FOKUSA GRUPAS

Saturiski, fokusa grupas iekļaujas projekta “telpiskās un sociālas sadaļas” uzdevumam noskaidrot klimata pārmaiņu ietekmi uz dzīvokļu namu kvartāliem. 

Projekta daļas mērķis ir eksploratīvi izpētīt iespējamo Rīgas dzīvokļu namu kvartālu pilsētvides pielāgošanos stratēģiju klimata pārmaiņām.  Fokusa grupas, savukārt, sniegs informāciju par stratēģijas izstrādes iesaistīto pušu—lēmumu pieņēmēju par pilsētvides attīstību un lietošanu informētību un sagatavotības pakāpi. 

Fokuss grupu cikla mērķis ir noskaidrot sabiedrības informētības līmeni un sagatavotības pakāpi klimata mainības draudiem:

  • Klimata pārmaiņas izraisa noteiktas ekstremālās klimatiskās parādības un saasina to izpausmes raksturu, tai skaitā ekstremāli augstu gaisa temperatūru gadījumu skaita palielināšanos, ekstremāli zemu gaisa temperatūru gadījumu skaita samazināšanos, kā arī intensīvu atmosfēras nokrišņu gadījumu skaita palielināšanos; 
  • Ekstremālo klimatisko parādību intensitātes un biežuma izmaiņas cilvēkus un ekosistēmas ietekmē daudz vairāk kā vidējo klimatisko radītāju izmaiņas;
  • Jūtīgākas pret ekstremālām klimatiskajām parādībām ir tieši blīvi apdzīvotas teritorijas (Avotniece 2010). 

Divas fokuss grupas paredzētas, lai noskaidrotu viedokļus par klimata mainības draudu sabiedrības un pilsētplānošanas nozarēs. Lai gan pastāv pārliecība zinātnieku starpā par neatliekamo nepieciešamību pielāgoties klimata mainības draudiem, tas varētu atšķirties no atbildīgo personu un sabiedrības pārstāvju  uzskatiem. Kāds ir atbildīgo personu  informētības līmenis par klimata mainības draudiem? Kāda ir sabiedrības sagatavotības pakāpe klimata mainības izaicinājumiem? Atbildīgas personas šajā gadījuma ir sabiedrības veselības organizāciju pārstāvji, kuri  ir atbildīgi par katastrofālo notikumu seku novēršanu un sagatavotību tām (piem. VUGD, NMPD).  Sabiedrība šajā gadījumā tiek reprezentēta ar dažāda līmeņa lēmumu pieņēmējiem pilsētvides attīstības nozarē. Lai gan šo lēmumu pieņēmēju loks varētu būt diez gan plašs, sākot ar politiķiem valsts līmenī  līdz atsevišķo īpašumu pārvaldniekiem, ieteicams izvēlēties informantus, kuri varētu sniegt informāciju par pētījumā izvēlēto tematiku  ņemot vērā izvēlēto pilot-teritoriju specifiku. Ieteicams izvēlēties informantus no Valsts un pašvaldības iestādēm, gan no privāta un pilsoniskā sektora.

GAISA PIESĀRŅOJUMS UN PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM

2016. gada 23.februārī norisinājās projekta Vides daļas fokusgrupas sanāksme "Gaisa piesārņojums klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām  kontekstā".

Gaisa piesārņojums un tā ietekme uz veselību ir aktuāla mūsdienu sabiedrības veselības problēma. Transporta radītās izplūdes gāzes un ražošanas procesos radītās ķīmiskās vielas ir galvenie pilsētvides ķīmiskā piesārņojuma avoti. Latvijā gaisa kvalitāti kopumā var uzskatīt par labu, bet kopš 2005. gada Latvijā, galvenokārt Rīgā, regulāri tiek konstatēti nozīmīgi gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi. 

Ne mazāk aktuāla problēma ir arī transporta un rūpniecības radītais troksnis, kura iedarbībai visvairāk pakļauti ir tieši pilsētu iedzīvotāji, kā arī šajos mikrorajonos nodarbinātie iedzīvotāji. Nodarbinātie ir īpaša grupa, jo tiek pakļauti ne tikai darba vietās esošajiem riskiem, bet arī apkārtējās vides ietekmei. 

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta speciālisti piedalījās projekta Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība") realizēšanā. Kopumā tika veikti vides trokšņa, putekļu daļiņu (PM2,5 un PM10), kā arī CO, CO2, O3 mērījumi.

Fokusa grupas diskusija par iesaisti un informētību.
Fokusa grupas diskusija par pielāgošanos.

EKSTRĒMS KARSTUMS UN LIETUSGĀZES RĪGĀ

2016. gada 25.februārī norisinājās projekta Telpiskās plānošanas daļas fokusgrupas sanāksme par ekstrēma karstuma un lietusgāžu ietekmi Rīgā.

Fokusa grupā piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, darba drošības un vides veselības, pilsētplānošanas, ēku apsaimniekošanas speciālisti, ka arī vides eksperti. Fokusa grupas mērķis bija noskaidrot informētības pakāpi par ekstrēmo klimatisko notikumu — karstuma viļņu un ekstrēmo lietusgāžu ietekmi uz cilvēkiem, vietām un infrastruktūru Rīgā. 

Ilggadējie klimata novērojumi kopš divdesmita gadsimta sākuma liecina, ka Latvijā vidēja gaisa temperatūra par 1,1 grādu. Pēdējo desmitgažu novērojumi liecina, ka pieaug vasaras karsto dienu un nakšu skaits. Klimata pārmaiņu prognozes liecina, kā nākotne tendence saglabāsies un pieaugs karstumu viļņu biežums un intensitāte. Papildus, tiek prognozēts, kā palielināsies nokrišņu daudzums vasaras un ziemas laikā. 

Klimata mainība un pilsētas pakļautība klimatiskiem draudiem—ekstrēmam karstumam un lietusgāzēm, nosaka pilsētas ievainojamību klimata pārmaiņu kontekstā. Līdz ar to, fokusa grupā tiks noskaidrots, kāds ir šīs problēmas izpratnes līmenis ekspertu vidū. Pirms fokusa grupas, tika veiktas piecas atvērtas intervijas ar ekspertiem lai precizētu fokusa grupas jautājumus.

Secinājumi no intervijas ar Andris Ločmani un Ivaru Vanadziņu.
Atskaite no intervijas ar Rutu Jakušonoku.