Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Projekta „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” ietvaros ir noslēdzies apjomīgs pētījums par Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, mikroklimatu un dzīves kvalitāti tajās. Pētījuma ietvaros dažādos Rīgas mikrorajonos ekspertu grupa apsekoja kopumā 132 dažādu sēriju tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Būtiskākais secinājums – kopējais daudzdzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis Rīgā vērtējams kā apmierinošs, ir konstatēta virkne tipisku defektu, kuru novēršana ir nepieciešama gan ēku inženiertehniskā stāvokļa uzlabošanai, gan energoefektivitātes paaugstināšanai, gan mikroklimata un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Pētījuma ietvaros tika apsekoti dažādi Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo namu masīvi Imantā, Ziepniekkalnā, Juglā, Purvciemā un tajos esošās dažādu sēriju (318., 319., 464., 467. un 602. sērijas) daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas būvētas laika posmā no pagājušā gadsimta 70. līdz pat 90. gadiem, veicot šo ēku būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju apsekošanu un nosakot to pašreizējo tehnisko stāvokli. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 444 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 “Būvju tehniskā apsekošana””, tika sagatavoti ēku tehniskās apsekošanas atzinumi katrai dzīvojamo ēku sērijai, norādot būtiskākos defektus.
Starp tipiskākajiem konstatētajiem defektiem ir minami:

  • ar zemas kvalitātes hermetizācijas materiāliem aizpildītas starppaneļu šuves, nav nodrošināts šo šuvju hermētiskums;
  • sarūsējušas balkonu margas, avārijas stāvoklī esoši balkoni;
  • neapmierinošā stāvoklī esošā apkures maģistrālo vadu siltumizolācija;
  • daudzviet ēkās ir uzstādīti zemas kvalitātes PVC logu rāmji, tie neatbilst sākotnējam risinājumam;
  • koka rāmju logi ir nolietojušies, tie ir dažādās krāsās;
  • lielā vairumā ēku neapmierinošā stāvoklī ir lietus ūdens novadīšanas tīkli;
  • nožogotas, aizbūvētas un haotiski iestiklotas lodžijas un balkoni;
  • bojātas ēku apmales, daudzviet tās ir ar kritumu uz ēku;
  • vienmuļas un neatjaunotas ēku fasādes;
  • neremontētas koplietošanas telpas;
  • nekoptas ēkām pieguļošās teritorijas un labiekārtojuma zemais līmenis, bedrains asfalta iesegums iekšpagalmos, nomīdītie zālāji

Atbilstoši apsekošanas rezultātā konstatētajam ēkas tehniskajam stāvoklim ir sastādītas orientējošas būvdarbu izmaksu tāmes katrai ēku sērijai.
Analizējot paveikto ēku energoefektivitātes uzlabošanai, secināts, ka, veicot apsekoto ēku ārējo konstrukciju siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas cauruļvadu siltumizolācijas atjaunošanu un apkures sistēmas balansēšanu, tiek būtiski paaugstināts šo ēku energoefektivitātes līmenis, tiek uzlabots ēku vizuālais izskats un tādējādi uzlabojās iedzīvotāju dzīves apstākļi.
Kā būtiskāks ieguvums šajā pētījumā ir atzīmējams, ka veiktie aprēķini un apkopotā informācija palīdzēs vēl nerenovēto ēku īpašniekiem izstrādāt renovācijas koncepciju, sastādīt energoaudita pārskatu, izvēlēties piemērotu finansēšanas modeli un iedzīvotāju kopsapulcei pieņemt pozitīvu lēmumu renovācijas uzsākšanai. Jebkura šāda lokāla darbība ir ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, bet, kas ir vēl svarīgāk, veicinās mājokļu pielāgošanos tām.
Detalizēti pētījumu rezultāti, secinājumi un rekomendācijas tiks prezentētas īpašā seminārā "Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis un klimata pārmaiņu izraisīta ēku atjaunošanas nepieciešamība", kas norisināsies šā gada 17. februārī plkst. 13.00 plkst. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē – 215.telpā, Kalnciema ielā 6. Uz semināru aicināti arī mediju pārstāvji.
Projekts „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība”) tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 tūkst. eur, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris – Rīgas Stradiņa Universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš – 2016. gada aprīlis.

Projekta “Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā"
Tehniskās daļas fokusgrupas seminārs "Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis un klimata pārmaiņu izraisīta ēku atjaunošanas nepieciešamība" notiks 2016.gada 17.februārī plkst.13.00 RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes telpās - 215.telpā, Kalnciema ielā 6.
Semināra programma.
13.10. Ievads. Projekta “Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" Tehniskās daļas pētījumu mērķis. Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamās apbūves vispārīgs raksturojums. Ēku atjaunošanas nepieciešamība.
Referente Laimdota Šnīdere.
13.20. Tipveida dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis Rīgas apkaimēs ( Imanta, Ziepniekkalns, Jugla, Purvciems). Ēku tehniskās apsekošanas rezultāti. Atsevišķu ēku tipu tehniskās apsekošanas pārskati, raksturīgo nolietojuma defektu apkopojums. Apsekoto ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas.
Referents Vitauts Konrāds.
13.40. Tipveida ēku siltumenerģijas patēriņš laika periodā no 2010.-2015.gadam. Datu avots, aprēķina metodika, dažādu dzīvojamo ēku tipu siltumenerģijas patēriņa datu salīdzinājums.
Refeents Andris Rudzītis.
14.00. Gaisa caurlaidības mērījumi 464.,602.un 316.sērijas dzīvojamo ēku dzīvokļos. Mērījumu mērķis, mērījumu metodika un rezultāti, secinājumi.
Referents Andris Vulāns.
14.20. Gaisa apmaiņa tipveida dzīvojamās ēkās, telpu mikroklimata kvalitāte. Ko saprotam, kā skaidrot iedzīvotājiem, kā jārīkojas ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektu realizācijā.
Referente Ilze Dimdiņa.
14.40. Tipveida dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskie aspekti. Finanšu resursi, ieguldījumu atmaksāšanās no ietaupītās siltumenerģijas neveiktā maksājuma nosacījumi, pasākumu realizācijas metodes ( Dzīvokļu īpašnieku biedrības, ESKO, PEKO,citi).
Referente Laimdota Šnīdere.
15.00 Diskusija.