatpersonas: V. Štrams;
Uzaicinātās personas: J. Skalbergs
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U. Kupča, Z. Redberga;
Rīgas pilsētas Būvvalde: I. Leikums, L.Sarma;
Investori, projektētāji: A.Kokins, K. Ozols, J. Nikolajevs, K. Pacule, M. Sprūdžs, I. Kisenfelds, A. Grigis,
Prese: K.Roķis – BNS, M. Vilemsons – LETA, E. Goze - Diena, A. Zvirgzdiņš – Portāls A4D Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Daudzstāvu biroja ēka Lielirbes un Remtes ielas stūrī;
    Pasūtītājs: SIA „ELL Nekustamie īpašumi”, ģenerāluzņēmējs SIA „Merks”;
    Projekta autors – birojs „”Evata” OY;
  2. Kompānijas „LIDL” veikalu tīkla principiālie pilsētbūvnieciskie un arhitektoniskie risinājumi;
  3. Ēkas Dzirnavu ielā 140 rekonstrukcija par viesnīcu;
    Pasūtītājs: K.Ozols; projekta autors: arhitekts A.Kokins, birojs „AKA”;

Kolēģijas lēmums:

1. 1. Kopumā atbalstīt SIA „Merks” būvniecības ieceri par augstuma akcenta – tirdzniecības kompleksa „Spice” daudzstāvu biroja ēkas izvietojumu Lielirbes un Remtes ielas stūrī.
1. 2. Ņemot vērā īpaši atbildīgo pilsētbūvniecisko apjoma izvietojuma situāciju, ēkas arhitektoniskā veidola galīgo variantu atrast jauna konkursa ceļā. Konkursa noteikumos jāietver prasības, ka ēkas apjoma atsevišķo daļu kompozīcijai jāizriet no konkrētās pilsētvides situācijas un tā analizējama no skatu punktiem Lielirbes ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē. Konkursa noteikumos jāparedz prasības noteikt arī publiskās ārtelpas veidošanas principu un transporta risinājumu gan pašā kompleksā, gan tā iesaistē pieguļošās pilsētvides plānojuma struktūrā.
1. 3. Konkursa rezultātā iegūtais apjoma telpiskais un arhitektoniskais risinājums atkārtoti izskatāms pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē. 2. 1. Nav pieņemami kompānijas „LIDL Latvija” veikalu apjoma piedāvājumi, kas risina tikai tirdzniecības utilitāro funkciju. Tiem jāpiemīt arhitektūras, arhitektūras detaļu un materiālu kvalitātei.
Ieteikt veidot „LIDL” veikalu tīkla Rīgas grupai vienotu un atšķirīgu no citām valstīm orporatīvo identitāti, to panākot ar vienotu krāsu lietojumu, gaismas ķermeņu, reklāmas vairogu u.c. dizaina elementu kvalitatīvu projektēšanu un lietojumu visā eikalu ķēdē.
2. 2. Veikala apjoma konfigurācijai jāreaģē uz konkrētas novietnes konfigurāciju un kā ielas telpu veidojošam apjomam jāveido ielas apbūves fronte.
2. 3. Autostāvvietas jāparedz maksimāli apzaļumotas, koku stādījumiem izmantojot dižstādus.
2. 4. Veikala teritorijas plānojumā jāorientējas ne tikai uz pircēju, kurš piebrauc zmantojot personīgo autotransportu, bet arī uz gājēju gan no ielas puses, gan no ielai pieguļošās teritorijas puses.
2. 5. Ieteikt izvērtēt veikalu izvietošanu nevis gar dzīvojamo teritoriju orobežojošām maģistrālēm, bet dzīvojamo teritoriju iekštelpā un veidot tos kā apkalpes infrastruktūras centra elementus ar gājēju pieejām, atpūtas vietām, bērnu rotaļu vietām, dizaina elementiem, apzaļumojumu un iespējams paplašinot pakalpojumu funkcijas.
2. 6. Atbilstošas kvalitātes piedāvājuma iegūšanai, ieteikt izmantot arhitektūras lenēra vai konkursa rīkošanas iespēju. 3. 1. Izstrādājot priekšlikumu ēkas Dzirnavu ielā 140 rekonstrukcijai par viesnīcu, ieteikt autoriem skaidri izvēlēties arhitektonisko koncepciju: objektā dominē esošās arhitekta J. Skalberga 1985. gadā projektētās ēkas, kas pārstāv zināmu periodu profesionālajā domāšanā, arhitektūras izteiksmes principi vai arī objektā dominē jaunās arhitektūras izteiksme un kvalitāte.
3. 2. Projekta attīstītājam noteikti jāizvērtē iespēja attīstīt viesnīcas kompleksu ilsētas centra virzienā gar Krasta ielu, tādējādi panākot nobeigtu ēkas veidolu.
3. 2. Rekonstruētās ēkas apjoma augstums nevar pārsniegt esošo.
3. 3. Viesnīcas ieejas mezgla risinājumam paredzot rekonstruējamās ēkas robežās platformas pārsegumu Dzirnavu ielai, nodrošināt piekļūšanas iespējas esošajai apbūvei un loģisku saikni starp Maskavas un Krasta ielu.
3. 4. Ēkas rekonstrukcijas projektu izskatīt Būvvaldes sēdē.

J.Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 20.aprilis
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

2. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Sīlis, J. Dambis, E. Bērziņš, S. Ņikoforovs, P. Strancis, J Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Īpaši aicinātas personas: A. Aksenoks
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U. Kupča, Z. Redberga;
Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: A. Cinis;
Rīgas tehniskā universitāte: I. Strautmanis
Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvalde: G.Princis, I, Millers, I. Staša, M. Liepa – Zemeša;
Prese: M. Vilemsons – LETA, L. Lazdiņa, - Diena, Z. Grīnberga – Latvijas Radio, I. Ķempe – Portāls A4D. Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:
Projekts: Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija;
Projekta autors: Pilsētplānošanas pārvalde Kolēģijas lēmums:

Atzīt pielietoto silueta telpiskās analīzes metodi par pareizu un pārliecinošu, t. sk.
noteiktos skatu punktus publiskajā ārtelpā, to klasifikāciju izejot no publiskās ārtelpas
kultūrvēsturiskās vērtības, skatu fotoanalīzi.

Turpmākajā darbā ieteikt:

  1. Projekta priekšlikumu balstīt uz pasaulē atzīta pieņēmuma, ka pilsētvides
    siluetam jāatspoguļo plānojuma funkcionālā struktūra un teritorijas izmantošanas
    intensitāte, akcentējot galvenos struktūras un funkcionālos mezglus, atsevišķu
    funkcionālo zonu pieslēguma vietas pilsētas maģistrālēm un akcentējot dzīvojamo
    rajonu centrus - lai siluets informē par pilsētas struktūru un saturu.
  2. Analizēt arī Pārdaugavas silueta otro un tālākos plānus veidojošo apbūvi.
  3. Panākt, lai galvenajos skatu punktos no Vecrīgas starp atsevišķām augstbūvēm
    Ķīpsalā veidojas skatu koridori nevis augstbūvju „siena”.
  4. Augstbūvju kompleksus veidot realizācijai noteiktā laikā un vietā, ar attiecīgu
    autosatiksmes un gājēju satiksmes infrastruktūras nodrošinājumu, lai izvairītos no
    situācijas, kad būvniecība tiek realizēta tikai daļēji, piešķirot siluetam nejauša apjomu
    izvietojuma raksturu..

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2006. gada 30. marts
Zemkopības ministrija, Rīga, Republikas laukums, 2

1. sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dambis, E. Bērziņš, S. Ņikiforovs, P. Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, M. Gailis;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga; Sēdi vada: J. Dripe. Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Vizīte pie Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes sakarā ar iespējamo ministrijas
    ēkas Republikas laukumā 2 statusa maiņu izejot no Rīgas vēsturiskā centra un
    tā aizsardzības zonas apbūves kultūrvēsturiskās vērtības viedokļa.
  2. Iepazīšanās ar Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas darbības mērķi, uzdevumu un
    izvērtējamo jautājumu loku.
  3. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas nolikuma apspriešana.

J. Dripe