Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  02. decembrī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

7.[60.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:  
Kolēģijas locekļi:   J. Dambis, A. Kronbergs, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs:
Pilsētplānošanas pārvalde: A. Kušķis;
Būvvalde: L. Sarma, J. Lediņš;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji : J. Poga, K. Rukuts  u.c.                             
Pasūtītāja pārstāvji: O. Burovs, A. Vasiļjeva, A. Pucēns,  A. Veitmans;
Plašsaziņas līdzekļi

Sēdi vada:  J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Pirmsskolas izglītības iestāde Tallinas ielā 6, 10, 12a;  metu konkursa nolikums;
    Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments.
  2. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas, Skaistkalnes, Putnu un Bauskas ielu; attīstības koncepcija;
    Projektētājs: „Arhitekta J.Pogas birojs”;
    Pasūtītājs: AS „Latvijas Finieris”.
  3. Informatīvs ziņojums par Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūves Dzelzavas ielā 74 projekta attīstības gaitu
    [skatīts 08.11.2007. un 19.06.2008.];
    Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”;
    Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”.

Kolēģijas lēmums:

1. Pirmsskolas izglītības iestāde Tallinas ielā 6, 10, 12a; metu konkursa nolikums.
1.1. Atzīmēt pasūtītāja ambīciju veidot 21. gs. pirmskolas izglītības iestādi [turpmāk tekstā bērnu dārzu], kas [ievērtējot Baltijas un Ziemeļvalstu pozitīvo pieredzi], tai skaitā, nozīmētu:
1.1.1. radīt uz bērnu centrētu vidi, rēķinoties ar bērna uztveri:
- bērnu dārza kopējo lielumu paredzot  tādu, kas ļauj tam palikt personiskam un humānam;
- veidojot drīzāk mazas nekā lielas grupas, drīzāk mazas nekā lielas telpas, vairāk autonomu ieeju, iespējami vairāk daļēji norobežotu ārtelpu;
- funkcionālajā risinājumā  netaupot uz bērnu ērtību rēķina.
1.1.2. radošā, interaktīvā veidā caur rotaļām, spēlēm un labiekārtojuma elementiem ievadīt bērnus ekoloģiskas domāšanas procesos.
Pasūtītāja ambīcija  veidot  21. gs. bērnu dārzu iekļaujama  vērtēšanos kritērijos.
1.2. Bērnu dārza teritorijas labiekārtojums veidojams kontekstā ar tā teritoriju aptverošo perspektīvo skvēru, kam Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošana paredz komunikatīvo funkciju ar jauniešu aktīvās atpūtas zonu, pieļaujot zem skvēra pazemes autostāvvietas izvietojumu.
Bērnu dārza teritorijas labiekārtojums risināms kontekstā ar perspektīvā skvēra funkciju, vienlaicīgi piedāvājot šī skvēra labiekārtojuma principus kontekstā ar bērnu dārza funkciju -  dodot principiālus priekšlikumus par vēlamo skvēra plānojuma struktūru, apstādījumiem un jauniešu aktīvās atpūtas atribūtiem un to izvietojumu.
1.3. Noteikumos:
- paredzēt izvērtējumu gājēja piekļuves iespējām bērnu dārzam arī no Miera un Cēsu ielas;
- formulēt prasības stāvvietu un transporta [arī apkalpes] plūsmu risinājumam.
1.4.Konkursa noteikumos iestrādājamas Būvvaldes prasības.
1.5. Mērķtiecīgi ir žūrijas darbā kā ekspertus iesaistīt bērnu pedagoģijas un psiholoģijas speciālistus.
1.6. Konsultatīvi konkursa nolikums izvērtējams sadarbībā ar Latvijas arhitektu savienību.

2. Teritorijas attīstība starp Mūkusalas, Skaistkalnes, Putnu un Bauskas ielu; attīstības koncepcija.
2.1. Atzīt par atbalstāmu rūpniecības teritorijas Daugavas krastmalā pārzonēšanu par citām pilsētvidei daudz pieņemamākām [dzīvojamo un darījumu] funkcijām, ar mērķi izstrādāt mūsdienīgu, ilgtspējīgu, ar apkārtējo vidi harmonizējošu teritorijas iespējamās attīstības modeli.
2.2. Atzīt par pieņemamu piedāvāto plānojuma, t.sk., ielu tīkla papildinājuma struktūru.
2.3. Attiecībā uz telpisko kompozīciju atzīt ka:
-  nav principiālu iebildumu izvērtēt apbūves stāvu skaita palielinājumu virs atļautajiem 4 stāviem, ciktāl tas negatīvi neietekmē pilsētas centra aerācijas iespējas – kā „vēju koridora” sastāvdaļa, kur telpiskajai kompozīcijai  jāpakļaujas valdošo vēju plūsmu virzienam.
-  nav iebildumu pret atsevišķu lokālu augstuma akcentu izvietojums Salu tilta trases netiešā tuvumā principā, bet ņemot vērā tiešo Daugavas senkrasta tuvumu, izvērtēt plašākā areālā konkrēto augstuma akcenta izvietojuma telpisko modeli: vai nu Bieķengrāvja krastmalā – senkrasta reljefu vizuāli nonivelējot, vai arī uz senkrasta – senkrasta reljefu akcentējot.
2.4. Atzīmējamas  piedāvātās publiskās ārtelpas un apstādījumu sistēmas kvalitātes.
2.5. Uzteicama koncepcijas autora un pasūtītāja analītiskā pieeja teritorijas attīstības projektam.

3. Informatīvs ziņojums par Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūves Dzelzavas ielā 74 projekta attīstības gaitu
3.1. atzīt, ka projekta attīstības kopējā virzība, izmainot  apbūves kopējo kompozīciju, formu valodu un arhitektūras risinājumu, ir pozitīva;
Attīstības priekšlikums savā risinājumā kļuvis skaidrāks, vienkāršāks un ekonomiski pamatotāks.
3.2. Turpmākajās projekta attīstības stadijās  īpaša uzmanība pievēršama:
- ēku [telpu] orientācijai un plašo jumta terašu racionalitātes izvērtējumam;
- tirdzniecības un pakalpojumu apjoma arhitektūras kvalitātei;
- publiskās ārtelpas kvalitātei [ gājēju plūsmām kvartāla robežās, saiknei ar pieguļošām teritorijām].

J. Dambis
A. Kronbergs
M. Putrāms
A.Sīlis
D. Veinberga
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  21. oktobrī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

6.[59.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, M. Putrāms, A. Sīlis, D. Veinberga, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Krastiņš, J. Domburs:
Īpaši aicinātas amatpersonas: G. Princis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, A. Kušķis;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji: birojs „Graf - X, birojs „GJS”[Lietuva];
Pasūtītāja pārstāvji: M. Ķīsis, SIA „Daugavgrīvas NIP”;
Plašsaziņas līdzekļi: I. Drazdovska – Dienas bizness, Z. Zablovska – BNS, K. Kalniņa – LETA.

Sēdi vada:  J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Kafejnīcas  un stāvvietas izbūve Palmu ielā 2; būvniecības iecere.
    Pasūtītājs: SIA „Felikss M”.
  2. Teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 detālplānojums Daudzfunkcionāla tirdzniecības, biroju un izklaides centra „Zunda” izbūvei; Teritorijas Plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipi
    [atkārtoti: 03.12.2009. kolēģijā skatīta izvērstā skiču projekta sadaļa par būvmasu kārtojumu un piedāvātie grozījumi Zunda kanālam piegulošās teritorijas detālplānojumā].
    Projektētājs: SIA „Graf X”
    Pasūtītājs: „Daugavgrīvas NIP”

Kolēģijas lēmums:

1. Kafejnīcas  un stāvvietas izbūve Palmu ielā 2; būvniecības iecere.

1.1. Atzīt, ka zemes gabala Palmu ielā 2 apbūve, kas atrodas krustojumā ar Brīvības gatvi, aktīvi veido apbūves raksturu arī Brīvības gatvē – pilsētas galvenajā maģistrālē, kas reizē ir arī viena no divām pilsētas galvenajām telpiskās kompozīcijas asīm.
Brīvības gatves statuss nosaka prasību pēc atbilstošas kvalitātes arhitektūras risinājuma tās telpu veidojošai apbūvei, kuras raksturs balstīts uz konteksta ar šodienas urbāno situāciju un urbāno apbūves raksturu, nevis uz konteksta ar tām nedaudzām ēkām, kas radās ap Pēterburgas ceļu laikā, kad šī Teikas rajona teritorija vēl nebija pievienota pilsētai un kam šodien nav īpašas kultūrvēsturiskas vērtības.
Šis noteikums būtu ietverams Būvvaldes gatavotajā  plānošanas arhitektūras uzdevumā objekta projektēšanai.

2. Teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 detālplānojums Daudzfunkcionāla tirdzniecības, biroju un izklaides centra „Zunda” izbūvei; teritorijas plānojuma un telpiskās struktūras pamatprincipi.

2.1. Daudzfunkcionālā kompleksa apbūve veidojama kā konkrētai pilsētvidei atbilstoša mēroga atsevišķu apjomu kopums, atsakoties no vienlaidus liela pamatapjoma risinājuma.
Atgādināt iepriekš lemto, ka izteiktais reljefs un augstuma atzīmju starpība starp Daugavgrīvas ielu un  Zunda kanāla krastmalu dod iespēju dažādot apbūves augstumus un izvairīties no lielajām,  Rīgas apbūvei neraksturīgajām jumta plaknēm.
2.2. Atzīmēt, ka piedāvāto augstuma akcentu [8 – 23 stāvi] izvietojums un parametri nav pilsētbūvnieciski argumentēti.
Atgādināt iepriekš lemto, ka atbalstāma pieeja veidot sadalītas akcentu zonas gar Daugavgrīvas ielu kompleksa dienvidu daļā  un zonā pie galvenās ieejas no Zunda kanāla puses, kas nepārsniegtu 10 stāvu augstumu.
Teritorijas vizuāli telpiskās koncepcijas un tās akcentu vietas un formu nosaka arī apbūve gar Daugavas senkrastu, kas veido Pārdaugavas vēsturiskās apbūves siluetu, kas saglabājams, pilnveidojams un izkopjams.
Saglabājami un veidojami skatu koridori no Kliņģeru un Krēslas [Klusās] ielas – pa ielu asīm virzienā uz Ķīpsalu un skatu koridors uz Mārtiņa baznīcu no Zunda puses.
2.3. Atzīt ka viens no kompleksa plānojumu ietekmējošiem faktoriem ir iekļaušanās kopējā apkārtesošās teritorijas gājēju ceļu struktūrā, kur būtiska ir Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektā iestrādātā gājēju trase pa Āzenes ielu ar Mārtiņa baznīcu trases asī , kas savieno Balasta dambi pie Daugavas krastmalas ar vēsturisko mazstāvu apbūvi un sabiedrisklā transporta pieturu Vanšu tilta galā ar  Zunda kanālu un pa tiltu kanālam pāri ieved gājēju  teritorijā starp Daugavgrīvas ielu un Zundu.
Šīs gājēju trases loģisks turpinājums būtu jau kompleksa teritorijā skaidri iezīmēts ceļš uz projektējamo gājēju tiltu pāri Daugavgrīvas ielai, piesaistot to ietvēm un vertikālai komunikācijai paredzot liftus.
2.4. Precizējama transporta kustības shēma paša kompleksa robežās un tam piegulošajās ielās [iekšējo gājēju ielu šķērsojumi, mijiedarbība ar gājēju promenādi Zunda krastmalā u.c.].
2.5. Apbūvei gar Daugavgrīvas ielu jāseko ielas lūzuma apbūves līnijai – senkrasta liekumam, saglabājot tā reljefa raksturu, kas ir viens no svarīgākiem šeit aizsargājamiem pilsētbūvnieciskiem elementiem.
Atgādināt iepriekš lemto, ka ieeju zonās obligāti veidojamas atkāpes [kabatas] ar mērķi veidot kvalitatīvu publisku ārtelpu, kurā var tikt izspēlēts arī senkrasta motīvs.
2.6. Pārdomājama apbūve Zunda kanālmalā  no funkcionālā un telpiskās izteiksmības viedokļa,
veidojot krastmalas un tās apbūves sasaisti un apbūves frontē paredzot dažāda rakstura ārtelpas risinājumus , analizējot to izsauļojumu.
Atgādināt iepriekš lemto par publiski pieejamo telpu joslas nepieciešamību autostāvvietu apjomā gar Zunda kanālu.
Atgādināt iepriekš lemto, ka  Zunda kanāla krastmala veidojama ar attīstītu promenādi un apstādījumiem.
Izstrādājama apstādījumu attīstības koncepcija.
2.7. Atgādināt iepriekš lemto, ka gar jaunprojektējamo ielu, kas savieno Daugavgrīvas ielu ar Zunda Krastmalu, veidojama ielas telpai un Rīgas apbūves tradīcijām atbilstoša ielas apbūves fronte, piegādes zonu paredzot slēgtu.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
M. Putrāms
A. Sīlis
D. Veinberga
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  29. jūlijā
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

5.[58.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi:  E. Bērziņš, J. Dambis, A Kronbergs,
A. Sīlis, M. Putrāms, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki:  J. Domburs,
Rīgas Dome: G. Iesalnieks;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji : G. Šālers, M. Neumanns, D.Kalvāne
Plašsaziņas līdzekļi

Sēdi vada:  J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Kafejnīcas – veikala rekonstrukcija Brīvības ielā 196; būvniecības iecere
    [atkārtoti; skatīts 22.04.2010];
    Projektētājs: J. Marcinskis
    Pasūtītājs: A. Dvurečenska
  2. Daudzfunkcionāls biroju centrs „New Hanza City” Pulkveža Brieža ielā 24:
    pirmsskiču projekta stadija [atkārtoti; skatīts 08.05.2008.]Projektētājs: birojs „Schaller  architekten” [Štutgarte, Vācija];
    pātstāvis Latvijā SIA Arhitektūras un dizaina firma „A plus”
    Pasūtītājs: „Aizkraukles banka”

Kolēģijas lēmums

1. Kafejnīcas – veikala rekonstrukcija Brīvības ielā 196; būvniecības iecere
[atkārtoti; skatīts 22.04.2010];

1.1. Atzīmēt, ka apbūvei paredzētais zemes gabals Brīvības ielas un Krišjāņa Barona ielu stūrī  atrodas:              
-  valsts pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā un UNESCO aizsardzībā esošās Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas „Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā,
-  pie pilsētas galvenās maģistrāles, Gaisa tilta telpas tiešā tuvumā - vienā no pilsētbūvnieciski nozīmīgākajām pilsētas centra vietām.
1.2. Atzīt, ka konkrētais [ekonomisko apstākļu diktētais] priekšlikums dotajā telpiskajā situācijā nav piemērots realizācijai kā arī apgrūtina un sarežģī apbūves tālāko attīstību.
1.3. Apbūve veidojama pēc slēgtas perimetrālās apbūves principiem – ar izvietojumu uz esošajām būvlaidēm [ielas sarkanajām līnijām] un bloķējumu ar esošo apbūvi, kā arī izmantojot maksimāli pieļaujamo apbūves augstumu.
1.4. Ieteikt paredzēt apjoma realizāciju pa kārtām.
1.5. Publiskās ārtelpas kvalitātes prasību realizācijai ēkas pirmo stāvu izvietot ar atkāpes būvlaidēm, iegūstot apjoma iedziļinājumus gan gar Brīvības ielu gan gar Krišjāņa Barona ielu sabiedriskā transporta pieturvietu izveidei,
1.6. Lūgt Pilsētas Būvvaldi:
1.6.1. kopā ar Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldi izvērtēt iespēju koriģēt Brīvības ielas un Krišjāna Barona ielas stūra sarkano līniju nolūkā pagarināt ielu apbūves frontes, lai saglabātu ielu telpas parametrus pēc iespējas tuvāk Gaisa tilta telpai un iegūt iespēju veidot apjomu ar aso stūri
Nepieciešamības gadījumā esošo sarkano līniju varētu paredzēt arī kā pirmā stāva atkāpes būvlaidi.
1.6.2. sagatavot pasūtītājam skaidrojošu vēstuli par zemes gabala attīstības noteikumiem.
1.7. Ieteikt pasūtītājam apsvērt iespēju ēkas apjoma un tā arhitektonisko risinājumu iegūt atklāta arhitektūras konkursa rezultātā
1.8.Lūgt Pilsētas attīstības departamentu  iestrādāt Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumos prasību par paaugstinātas arhitektūras kvalitātes nepieciešamību pilsētbūvnieciski nozīmīgai pilsētvidei , t.sk. apbūvei gar maģistrālām ielām, telpiskos un tā arhitektoniskos risinājumus iegūstot atklāta arhitektūras konkursa rezultātā

2. Daudzfunkcionāls biroju centrs „New Hanza City” Pulkveža Brieža ielā 24: pirmsskiču projekta stadija
[atkārtoti; skatīts 08.05.2008.]

2.1. atbalstīt RVC padomes projekta izvērtējumu attiecībā uz iegūto projekta kvalitāti, ko pamato vizuālās analīzes materiāli, kas rāda ka jaunā kvartāla apbūve agresīvi neietekmē Vecrīgas siluetu
2.2. Atzīmēt ka ir atzīstama
- projekta attīstības gaita - caur starptautisku arhitektūras  ideju konkursu un pašreiz izstrādājot papildus pirmsskiču projekta stadiju
- sabiedrības, t.sk. starptautiskās, iepazīstināšana ar projekta idejām un attīstības gaitu
- tiek ievērtēti izstrādātā detālplānojuma risinājumi teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes, Hanzas ielām
-apbūves augstuma samazināšana attiecībā pret RVC plānā pieļauto, uzlabojot Vecrīgas siluetu un Daugavas panorāmu
- Pulkveža Brieža ielas apbūves frontes risinājuma tuvināšana Rīgas centra mērogam un raksturam
2.3. Tālākā projekta attīstības gaitā:
2.3.1. turpināma apbūves silueta analīze un pilnveidojams silueta  risinājums
2.3.2. pilnveidojama telpiskā kompozīcija Stabu ielas asī
2.3.3. attīstāma arhitektūras un dizaina risinājumu kvalitāte – to „smalkums”
2.3.4. saglabājama un attīstāma piedāvātā publiskās ārtelpas kvalitāte [gājēju iela, saiknes ar parka teritoriju, saikne ar jauno dzelzceļa staciju]

E. Bērziņš
J. Dambis
A. Kronbergs
A. Sīlis
M. Putrāms
J. Dripe

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada 22. aprilī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

4.[57.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: 
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A. Kronbergs, A. Sīlis, M. Putrāms, D. Veinberga, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs, M. Saukāns;
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Projektēšanas biroju pārstāvji: M. Zēberga;
Pasūtītāja pārstāvji: A. Burovs, A. Vasiljeva u.c.

Sēdi vada: J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija un piebūve Krišjāņa Valdemāra ielā 10a; metu konkursa
    nolikums.
    Pasūtītājs : Rīgas domes īpašuma departamenta Būvniecības pārvalde
  2. Draudzes ēkas jaunbūve Maltas ielā b/n un Maskavas ielā b/n [78/2160]; attīstības priekšlikums
    Projektētājs: arhitekte M. Zēberga
    Pasūtītājs: Rīgas Svētā Antona Romas katoļu draudze
  3. Veikala un kafejnīcas ēka Brīvības ielā 196; esošās ēkas rekonstrukcija
    Projektētājs: J. Viziņš
    Pasūtītājs: A. Dvurečenska

Kolēģijas lēmums:

1. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija un piebūve Krišjāņa Valdemāra ielā 10a; metu konkursa nolikums.

1.1. Precizēt metu konkursa priekšmetu, definējot to kā muzeja ēkas restaurāciju un pārbūvi [nevis kā rekonstrukciju un piebūvi].
1.2. Noteikt, ka muzeja ēkas pārbūvei nevar tikt izmantota tās priekšlaukuma daļa pie Krišjāņa Valdemāra ielas.
Pazemes telpas izmantošanas iespēja - maksimāla, pieļaujot tās izgaismošanu ar dienasgaismu.
1.3. Ēkas pārbūves priekšlikumam jārespektē:
- esošās muzeja ēkas valsts pieminekļa statuss;
- esplanādes parka plānojuma un telpiskā struktūra, parka telpa un ainava, kurai arī ir kultūrvēsturiska vērtība;
- muzeja ēkas atrašanās vietas - Bulvāru loka pilsētvides mērogs un raksturs.
1.4. Pārbūves priekšlikuma plānojuma un telpiskajam risinājumam jāatbilst  konkursa nolikuma noteikumiem.
1.5. Atzīmēt, ka būtisks priekšlikuma izvērtēšanas kritērijs ir arhitektūras risinājuma novitāte.
1.6. Priekšlikumam jābūt balstītam ilgtspējīgas arhitektūras un zaļās domāšanas principos.
1.7. Tā kā ēkas pārbūve iespējama tikai uz parka teritorijas rēķina, tad līdztekus priekšlikumam par muzeja ēkas pārbūvi, idejas skiču līmenī izstrādājama arī paša parka attīstības koncepcija t. sk. attiecībā uz  parka kā mākslas ārtelpas funkciju un attieksmi pret pazemes autostāvvietu izvietojumu tā teritorijā.
1.8. Konkursa priekšlikumu vispusīgam izvērtējumam nepieciešams eksperta atzinums par katra priekšlikuma izmaksām, izvērtējot tos pēc vienota principa, bet šis rādītājs nevar pārsniegt 10% no kopējās punktu skalas.

2.  Draudzes ēkas jaunbūve Maltas ielā b/n un Maskavas ielā b/n [78/2160]; attīstības priekšlikums.

2.1. Draudzes ēkas kopforma, tās sadrumstalotība, stila nenoteiktība neveido pārliecinošu kulta celtnes tēlu, kam par iemeslu ir arī utilitārās [dzīvojamās] funkcijas apvienošana ar baznīcas funkciju.
Celtne risināta atrauti no telpas ap baznīcu – baznīcas ārtelpas, tās telpiskā labiekārtojuma [norobežojuma].
2.2. Draudzes ēkas apjoms, tā izvietojums nerespektē Ķengaraga dzīvojamā rajona esošās apbūves plānojuma, telpisko un apstādījumu struktūru.
2.3. Jaunbūves kulta celtnes funkcija un tās atrašanās pie pilsētas nozīmes maģistrāles, kur tā veido pilsētas publiskās ārtelpas tēlu, prasa statusam atbilstošu arhitektūras risinājuma  kvalitāti, pielietojot pie tam mūsdienu arhitektūras valodu, kas pieļauj mūsdienīgas kulta celtnes veidolā veiksmīgi apvienot moderno ar tradicionālo.
Šādu risinājumu iesakām iegūt atklāta arhitektūras konkursa rezultātā.

3. Veikala un kafejnīcas ēka Brīvības ielā 196; esošas ēkas rekonstrukcija.

3.1. Lai definētu šīs pilsētbūvnieciski nozīmīgās vietas Brīvības un Krišjāņa Barona ielas stūrī attīstības noteikumus, lūgt Būvvaldi un pasūtītāju precizēt tuvākas un tālākas apbūves attīstības ieceres un izvēlētā varianta pamatojumu.
Ieteikt pasūtītājam apsvērt iespēju realizēt attīstību, paredzot jaunbūvi maksimāli pieļaujamā apjomā un tās arhitektonisko risinājumu iegūt atklāta arhitektūras konkursa rezultātā.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
A. Kronbergs
A. Sīlis
M. Putrāms
D. Veinberga
J. Dripe

Regīna Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada 25. martā
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

3.[56.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās: 
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A Kronbergs, S. Ņikiforovs, M. Putrāms, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Īpaši aicinātas amatpersonas: S. Dolgopolovs, G. Princis;
Rīgas Dome: G. Lansmanis;
Pilsētas attīstības departaments: U. Kolkovskis
Būvvalde: V. Brūzis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E.Daniševskis, B. Saulītis, Larry K. Oltmans
Pasūtītāja pārstāvji: R. Zītars u.c.
Plašsaziņas līdzekļi: J.Lejnieks  u. c.

Sēdi vada: J.Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Koncepcija gājēju ielas izveides iespējai Rīgas centrā.
    Pasūtītājs: Pilsētas attīstības departaments.
    Projektētājs: SIA „E. Daniševska birojs” [transporta izpēte].
  2. Darījumu centra „Daugava” Balasta dambī 3 un tam piegulošās teritorijas attīstības koncepcija.
    Pasūtītājs: SIA „Darījumu centrs „Daugava”.
    Projektētājs: projektēšanas biroji ”Vx3 Architects, Strategists, Urban designers” [Lielbritānija], „Cushman & Wakefield”[Polija], „E. Daniševska birojs”, „Arhis inženieri”.

Kolēģijas lēmums:

1. Koncepcia gājēju ielas izveides iespējai Rīgas centrā. 1.1. Ņemot vērā pilsētas attīstības plānā atzīto publiskās ārtelpas nozīmību pilsētvides aspektā un Rīgas Domes noteikto politiku piedalīties gājēju satiksmes tīkla veidošanā vēsturiskajā centrā, konceptuāli atbalstīt gājēju ielas izveidošanu Ārrīgas centra daļā, kas vienlaicīgi
- uzlabos pilsētvides publiskās ārtelpas kvalitāti,
- ļaus saglabāt vēsturiskas pilsētvides raksturu, attīstot neliela apjoma tirdzniecības vietas,
- veicinās ekonomikas attīstību,
- būtu kā pienesums Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem. 1.2. Piekrist transporta analīzes rezultātā iegūtai atziņai, ka no Ārrīgas centra daļā pilsētas attīstības plānā piedāvātajām ielām ar gājēja prioritāti – Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām, kā pirmo piedāvāts pārveidot Tērbatas ielu  un novirzot komunālo transportu - trolejbusu pa Brīvības ielu, Tērbatas ielu sākot ar Elizabetes ielu varētu attīstīt kā izteiktu gājēju ielu.
Iela rekonstruējama kompleksā ar inženiertīklu rekonstrukciju un satiksmes reorganizāciju. 1.3. Lai realizētu vienu no galvenajiem augstas kvalitātes publiskās ārtelpas rādītājiem - savstarpēji saistītu gājēju ielu tīkla esamību, ieteikt veidot nepārtrauktu gājējam labvēlīgu vidi, apvienojot šajā struktūrā jau esošo gājēju ielu: Kaļķu ielu-Brīvības bulvāri [līdz Raiņa bulvārim] ar koncepcijā piedāvāto Tērbatas ielu [sākot no Elizabetes ielas].
Šim nolūkam ar prioritāti gājējam  būtu jāveido gājēju ielu tīklā iztrūkstošais posms: Brīvības bulvāris [pārskaitļu puse ieskaitot liepu aleju] posmā starp Raiņa bulvāri un Merķeļa ielu un Tērbatas ielas sākums starp Merķeļa ielu un Elizabetes ielu. 1.4. Īpaša nozīme pievēršama tādu kultūrvēsturiskās vides autentiskuma elementu saglabāšanai kā Tērbatas ielas bruģa iesegums un ielas šķērsprofīls, kas ir neatņemama ielas tēla sastāvdaļa. 1.5. Atjaunojami koku rindu stādījumi un attīstāmi ielas apstādījumi [t. sk. vertikālais apzaļumojums]. 1.6. Turpināma transporta analīze, [modulēšana, eksperiments dabā, monitorings], gājēju plūsmu analīze un autostāvvietu organizācijas izpēti. 1.7. Veicama uzņēmēju, nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju interešu aptauja un izvērtēšana [tai skaitā par plānā piedāvāto pasāžu izveidošanas iespējām ielai piegulošajos kvartālos un iekšpagalmu sakārtošanu]. 1.8. Tālākā koncepcijas izstrādāšanas gaitā risināms arī gājēju ielai atbilstošs labiekātojums:
- nodrošinājums ar apgaismojumu, tostarp skatlogu apgaismojumu;
- labi izvietotu un aprīkotu atpūtas vietu izvietojums;
- atbilstoši laika apstākļiem komfortablu apstākļu nodrošinājums;
- aprīkojums kvalitatīvām publiskām tualetēm, kas atbilst vides pieejamības prasībām;
- mākslas un dizaina elementu pielietojums;
- skatlogu kultūras jautājumu risināšana.

2.  Darījumu centra „Daugava” Balasta dambī 3 un tam piegulošās teritorijas attīstības koncepcija. 2.1. Atzīt, ka piedāvātajā teritorijas attīstības konceptuālajā risinājumā pamatā sekots Daugavas kreisā krasta  plānojuma un telpiskās struktūras attīstības koncepcijai, kam līdz ar to nevajadzētu radīt domstarpības ar UNESCO Pasaules mantojuma komiteju, kura novērtējusi Latvijas aktīvo rīcību, ierobežojot RVC vērtības apdraudošu attīstības tendenču attīstību  RVC aizsardzības zonā Daugavas kreisā krasta apbūves iecerēs.
Vienlaicīgi tika norādīts, ka Latvijai  jāturpina regulāra sadarbība ar UNESCO Pasaules mantojuma centru par nozīmīgākajiem jaunajiem attīstības projektiem RVC aizsardzības zonā, tai skaitā Daugavas kreisajā krastā, stingri ievērojot visus sagatavotos plānošanas dokumentus un attīstības koncepcijas.
Pozitīvi vērtējama transporta struktūras analīze plašāka areāla kontekstā. 2.2. Atzīt, ka no plānojuma struktūras viedokļa, teritorijas attīstību
- nevar balstīt uz d/c „Daugava” nepiederošiem zemes gabaliem [ieprojektētais parks],
- tā jābalsta uz jaunveidojamu laukumu abpus Zunda kanālam, kas ir būtisks elements Daugavas kreisā krasta centrālās daļas publiskās ārtelpas struktūrā,
- tā jāplāno, analizējot šķērssaites ar Kīpsalas daļu otrpus Vanšu tilta trasei,   
- tā jāveido, gājēju kustību paredzot kontekstā ar sabiedriskā transporta pieturvietām. 2.3. Atzīt, ka no telpiskās struktūras viedokļa, teritorijas attīstībā
- zemajai apbūvei jāpielieto citu - Rīgas tradīcijai atbilstošu mērogu,
- īpaša uzmanība pievēršama Balasta dambja telpiskajai kompozīcijai [t. sk. apbūves mērogam], jo tā veido Āgenskalna līča panorāmu,
- centrālās apbūves ass telpiskajā kompozīcijā jāizmanto pret Zundu kāpjošu apjomu augstumu motīvs. 2.4. Plānojuma un telpiskā struktūra tālāk attīstāma pēc
- atbilstošu grozījumu pieņemšanas RVC un tā AZ attiecībā uz Ķīpsalas plānojuma un telpiskās struktūras uzbūves noteikumiem,
- satiksmes un sabiedriskā transporta apkalpes shēmas attīstības galīgā varianta pieņemšanas.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
A. Kronbergs
S. Ņikiforovs
M. Putrāms

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  4. martā
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

2.[55.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A. Kronbergs, A. Sīlis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Domburs;
Īpaši aicinātas amatpersonas: G. Princis;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale, I. Sirmā;
Projektēšanas biroju pārstāvji : S. Lesiņa, E. Daniševskis, A. Kleinbergs, Ģ. Kūla, D. R. Šmits, I. Caunīte;
Pasūtītāja pārstāvji: SO Apvienības HEREDITAS pārstāvji - priesteris Valērijs Svilsts, māsa Bonifācija;
Plašsaziņas līdzekļi: J. Lejnieks u.c.                       Sēdi vada:  J.Dripe. Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Detālplānojums teritorijai starp Rūpniecības ielu,  Pētersalas ielu un Katrīnas ielu; informatīvs ziņojums par pieņemtajiem risinājumiem pēc izskatīšanas 24. 09. 2009.g. kolēģijas sēdē;
    Projektētājs: konsultāciju uzņēmums „Grupa 93”
    Pasūtītājs: „D.A.K. nami”
  2. Daudzstāvu biroja ēkas jaunbūve Maskavas ielā 34; tehniskais projekts.
    Projektētājs: birojs „Arhis”
    Pasūtītājs: SIA „HALBITS”
  3. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Lāčplēša ielā 124; materiāli publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanai
    Projektētājs: SIA „DSA”
    Pasūtītājs: SIA „Baltaks”
  4. Garīgā centra jaunbūve Kandavas ielā  b/n [Jūrmalas gatves un  Skrīveru ielas stūris]; būvniecības iecere
    Projektētājs: SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs”
    Pasūtītājs: SO Apvienība HEREDITAS

Kolēģijas lēmums: 1. Detālplānojums teritorijai starp Rūpniecības ielu,  Pētersalas ielu un Katrīnas ielu; informatīvs ziņojums par pieņemtajiem risinājumiem pēc izskatīšanas 24. 09. 2009.g. kolēģijas sēdē. 1.1. pieņemt informācijai, ka detālplānojuma tālākajā izstrādes laikā:
- kā optimālākais risinājums Rūpniecības ielas telpas veidošanai pieņemts variants ka ielas apbūves līnija sakrīt ar ielas sarkano līniju, atsakoties no atkāpes būvlaides varianta;
- lai izslēgtu iekškvartāla ceļa izmantošanu tranzīta kustībai, paredzēta caurbraukšanu apgrūtinoša ceļa konfigurācija un citi  pasākumi;
- ir nodrošināta ērta un droša gājēju kustība iekškvartāla ceļu struktūrā. 2. Daudzstāvu biroja ēkas jaunbūve Maskavas ielā 34; tehniskais projekts. 2.1. Atzīstot, ka autoru koncepcija fasādei pret Maskavas ielu ir respektējama, ieteikt to vēlreiz pārskatīt un nemainot ēkas konstruktīvo risinājumu, fasādi veidot atbilstoši Rīgas perimetrālās apbūves kvartāliem raksturīgu fasāžu un stūra risinājumu.
2.2. Ja tiek saglabāts atšķirīgi no Rīgas vēsturiskā centra apbūves tradīcijām risinātais ēkas apjoma stūra akcents un Maskavas ielas fasādes risinājums kā gala fasādes nevis ielas frontes fasādes risinājums, tad tam jābūt ar estētisku piepildījumu - ar augstvērtīgu, dizaina  niansēs  balstītu arhitektūru.
2.3. Maināms pagalma fasādes arhitektoniskais risinājums, ņemot vērā ka dotajā kvartāla apbūves situācijā tā vizuāli aktīvi ienāk Maskavas ielas telpā. 3. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Lāčplēša ielā 124; materiāli publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanai. 3.1. Atzīt, ka lai gan iesniegtā materiāla detalizācija paredzēta tikai publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanai, tomēr nepieciešamas atsevišķas principiālas korekcijas.
3.2. Sakārtojama transporta plūsmu [gājēja un auto] struktūra – pieslēgums Strūgu ielai, piekļūšana slēgtajam iekšpagalmam, atvērtā iekšpagalma plānojuma racionalitāte.
3.3. Apjoma telpiskā struktūra neizriet no konkrētās Rīgas vēsturiskā  centra perimetrālās apbūves teritorijas pilsētbūvnieciskās struktūras:
- atvērtā, visai apjomīgā iekšpagalma telpa „uzirdina” apjoma stūri pret Lāčplēša ielu un tās orientācijai nav pamatojuma;
- nav pamatots atvēruma „vārtu” motīvs, jo attiecībā pret Daugavu tā nav pirmā apbūves fronte;
- apjoma kompozīcija  neliecina, ka ēkas apjoms izvietojas starp trim ielām;
- augstuma akcentu lielums pārsniedz pieļaujamo.
3.4. Piedāvātais arhitektūras izteiksmes veids nav atbalstāms – tas nesakņojas Rīgas tradīcijās un neiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē attiecībā uz fasāžu uzbūves struktūras ritma un dalījuma principiem, fasādes un jumta plaknes proporcijām u.t.t. 4. Garīgā centra jaunbūve Kandavas ielā  b/n [Jūrmalas gatves un  Skrīveru ielas stūris]; būvniecības iecere. 4.1. Jaunbūves kulta celtnes funkcija un tās atrašanās pie pilsētas nozīmes maģistrāles, kur tā veido pilsētas publiskās telpas tēlu, prasa statusam atbilstošu arhitektūras kvalitāti.
Pielietojama mūsdienu arhitektūras valoda, kas mūsdienīga lūgšanu nama-kapellas veidolā var veiksmīgi apvienot moderno ar tradicionālo.
4.2. Izstrādājama jauna [atbilstoši pasūtītāja noteiktajai programmai] garīgā centra kompleksa būvniecības iecere.

E. Bērziņš
A. Cinis
J. Dambis
A. Kronbergs [ izņemot 2. jautājumu]A. Sīlis
J. Dripe

R. Bula

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2010. gada  21. janvārī
Latvijas arhitektu savienība,
Rīgā Torņa ielā 11/15

1.[54.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Cinis, J. Dambis, A Kronbergs, S. Ņikiforovs, A. Sīlis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M. Saukāns;
Pilsētas arhitekta birojs: R. Bula;
Būvvalde: V. Brūzis,
Pilsētplānošanas pārvalde: I.Purmale, I. Staša-Šaršūne;
Projektēšanas biroju pārstāvji: J. Bruzgule, U. Zanders,  M. Kalvāne;
Pasūtītāja pārstāvji: A. Kamerāne;
Plašsaziņas līdzekļi: M. Vilemsons – LETA, Z. Zablovska – BNS; K. Iļjinska – Dienas bizness.

Sēdi vada: J. Dripe.

Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Apbūves atjaunošana Kungu ielā 5; metu konkursa nolikums.
    Pasūtītājs: SIA „Rīgas nami”.
  2. Detālplānojums teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi; 1. redakcija.
    Projektētājs: SIA „Metrum”;
    Pasūtītājs: „Business Real Estate”.
  3. Tirdzniecības centra būvniecība Brīvības gatvē 448; būvniecības iecere.
    Projektētājs: SIA „Depo projekts”;
    Pasūtītājs: Plesko Real Estate”.

Kolēģijas lēmums:

1. Apbūves atjaunošana Kungu ielā  5; metu konkursa nolikums. 1.1. Atzīmēt, ka Metu konkursa
- uzdevums ir sakārtot Rātslaukuma pilsētbūvniecisko struktūru, atjaunojot slēgto plānojuma un telpisko uzbūves principu un realizēt pilsētas vajadzības pēc telpām ar publisku funkciju, t.sk. funkcionāli ērtas un arhitektoniski loģiskas noejas uz Rātslaukuma pazemes stāvu un publiskajām tualetēm;
- mērķis ir iegūt Metu, kas piedāvā kvalitatīvu arhitektonisko risinājumu Otrā pasaules kara laikā nopostītās apbūves atjaunošanai Kungu ielā 5.
1.2. Nolikumā precīzi definējama par pašvaldības līdzekļiem būvējamās ēkas funkcija.
1.3. Prasības projektējamā apjoma augstuma parametriem kontekstā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izvērtēt un precizēt Rīgas vēsturiskā centra padomē.
1.4. Konkursa nolikumā ietverami jauni Būvvaldē metu konkursam izstrādāti arhitektūras plānošanas noteikumi, kuros ietverti arī metu vērtēšanas kritēriji.
1.5. Nolikumā paredzēt iespēju nepieciešamības gadījuma rīkot Metu konkursa 2. kārtu, lai iegūtu no arhitektūras un funkcijas viedokļa pārliecinoši labāko risinājumu. 2. Detālplānojums teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi; 1. redakcija. 2.1. Virzīt uz publisko apspriešanu detālplānojumu teritorijai starp Jelgavas ielu un Kīleveina grāvi 1. redakciju, kā vienu no iespējamām pilsētbūvnieciskām struktūrām teritorijas apbūvei.
2.2. Attīstot tālāk detālplānojuma priekšlikumu: 
- konceptuāli definēt plānojuma un telpiskās kompozīcijas arhitektonisko ideju un tās kontekstu ar piegulošajām teritorijām;
- apbūves stāvu skaita palielināšanas  [no noteikumos paredzētajiem 4 stāviem uz 6 stāviem detālplānojumā]  pamatotību noteikt ar pilsētbūvniecisko analīzi.
Bez pārliecinošas argumentācijas 6 stāvu augstuma atzīme pieļaujama vien arhitektoniskiem akcentiem;
- pilnveidot Jelgavas ielas apbūves frontes telpisko kompozīciju;
- koriģēt detālplānojuma teritorijas plānojuma struktūru, kurā nav aprobējams iebraucamo ceļu trasējums līdz pat Kīleveina grāvja krastmalai, kas ir potenciāli kvalitatīva publiskā ārtelpa,
- visi zaļie pagalmi pie Kileveina grāvja telpiski orientējami, lai iegūtu optimālo izsauļojumu. 3. Tirdzniecības centra projektēšana Brīvības gatvē 448; būvniecības iecere. 3.1. Atzīt, ka pretstatā Rimi veikalu utilitārajam tipveida risinājumam kopā ar pasūtītāju piedāvāts arhitektūras risinājums, kas pamatots ar iederību dotajā vidē, kur  vietas garu nosaka Valsts etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, un kur jaunā apbūve līdz ar to  projektēta kontekstā ar muzeju – tā telpisko struktūru, apjomu formu valodu, mērogu, jumtu slīpumiem, un tml., bet izmantojot mūsdienu izpratni par  formu, plakni, līniju.
Pilsētbūvnieciskās struktūras risinājumā ņemts vērā lokālas dabas nosacījums plānojumam un telpiskajai kompozīcijai, ko diktē sarkano līniju nobīde – „ierāvums”, un apbūve eksponējas ielas asī [virzienā no pilsētas centra].
Arhitektūras tēla un labiekārtojuma risinājumā rastas veiksmīgas asociācijas ar teritorijas dabas elementiem [ezers, fauna, flora].
3.2. Attīstot tālāk projekta priekšlikumu:
-  izvērtēt iespēju  „pieklusināt” ēkas ekspansīvo izteiksmi, tās vizuālā tēla aktivitāti, lai tirdzniecības objekts neņemtu akcenta lomu uz sevi teritorijā, kur pēc hierarhijas tā pienākas muzejam.
Tas pats attiecināms uz reklāmu – tās vizuālo zīmes veidu un izvietojumu;
- izvērtēt izmantoto izteiksmes līdzekļu daudzuma pamatotību salīdzinoši nelielajā veikala būvapjomā;
- analizēt iespēju iebraukšanu veikala apmeklētāju autostāvvietā organizēt no jaunprojektējamās ielas [kopīgi ar apkalpes transportu], jo iebraukšana veikala stāvvietā no Brīvdabas ielas -  gājēju galvenās pieejas muzejam,  ir problemātiska [īpaši domājot par gadatirgus dienām u.c. plaša mēroga pasākumiem];
-  kvalitatīvas publiskās ārtelpas iegūšanai, veikala teritorijas labiekārtojumu veidot kontekstā ar muzeja apmeklētāju plūsmu uz muzeju no komunālā transporta pieturas veikala tuvumā.
3.3. Ieteikt pasūtītājam tirdzniecības centra sastāvā paredzēt kafejnīcu.
3.4. Ar tirdzniecības centra būvniecības ieceri būtu iepazīstināms Valsts etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
3.5. Atzīt, ka objekts ar lielveikalam raksturīgu tirdzniecības funkciju pamatoti nav piemērots, lai ar to pilsētas galvenajā ielā „iemarķētu” iebraukšanu Valsts etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Atzīstot ka tā nav arhitektu, projektu autoru kompetence, lūgt Rīgas Domi izvērtēt iespēju atpirkt zemes gabalu Brīvības ielā 448.

J. Dambis
E. Bērziņš
A. Cinis
A. Kronbergs
S. Ņikiforovs
A. Sīlis
J. Dripe

Regīna Bula