KONFERENCE

DIENAS KĀRTĪBA

KONFERENCES ATKLĀŠANA

Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" Direktors - Rīgas pilsētas arhitekts GVIDO PRINCIS

Prezentācija

KONFERENCES 1.DAĻA -  Pētījuma telpiskie un sociālie aspekti

  • Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas pilsētas arhitekta biroja pētnieks ALEKSANDRS FEĻTINS

Prezentācija

  • "Fokusu grupu tikšanās analīze un secinājumi" Sociālantropologs VIESTURS CELMIŅŠ

Prezentācija

  • "Rīgas klimata pārmaiņas un mikroklimata rādītāji" Projekta pētnieks, meteorologs TOMS BRICIS

Prezentācija

  • "Rīgas siltuma salas cēloņu attālinātā izpēte" Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ''Silava'' pārstāvis JĀNIS DONIS

Prezentācija

KONFERENCES 2.DAĻA  -  Pētījuma tehniskie, vides un sociālekonomiskie aspekti 

  • "Pētījuma tehniskās daļas rezultāti un galvenie secinājumi" Dr.phys. LAIMDOTA ŠNĪDERE

Prezentācija

  • "Putekļi kā piesārņotājs Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos" Rīgas Stradiņa universitātes pētniece LINDA PAEGLE

Prezentācija

  • "Vides trokšņi Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos" Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks ARVIS KOKINS

Prezentācija

  • "Vides kvalitātes faktori klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām kontekstā" RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors IVARS VANADZIŅŠ

Prezentācija

  • "Rīgas daudzdzīvokļu kvartālu sociālekonomiskās vērtības" Projekta pētnieks MĀRTIŅŠ MENNIKS

Prezentācija

  • "Socioloģiskās izpētes rezultāti" Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve INETA GREIPELE

Prezentācija

Līdz ar zinātnisko konferenci noslēdzies līdz šim apjomīgākais Rīgā un kopumā arī visā Latvijā veiktais klimata pārmaiņu ietekmes uz mikrorajoniem izpētes projekts. Kā liecina projekta ietvaros īstenoto pētījumu secinājumi un atziņas, klimata pārmaiņām jau tagad ir būtiska ietekme uz blīvi apdzīvotām pilsētas teritorijām un iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību. Savukārt nākotnē, saasinoties klimata pārmaiņu radītajām sekām, šī ietekme arvien pieaugs. Līdz ar to pašvaldību atbildīgajām institūcijām arvien nopietnāk būs jādomā un jārīkojas klimata pārmaiņu radīto seku novēršanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētas mikrorajonos; būs nepieciešams komplekss pasākumu kopums un rīcības plāns – gan no iedzīvotāju informēšanas, gan daudzdzīvokļu namu renovācijas un siltināšanas, gan kvartālu apzaļumošanas un labiekārtošanas aspektiem.

“Projekta ietvaros gada laikā ir paveikts apjomīgs darbs un esam ieguvuši kvalitatīvus, pamatotus secinājumu un būtiskas atziņas, kas ļaus Rīgas pilsētas arhitekta birojam sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem turpināt darbu pie kompleksas kvartālu renovācijas koncepcijas izstrādes un pilnveidošanas, kas savukārt ļaus pašvaldības atbildīgajām institūcijām aktīvi rīkoties, lai jau pārskatāmā nākotnē mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un ietekmi, tādējādi uzlabojot gan daudzdzīvokļu kvartālu mikroklimatu, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Īpašs gandarījums, ka šo projektu un tā ietvaros veiktos pētījumus ir novērtējuši konferences dalībnieki un atzinuši tos par inovatīviem no daudzdzīvokļu kvartālu atjaunošanas pieejas viedokļa,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projekta ietvaros ir veikti vairāki apjomīgi pētījum, tostarp gaisa kvalitātes, putekļu un temperatūras pētījumi vairākos Rīgas mikrorajonos, izstrādāta Rīgas pilsētas virsmas temperatūras karte, veikta mikrorajonu iedzīvotāju veselības stāvokļa analīze, 132 dažādu sēriju Rīgas daudzdzīvokļu māju tehniskā apsekošana un inženiertehniskā stāvokļa novērtējums, īstenota 3000 mikrorajonu iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu zināšanas par sava īpašuma tehnisko stāvokli un attieksmi pret ēku siltināšanu un renovāciju u.c.

Pētījuma ietvaros tika izstrādāta arī Rīgas pilsētas virsmas temperatūras karte, kas parāda, ka ir vērojamas būtiskas temperatūras atšķirības noteiktās pilsētas vietās un atsevišķos gadījumos zemes virsmas temperatūra Rīgā var pat pārsniegt 50C. Apskatot gaisa temperatūru Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos, pētnieki secināja, ka situācijas ir ļoti individuālas, tomēr kopumā situācija karstuma viļņu laikā šajās teritorijās nav pozitīva un ietekmē gan kvartālu mikroklimatu, gan iedzīvotāju labsajūtu un veselību. Liela nozīme un ietekme uz temperatūru pilsētā – arī pilsēta centrā – ir parkiem un zaļajām zonām. Tajās pilsētas teritorijās, kur ir zaļā zona, gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka nekā turpat uz ielas, kur ir apbūve, bruģētas un asfaltētas ielas. Līdzīga situācija ir arī mikrorajonos – ja teritorija ir apbūvēta un asfaltēta, tad gaisa temperatūra tur ir krietni augstāka nekā turpat blakus esošajos parkos. 

Tāpat pētījuma ietvaros tika analizēts Rīgas apkaimju tipveida dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis, mikroklimats un dzīves kvalitāte tajās. Tika apsekotas kopumā 132 dažādu sēriju (318., 319., 464., 467. un 602. sērijas) tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dažādos namu masīvos Imantā, Ziepniekkalnā, Juglā, Purvciemā, kas būvētas laika posmā no pagājušā gadsimta 70. līdz pat 90. gadiem. Būtiskākais secinājums – kopējais daudzdzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis Rīgā vērtējams kā apmierinošs, ir konstatēta virkne tipisku defektu, kuru novēršana ir nepieciešama gan ēku inženiertehniskā stāvokļa uzlabošana, gan energoefektivitātes paaugstināšana, gan mikroklimata un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana.

Izvērtējot vides trokšņus Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos, tika novērots, ka plašākais trokšņu diapazons ir Rīgas centrā (52,1 - 76,9 dB); Purvciema rietumu daļā (44,3 – 69,5 dB) un Juglā (50,1 -72,6 dB). Savukārt zemākais trokšņa līmenis un nemainīgākais  diapazons ir Imantā, tas nepārsniedz 65 dB robežu (46,9 līdz 63,6 dB).

Pētījumā tika apskatīti arī vides pārmaiņu un citu industriāli attīstīto sabiedrību radītie riski un ietekme uz pilsētas iedzīvotājiem un viņu veselību. Piemēram, troksnis rada sirds-asinsvadu slimību riskus, miega traucējumus, kognitīvo funkciju traucējumus, grūtniecības traucējums u. c.. Ilgtermiņa trokšņa virs 50 dB iedarbība ir saistīta ar miokarda infarkta risku. Nākotnē jārēķinās ar vēl lielāku klimata pārmaiņu ietekmi, īpaši uz pilsētu iedzīvotāju veselību. Potenciāli lielākā bīstamība Latvijas apstākļos ir temperatūras pieaugums, siltuma salu veidošanās un vēja pastiprināšanās ar sekojošu putekļu daudzuma palielināšanos. 

Tāpat viena no pētījumiem mērķis bija noskaidrot gan atbildīgo institūciju un lēmuma pieņēmēju, gan iedzīvotāju informētības līmeni un attieksmi pret klimata pārmaiņu riskiem un draudiem, kontekstā ar ietekmi uz iedzīvotāju veselību un pilsētvidi kopumā. Būtiskākais secinājums – iedzīvotāji neapzinās un neizprot klimata pārmaiņu risku ietekmi uz viņu veselību, dzīves kvalitāti un dzīves vidi, savukārt atbildīgās institūcijas klimata pārmaiņu seku, piemēram, plūdu vai ekstrēma karstuma, situācijās koncentrējas uz īstermiņa risinājumu meklēšanu, pārāk maz uzmanības pievēršot rīcības stratēģijai un scenārijiem nākotnē.

Projekts „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība”) tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 tūkst. eur, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris – Rīgas Stradiņa Universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš – 2016. gada aprīlis.