RĪGAS PISLĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJAS
SĒDES PROTOKOLS Nr. 3 (103)

2019. gada 17. decembrī

 

Sēde notiek: Rīgā, Dzirnavu ielā 60a-21, Rīgas pašvaldības aģentūrā “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”
Sēde sākas: plkst. 14.00

Sēdi vada: direktors, Rīgas pilsētas arhitekts G. Princis
Sēdi protokolē: E. Lūse

Sēdē piedalās: kolēģijas locekļi: Jānis Dripe, Andris Kronbergs, Vilnis Šlars, Ilze Purmale, Lolita Sarma, Viesturs Brūzis, Sabīne Skudra, Oto Ozols, Juris Skalbergs, Andis Kublačovs;
projekta pārstāvji: Mikus Freimanis (Merks), Juris Jirgens (Merks), Aleksejs Birjukovs (Mark arhitekti), Ramón Córdova González (Mark arhitekti), Ilze Rukšāne (Alps);
citi dalībnieki: Kristaps Kaugurs (Rīgas pilsētas arhitekta birojs), Aleksandrs Feļtins (Rīgas pilsētas arhitekta biroja pieaicināts eksperts) Darba kārtībā: daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves attīstības priekšlikuma apspriešana zemes gabalā Lucavsalas ielā 5 (pasūtītājs – SIA “Merks”, autors – SIA “Mark arhitekti”)”

G.Princis: Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija ir padomdevēju institūcija, kurā veidojam iekļaujošu sarunu, balstītu uz pārdomātiem argumentiem. Esam atjaunojuši kolēģijas sastāvu, kas šodien pulcējies pirmo reizi uz sēdi. Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi.

J.Dripe: Jānis Dripe, pārstāvu KM kā eksperts uz pusslodzi, RISEBA Arhitektūras programmas direktors, pārstāvu arī LAS.

A.Kronbergs: Andrs Kronbergs, LAS pārstāvis, pilna laika praktizējošs arhitekts, lasu lekcijas RISEBA Arhitektūras programmas studentiem.

I.Purmale: Ilze Purmale, RDPAD Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja.

S.Skudra: Sabīne Skudra, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (ainavu arhitekte, telpiskās plānošanas speciāliste).

O.Ozols: Oto Ozols, arhitekts, aktīvs rīdzinieks, pārstāv apvienību Pilsēta cilvēkiem, pilna laika arhitekts birojā Konvents.

L.Sarma: Lolita Sarma, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras nodaļas vadītāja.

V.Šlars: Vilnis Šlars, pilna laika arhitekts, LAS pārstāvis.

A.Kublačovs: Andis Kublačovs, Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvis.

J.Skalbergs: Juris Skalbergs, nepilna arhitekts, Arhitektūras akadēmijas pārstāvis.

V.Brūzis: Viesturs Brūzis, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs.

G.Princis: Nav ieradušies sekojoši kolēģijas dalībnieki: pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības (Egons Bērziņš, Gints Sūna), Latvijas Būvinženieru savienības (Raimonds Eizenšmits, Ilmārs Leikums), Nacionālās kultūras mantojum pārvaldes (Juris Dambis), biedrības “Urban Institute” (Helēna Gūtmane), biedrības “ICOMOS Latvija”(Jānis Krastiņš) un Latvijas Dizaineru savienības (Andrejs Broks).

Priecājamies, ka parādījušies jauni kolēģi un jauna enerģija. Kā vienmēr, kolēģijas sēdēs turpināsim diskutēt un spriest par nozīmīgiem projektiem, meklējot labākos risinājumus vai alternatīvas. Sniegsim profesionālus padomus. Tūlīt došu vārdu šīs dienas tēmas prezentācijai, pirms tam atgādinot jaunajiem kolēģiem, ka Merks plānoto attīstības vīziju Lucavsalā izskatījām kolēģijas sēdē pirms gada. Kopsavilkums ir sekojošs: būvvalde aicināja spriest, vai šī būtu tik nozīmīga vieta, lai piemērotu konkursu idejas attīstīšanai. Kolēģija savā lēmumā neuzstāja uz konkursa organizēšanas nepieciešamību, aicinot projekta autorus un pasūtītāju veikt pētniecisko projektēšanu, meklēt alternatīvas multifunkcionāliem un telpiskajiem risinājumiem un pēc laika atgriezties kolēģijā.

M.Freimanis: Nerunāšu tik daudz par projektu, to darīs projektētāji Aleksejs Birjukovs un kolēģis. Fonam vēlos iedot informāciju par tām vadlīniju maiņām, kas notiek uzņēmuma Merks iekšienē, lai būtu vieglāk saprast risinājumu, ko mēs piedāvājam. Jāsaprot, ka pastāv triju pušu intereses – klienti, akcionāri, pilsēta –, starp kurām jāatrod vislabākais balanss. Mēs esam pieraduši redzēt, ka Merks attīsta vidējās klases un augstākās klases dzīvokļu projektus. Taču saskaņā ar jaunākajiem tirgus pētījumiem vēlamies diversificēt un radīt pieejamus mājokļus. Savus projektus esam sadalījušu divās kategorijās – vidējā klases, mūsu izpratnē, piemēram, Skanstes projekti un citi, un vidējā plus klase. Taču nākotnē Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, vēlamies piedāvāt pieejamākas klases mājokļus. Esam izpētījuši tirgu un pirktspēju. Rīgā ir 73 000 mājsaimniecību, kas ir dominējošais daudzums un veido 50% procentus no visiem strādājošiem Rīgā, kuri var atļauties jaunus dzīvokļus ekonomiskajā segmentā ar aizņēmumu bankā līdz 80 000 EUR. Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vidējās klases mājokli var iegādāties ap 17 000 mājsaimniecību, un tie var atļauties bankā aizņēmumu līdz 180 000 EUR. Attiecīgi dārgākajā segmentā cilvēku ir maz, tikai ap 2000 mājsaimniecību. Izejot no šīs proporcijas, vēlamies tiekties uz ekonomisko dzīvokļu attīstīšanu. Ņemot vērā šos datus, esam izstrādājuši iekšējās vadlīnijas, saskaņā ar kurām esam izstrādājuši attīstības stratēģiju nākamajiem gadiem un radījuši fonu, uz kura attiecīgi izstrādātas vadlīnijas Lucavsalas projektam. Salīdzinājumā ar iepriekš kolēģijā demonstrēto projekta saturu, esam to pārstrādājuši jaunā veidolā un saturā.

G.Princis: Tātad Rīga izskatās šādi 2019. gada jūlijā. Vai esat arī monitorējuši, vai šai laika posmā no jūlija līdz šodienai ir kādas izmaiņas?

M.Freimanis: Neesam monitorējuši. Bet esam guvuši statistikā balstītus argumentus saviem uzskatiem, ka ejam pareizā virzienā. Svarīgāko rāda tieši proporcija. Swedbank izskaitļojusi, ka pirms objekta  Filozofu rezidences nodošanas ekspluatācijā segmentā, kur dzīvokļu izmaksas ir aptuveni 3000 EUR/m2, to ir tik daudz, ka tos varētu tirgot vēl 10 gadus. Tas ir pārsātinājums. Pārdošanas ātrums ekskluzīvos un dārgos objektos ir viens dzīvoklis 2 mēnešos.

A.Birjukovs: Interesanta diskusija. Tikai es negribētu uzsvērt un popularizēt stereotipu, ka pieejama kvadrātmetra izmaksa nozīmē lēti un slikti. Ir svarīgi būvēt labi un pareizi, lai pilsētai paliek labs mantojums uz daudziem gadiem. Tāpēc jāuzklausa visas puses, lai savu darbu paveiktu profesionāli. Gribētu pieteikt projekta komandu – Aleksejs Birjukovs, Mark arhitekti, strādājam kopā ar ainavu arhitektu biroju Alps, kuri palīdzēja sakārtot labiekārtojuma un pilsētbūvniecības jautājumus. Kopā ar mani ideju prezentēs ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, kā arī arhitekts Ramon Cordova Gonzalez no Meksikas, kas strādā “Mark arhitekti” birojā.

Īsi aprakstīšu esošo situāciju. Apbūvei paredzēts zemes gabals, kas atrodas attīstītāja “Merks” īpašumā jau ilgus gadus. Pagaidām Lucavsala ļoti maz apbūvēta, no pamanāmiem objektiem ziemeļu daļā ir celtniecības materiālu lielveikals, degvielas uzpildes stacija. Pie tilta pieguļošajā zonā ir ļoti jūtama auto maģistrāles klātbūtne (demonstrē aerofoto).

2018 gada novembrī Rīgas arhitekta kolēģijas sanāksmē demonstrējām trīs dzīvojamo torņu tipa ēku projektu, kura izstrādē koncentrējāmies uz fasādes dizainu, un saņēmām kolēģijas aicinājumu vairāk pievērsties pilsētbūvniecības aspektiem, nevis fasāžu dizainam. Turpinājām strādāt pie projekta, konsultējāmies ar pasūtītāju un kolēģiem, Zviedrijas speciālistiem, ar RD Pilsētas plānošanas nodaļu, mēģinot saprast pareizo veidu, kā risināt projekta uzdevumu gan pilsētbūvnieciski, gan, lai ievērotu pasūtītāja programmu.

Secinājām, ka pie šī brīža ekonomikas situācijas un iedzīvotāju reālās pirktspējas iespējams kaut kas nav kārtībā ar ideju par lieliem torņiem Lucavsalā, jo kopš 2007. gada ir bijuši vairākas nopietnas ieceres šajā zemesgabalā uzsākt torņu būvniecību, kas tā arī netika īstenotas. Iespējams, sapnis par Rīgu, kas varētu augt vienīgi tikai uz priekšu un augšu, ir jāatmet kādam laikam.

Spēkā esošajā TIAN2018 Laivu ielas turpinājums, kas šķērso Lucavsalu garenvirzienā paralēli Daugavai, ir kā josla, kurai abās pusēs ir plānota intensīva apbūve ar apbūves augstumu līdz pat 30 stāviem, savukārt nākamajā plānošanas periodā - TIAN2030 – situācija krietni savādāka, apbūve ir līdz 12 stāviem, no Lucavsalas ielas ass uz Mazās Daugavas pusi apbūve vairs nav paredzēta, bet plānota zaļā rekreācijas teritorija, kas pieder pašvaldībai.

Plānotās apbūves daudzuma kontekstā svarīga ir Laivu ielas maģistrāles nozīmes maiņa uz tuvākajām pāris desmitgadēm. Plānotās lielas intensitātes ielās vietā, kas šķērsojot garenvirzienā pievienotu Lucavsalu Mūkusalas ielai un Bauskas ielai, Laivu iela paliek par vietējas nozīmes ielu ar zemo kustības intensitāti.
Pēdējos gados redzam, ka Lucavsalas ziemeļu daļa aktīvi pieteikusi sevi kā pilsētas parks, varētu prognozēt, ka līdzīga veidā attīstīsies teritorija pret Zaķusalu.
Šādā kontekstā Laivu ielai nevajadzētu atdalīt paredzēto apbūvi un zaļumu zonu gar Mazo Daugavu. Iesakām zaļumu klātbūtni izmantot kā mugurkaulu, visos kvartālos veidojot zaļus pagalmus ar iespēju nokļūt uz lielo zaļo rekreācijas teritoriju pie ūdens malas.
Aicināšu Ilzi Rukšāni no Alps, kas izstāstīs par transporta un labiekārtojuma risinājumiem.

I.Rukšāne: Stāsts ir par projekta teritorijas pieejamību un integrāciju salas plānojumā un zaļajā struktūrā, kur savus noteikumus nosaka parks Daugavas pusē. Svarīgi, ka veidojas vienotas telpas sajūta – nepārtrauktība – tātad „zaļais” ieplūst dzīvojamās apbūves kvartālā un savieno abas telpas – iekšpagalmus un Daugavmalu. Daļa no piedāvātajiem pieejamības un savienojamības principiem – viegli realizējami īstermiņā un bez būtiskiem esošās izbūvētās infrastruktūras pārveidojumiem. Ar īstermiņu saprotot laika periodu – kamēr piedāvātais risinājums ir pirmais kvartāls. Risinājumi – kas ienes dzīvīgumu, dzīvotspēju, paaugstina drošību un mazina transporta ietekmi – tā ir pasaules prakse (tiek rādīti attēli ar pagaidu risinājumiem ielu dzīvotspējas paaugstināšanai – atsakoties no privātā transporta).

Laivu ielā piedāvājam likvidēt autotransportu un atļaut tikai sabiedriskā transporta kustību. Laivu ielai veidojot promenādes raksturu ar pārrāvumiem – lai promenāde neveidotu barjeru, bet veicinātu abu teritoriju savstarpēju emocionālu un fizisku komunikāciju. Sabiedrisko transportu piedāvājam veidot lokveida – vienvirziena kustību un izveidot divas jaunas pieturas – viena būtu uz Lucavsalas ielas Senukai lielveikala apmeklētājiem un blakus kvartāla iemītniekiem, otra uz Laivu ielas jaunā kvartāla iemītniekiem un Lucavsalas zaļo parku un atpūtas vietas apmeklētājiem. Esošo stāvvietu pie Salu tilta piedāvājam pārnest tuvāk lielveikalam – tādējādi paaugstinot drošību un mazinot transporta ietekmi. Kamēr attīstās tikai šis kvartāls, nav nepieciešams mainīt Lucavsalas ielas profilus, bet attīstoties jau nākamajai teritorijai, ielu iespējams paplašināt, saglabājot jau izbūvēto zaļo zonu. Visas iekškvartālu ielas gan šajā, gan nākamajās attīstības kārtās rekomendējam veidot integrējot lietus dārzus, savācot lietusūdeni no ietvēm, brauktuvēm, jumtiem un pagalmiem. Iebraukšana kvartālā un pazemes stāvvietās atainota shēmā. Tāpat shēmā redzams, ka tiek saglabāta piebraukšana jau esošajām dzīvojamām mājām (vēlams tikai iedzīvotājiem un operatīvajam transportam) un attīstības plānā paredzētais savienojums ar Bauskas ielu – kas svarīgi evakuācijas gadījumā – rēķinoties, ka Lucavsala tiks apbūvēta.

Iekšpagalmi – daudzfunkcionāli ar augstu apstādījumu īpatsvaru. Arī šeit jādomā par lietus ūdens atkārtotu izmantošanu.

Ramon Cordova Gonzalez: Pirmkārt, es papildināšu jau minētos apsvērumus par teritorijas plašāko apkaimi. Tad runāšu par konkrēto zemes gabalu un projekta specifiku. Visbeidzot – dalīšos ar idejām, kas tika analizētas, lai nonāktu pie mūsu patreizējā piedāvājuma.

Manuprāt, ir trīs aspekti, kas īpaši jāuzsver Lucavsalas gadījumā. Pirmkārt, tās izvietojums attiecībā pret pilsētu – ļoti tuvu pilsētas centram, upes ielokā. Otrkārt, austrumu virzienā sasniedzamais ainaviskais potenciāls: zaļā rekreācijas zona, upe un tālāk – Rīgas apvāršņa līnija. Treškārt, līdz šim apkārtnē nav notikusi būtiska teritorijas apbūve, kas paver plašākas iespējas.
Tāpat ir svarīgi pieminēt arī Lucavsalas patreizējos iemītniekus – ekokopienu. Analizējot šo apkārtni, raksturīgākais ir tās mazapdzīvotība un specifiskais zemes izmantojums – mazdārziņi un vasaras mājas. Tā ir ļoti zaļa teritorija, kurā ietilpst daudzi veci koki un nelielas būves.

Kā mēs, pilsētplānotāji un arhitekti, lai rīkojamies šādā situācijā? No vienas puses, kā minēts iepriekš Ilzes prezentācijā, šeit ir veiksmīgi funkcionējoša, publiska zaļā zona ar zemu apbūves blīvumu un specifisku izmantojumu, no otras puses – pirmais lielais attīstības projekts, kas, lai spētu veiksmīgi funkcionēt, pieprasa noteiktu apbūves blīvumu, un kas varētu būt labs piemērs Lucavsalas attīstībai nākotnē. Mēs esam pārliecināti, ka atslēgas vārds te ir – pāreja. Lucavsalas apkārtne jāveido kā pārdomāta pāreja no  zaļās zonas un dārziem uz blīvo apbūvi, kas atradīsies līdzās tiltam. No privāta pielietojuma teritorijām (mazdārziņi), uz jaukta pielietojuma (privātmājas, dzīvokļu mājas) un uz komerciāla pielietojuma teritorijām, pāreja no maza mēroga apbūves uz liela mēroga apbūvi. Mēs uzskatām, ka tikai šādā veidā iespējams rast līdzsvaru starp atšķirīgām ieinteresētajām pusēm un veidot risinājumu, kas būtu ieguvums visiem un arī sabiedrībai kopumā.  Pirms nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu, vēlētos sīkāk papētīt apbūvei paredzētās teritorijas  specifiku, un vērst uzmanību uz zemesgabala mērogu – zemesgabals pēc lieluma daudz neatšķiras no Berga Bazāra teritorijas. Tāpat būtiski ir novērtēt zemesgabala novietni. Ziemeļu pusē atrodas Dienvidu tilts, kas, pateicoties nepārtrauktai smagā transporta plūsmai, ir ļoti agresīvs objekts, turpat ir neattīstīts zemes gabals, kurā nākotnē plānota blīva, liela mēroga apbūve, kura, visdrīzāk šai pusē robežosies ar piegādes zonu, turklāt mēs lūkojamies uz ziemeļu pusi, kas saņem minimālu saules gaismu. Rietumu pusē atrodas būvmateriālu veikals, precīzāk – tā noliktavu daļa. Taču rietumu daļā nodrošināta laba saules gaisma pēcpusdienās. Pagaidām neattīstītajā dienvidu daļā nākotnē plānots apbūves projekts, kas, visdrīzāk, nepārsniegs 12 stāvu augstumu. Saule šajā pusē ir nodrošināta visu dienu. Un, visbeidzot – veiksmīgākais – austrumu virziens, kurā ir nodrošināta laba saules gaisma rītos, un kurā varam pārredzēt zaļo zonu, upi, un tālāk – pilsētas siluetu. Kā Ilze jau minēja, šī ainava pārliecināja mūs, ka projekta plānošanā nepieciešams iekļaut publisko zaļo zonu. Kā redzams, apbūves teritorijai ir sava izteikta specifika, un piedāvājumā jāizsver visi augšminētie aspekti .

Vēl jāņem vērā, ka zemes gabalam ir jābūt sadalītam trīs vai pat četrās daļās, gan praktisku iemeslu dēļ (instalācijas), taču arī komerciālu apsvērumu dēļ un rēķinoties ar būvniecības kārtām. Mūsuprāt, labākais sadalījums veidotos no divām pret austrumiem vērstām daļām un tikai vienu rietumu virzienā. Tas ļautu ne tikai iegūt divas veiksmīgāk orientētas un līdz ar to vērtīgākas  apbūves sekcijas, bet arī kalpotu zemesgabala apbūves kopējai proporcionalitātei un funkcionalitātei. 

Īsi prezentēšu dažas no pirmajām projekta dizaina idejām, ko apspriedām birojā un ar mūsu pasūtītāju. Dažas no tām jūs jau esat redzējuši. (Nerunājot par sākotnējo torņu ideju, kuru komiteja noraidīja kā nepieņemamu un tā vairs netiek izskatīta.) Tajās ietverti daudzi pozitīvi aspekti, ko vēlējāmies iekļaut savā piedāvājumā, taču neviena no tām 100% neatbilda mūsu mērķiem, dažas neatbilda pasūtītāja prasībām, dažas neatbilda projekta budžeta plānam. Dažas versijas neietvēra pietiekami daudz saules gaismas, citas neietvēra projektā pieejamu publisko zonu vai zaļo zonu utt. Taču, turpinot strādāt ar telpisko kontekstu un izmēģinot dažādus izvietojuma variantus, mēs nonācām pie  galvenajām vadlīnijām, pie kurām jāpieturas projekta izstrādes gaitā:

1.         Projektam ir jāiekļaujas apkārtnē
2.         Projektā ir jāizveido  publiskas un daļēji publiskas zonas 1.stāva līmenī
3.         Apbūvei ir jārada patīkams iespaids gājējiem un Lucavsalas viesiem
4.         Jāpiedāvā dažādas funkcijas – dzīvojamās telpas, komercplatības
5.         Jāpiedāvā dažādi dzīvojamo platību tipi
6.         Projekta būvniecības kārtām jābūt skaidri un loģiski sadalītām
7.         Jānodrošina saules gaisma visās telpu vienībās
8.         Projektam jāatbilst pasūtītāja prasībām

Tātad, ņemot vērā visus augšminētos aspektus, mēs nonācām pie šāda piedāvājuma. Projekts ir sastādīts trijās daļās, katrā no tām – trīs vai četras ēkas ar tām piederošajām autostāvvietām. Stāvvietas izvietotas pirmā stāva līmenī, kā arī daļēji pazemes stāvā. Tas atļauj nozīmīgu zemes gabala daļu paturēt brīvu no apbūves un dod iespēju kokus stādīt zemē, kas ir būtiski, lai veidotu pāreju no zaļās zonas uz apbūves zonu. Turklāt, lai radītu proporcionālu apbūves mērogu un cilvēkiem draudzīgu iespaidu ielas virzienā, austrumu un dienvidu fasādēs pirmā stāva līmenī plānots izvietot tikai komerctelpas. Ēku konfigurācijas izveidotie iekšpagalmi rada iekļaujošu telpas sajūtu, kas ritmiski kontrastē ar apkārtējo urbānās vides kontekstu. Gājēji var brīvi pārvietoties caur iekšpagalmiem.
Viena no būtiskākajām stratēģijām, lai ļautu saules gaismai iekļūt visās telpu vienībās, ir veidot dienvidu puses ēkas zemākas, savukārt ziemeļu puses ēkas – augstākas.
Ir svarīgi pieminēt, ka mūsu piedāvājums jau sākotnēji paredz celtniecības dalīšanu vairākās kārtās – sākot ar zemes gabala rietumu daļu un turpinot apbūvi upes virzienā. Lai veicinātu pilsētbūvniecisko dažādību, kā arī, lai veiksmīgāk īstenotu projekta kormerciālos mērķus, esam piedāvājuši iekļaut papildus vēl vienu dzīvokļu veidu.
Mēs esam pārliecināti, ka šis piedāvājums ne tikai atbilst pasūtītāja dotajam uzdevumam, bet arī realizē tos mērķus, ko apzinājām apbūves teritorijas analīzē un Lucavsalas izpētē kopumā. Projekts darbojas dažādos mērogos – no pilsētbūvnieciskā līdz gājēja mērogam, no komerciāla līdz sociālam mērogam, un kaut arī tas ir tikai projekta izstrādes sākums, mēs uzskatām, ka ir izveidota pamatīga bāze, lai turpinātu darbu pie šī projekta attīstības.   

A.Birjukovs: Jautājums kolēģijai - vai mēs veicām mājas darbu vismaz uz četrinieku?

G.Princis: Vērtējumu mēs piešķirsim.

A.Birjukovs: Ja kādi jautājumi par prezentāciju, labprāt atbildēsim.

G.Princis: Acīmredzams progress salīdzinot ar redzējumu, kas tika piedāvāts pirms gada. Te ir veikta plaša analīze par vietas nozīmi un nākotnes attīstības scenārijiem. Tā bija viena no sadaļām, par ko runājām iepriekš – kādam kvartālam būt kontekstā ar izstrādes stadijā esošo teritorijas plānojuma no vienas puses, bet no otras puses jārēķinās, ka ir kaut kāda ekokopiena, ir pasākumi un parks. To visu vajag pamēģināt ieraudzīt kopbildē. Pati kvartāla struktūra no ambīcijas par torņiem pārtapusi par pilsētniecisku kvartālu. Pārdomāts sociālais mikslis. Tiek piedāvāts risināt katrā sekcijā atšķirīga ekonomiskā līmeņa dzīvokli. Vai un kā var miksēt vienā mājā, kāpņu telpā? Redzam iekšpagalmu struktūru. Labs pamats diskusijai. No pasūtītāja vēlētos dzirdēt, ka tas ir loģisks un pareizais virziens, vai to var akceptēt? Cik teritorija ir piemērota biznesa loģikai un potenciālo attīstītāju loģikai? Tad kolēģijas dalībnieki dos savu redzējumu.

M.Freimanis: Viena no plānošanas valdošajām filozofijām ir nepieciešamība samazināt stāvu skaitu visā pilsētā. To arī paveicām, respektējot jauno teritorijas plānu. Mēs to esam darījuši ar skatu nākotnē.

G.Princis: Aleksandrs Feļtins, kas palīdz izvērtēt dažādus projektus, aicināts izteikt savu vērtējumu – pie argumentācijas un secinājumiem.

A.Feļtins: Kompozīcija kļuvusi citādāka – iespējams nolasīt pagalmus, tie atveras pret zaļumiem. Ļoti sakārtots priekšlikums.

V.Šlars: Iebilstu pret dažiem apgalvojumiem, ka pats par sevi saprotams, ka neder torņa ēkas.

A.Birjukovs: Konkrētajā kontekstā pret torņiem bija liela pretestība.

G.Princis: Dzirdējām un sapratām, kādu kvartāla attīstības vīziju piedāvā pasūtītājs un autori, uzklausījām argumentus. Tagad mēģināsim komentēt, ieteikt, vai konceptuāli priekšlikums ir pareizi, vai saskan ar topošā teritorijas plānojuma vadlīnijām. Lūdzu Ilzi Purmali izteikties, vai priekšlikums ir pareizi ievirzīts jaunā teritorijas plānojuma kontekstā.

I.Purmale: Lucavsala jaunajā topošajā teritorijas plānojumā, atšķirībā no esošā, iezīmēta ar daudz vairāk zaļajām teritorijām. Plānotās ambīcijas Lucavsalā, kas savulaik saistījās ar mega būvēm – augstceltnēm, ir sašaurinājušās horizontālā versijā. Vairs nav augstu stāvu ēkas, paredzētais maksimālais stāvu augstums ir 12 stāvi lielā daļā teritorijas, augstākas ēkas būs iespējams būvēt vietās, kur paredzēti pilsētbūvnieciskie akcenti – tie ielikti pēctecīgi, balstoties uz analīzēm esošajā plānā par iespējamām augstbūvju grupu vietām Rīgā. Esam iemarķējuši šīs teritorijas. Līdz 12 stāviem būs iespēja būvēt ēkas bez lokālplānojuma. Tā kā projektētāju piedāvājumā šajā aspektā nav nekādas pretrunas. Jaunajā teritorijas plānojumā esam samazinājuši apbūves teritoriju dēļ dārzkopjiem. Rīdzinieku vēlme dzīvot pie dabas ir ņemta vērā un to ir atbalstījusi vadība. Piemēram, otrā pusē Laivu ielai ir pašvaldības zeme.
Attiecībā pret izskatāmo kvartālu pilsētbūvnieciskā analīze bija ļoti laba, arī pamatota. Ideja par atvērtu perimetrālu apbūves principu šinī vietā ir ļoti piemērota. Ir zaļā zona, lai parks varētu ienākt apbūvējām daļā – ir pateicīga šāda pieeja. Varētu būt arī punktveida ēkas, kurām integrācija jau iespējama lielāka, jo parks jau preventīvi var turpināties apbūvē. Respektīvi apbūve norobežojas no pelēcīgā centra, kur nav ne skaisti, ne daiļi. Veidojot noslēgtu struktūru, zona tiek sakārtota – ir rekreācijas zona, dzīvošanas zona, darījumu zona. Tas būtu labs paraugs arī tiem, kas attīstīs blakus zemes gabalus – parka zonai jāienāk apbūvē. Par transportu. Laivu iela šķērso Lucavsalu, kā maģistrāle, būtu nepieciešami divi šķērsojumi perpendikulāri mazajai Daugavai. Virzienā uz Mūkusalas ielu – tā daļa var veidoties tikai tad, ja tiek te tiek paredzēta intensīvāka augstbūvju apbūve. Ja līdzās esošie gabali tiek apbūvēti līdzīgi kā šis kvartāls, varētu iztikt ar Mūkusalas apļa rekonstrukciju. Mums tas vēl jāpārbauda transporta plūsmu izpētē. Mega transporta infrastruktūras izbūve Lucavsalas šķērsošanai nav vajadzīga.

G.Princis: Secinājums – piedāvātā kvartāla apbūves struktūra ir atbilstoša, 12 stāvi ir pieļaujamais ēku augstums. Ārtelpa un transports var būt atbilstošs šim piedāvājumam.

A.Birjukovs: Pieskaroties transportam vai savienojumiem, vēlētos teikt, ka daudz starta periodā palīdzētu uzbraukšana Salu tiltam vismaz vienā pusē. Vai tas ir teorētiski iespējams? Varētu viegli tikt uz centru, vai arī aizbraucot līdz Zaķusalai un apmetot rinķi, būtu iespējams nokļūt pretējā virzienā.

J.Dripe: Tas būtu liels ieguvums.

A.Birjukovs: Tas būt ieguvums visai Lucavsalai, tās kompaktam attīstības scenārijam, tas būtu vērtīgi, jo atslogotu Mūkusalas apli, kā arī kalpotu par avārijas izeju.

I.Purmale: Šis piedāvājums ir sarkano līniju robežās. Tur nav papildus teritoriju. Nevaru pateikt, vai pietiek tās teritorijas, lai realizētu šo ieceri. Par to var domāt, ja transporta speciālisti izstrādātu piedāvājumu.

A.Kublačovs: Man šķiet simpātisks piedāvājums, tas izstrādāts soli pa solim, pamatojums ir loģisks. Vēlos atbalstīt šo priekšlikumu, jo, divos vārdos raksturojot, te jūtama mērenība un pakāpeniskums. Nav jēgas veidot apjomīgu satiksmes infrastruktūru, domājot par kādām situācijām, kuras varētu un tikpat labi nepienākt pēc kādiem 20 gadiem. Nākotnes plāniem esmu zaudējis ticamību, bet pakāpeniskums – ir ļoti laba lieta. Sabiedriskā transporta loks – tā ir tāla nākotne. Pašreiz kvartāls ar to attīstības scenāriju, ko piedāvā Merks, var iztikt bez nevienas sabiedriskā transporta pieturas, jo attālumi līdz esošajām pieturām ir samērīgi. Pieņemu, ka varētu būt vēl mazāk stāvu. Bet no otras puses, protams, jādomā par risinājumiem, ja seko kaut kādai pēctecībai, loģikai un teritorijas potenciālam. Arī Senukai veikals ir īstermiņa risinājums. Tur iespējams jebkas cits, kas būs papildus stimuls attīstībai. Par dzīvojamo apbūvi varu teikt – loģisks, secīgi izstrādāts risinājums.

O.Ozols: Runājot par transportu raisījās divas pārdomas: zaļajā teritorijā būs strauji attīstīta teritorija, kura ir ļoti autocentriska, lietotāji faktiski dzīvos šosejas malā. Līdz sabiedriskajām transportam ir ejams tālu, transports būs jāgaida šosejas malā. Tas nebūs pievilcīgs galamērķis, kuru vēlētos lietot kvartāla iemītnieks. Tas iezīmētais sabiedriskā transporta loks nav efektīvs. Kā var transports pēkšņi mest loku, tādejādi paildzinot pārvietošanos visā maršrutā. Tas patiesībā radīs problēmu visā pilsētā ilgākā laika posmā. Faktiski tiek būvēta teritorija, kur būs automašīnas. Ar kājām iet uz sabiedrisko transportu neviens nevēlēsies. Tā ir sala salā, pilsētvide neveidojas patīkama, neraisīs vēlmi ikdienā un šosejas malā gaidīti transportu.

G.Princis: Kur ir potenciāls, lai šī vide kļūtu patīkamāka?

O.Ozols: Sabiedriskajam transportam jābūt tuvāk, jo citādi tā vienkārši ir šoseja, kur visi brauc garām. Lai sabiedrisko transportu kvalitatīvi integrētu kvartālā, tam jābūt pavisam tuvu tiem vairākiem simtiem dzīvokļu, kas atradīsies kvartālā. Citādi tie cilvēku drīzāk nokāps uz autostāvvietu pagrabā, iesēdīsies auto, nevis ies uz Salu tiltu 200 m, lai gaidītu sabiedrisko transportu. Cilvēkam ir vēlme ieziet zaļā pagalmā un aiziet uz jaunu, tuvu pieturu. Ir jābūvē jauna infrastruktūra. Iezīmēt shematiski loku un integrēt kādā jau esošā maršrutā, īsti nevar.

G.Princis: Secinājums, ka sabiedriskā transporta pieturai jābūt tuvāk un integrētai, izstrādātais priekšlikums par sabiedriskā transporta loka iestrādāšanu kādā esošajā maršrutā, rada šaubas par efektivitāti.

O.Ozols: Tie, kas domā par mūsdienīgu pilsētu un mobilitāti, attīsta teritorijas vietās, ku blakus jau ir pieejams sabiedriskais transports. Pie mums notiek otrādi. Tā būs nopietna problēma šajā gadījumā, ja paredzēti 500 iemītniek un visi dosies savās gaitās ar automašīnām. Kā tādā gadījumā samazināt pilsētā auto skaitu.

G.Princis: Šis ir punkts, kas vēlreiz būtu jāpārrunā pilsētai, attīstītājiem un projekta izstrādātājiem, lai saprastu maksimāli efektīvāko sabiedriskā transporta sistēmu, lai tas būtu pēc iespējas tuvāk lietotājam. Uzbraukšana un nobraukšana no Salu tilta būs jārisina un būs ļoti aktuāla, tiklīdz te parādīsies vēl kādi dzīvokļi un biroji. Uzstādījums pilsētai – iesaistīties attīstības principu izstrādē un menedžēt sabiedriskā transporta vajadzības.

J.Dripe: Teikšu dažas skarbākas lietas - manuprāt projekts varētu būt krietni labāks ir finansiāli ne īpaši lieliem ieguldījumiem. Jo Marks arhitekti un Merks var sastrādāties labāka rezultāta vārdā. Ja paredzat 3 dažādas klases dzīvokļus … katrs cilvēks vēlas  savu individualitāti, vēlas ar kaut ko asociēties. Dārgāko dzīvokļu īpašnieki, tie, kas gatavi maksāt 3000 EUR/m2, arī ārējā veidolā nevēlas izskatīties tādi paši, kā ekonomisko platību iemītnieki. Mērogs ir labs, bet tā „kvadrātmetrus sološā desa” ir nogriezta ar neasu nazi. Pagaidām nav izteiktas un baudāmas augstumu, apjomu, dizaina, krāsu, un detaļu detalizācijas. Ir labas artikulācijas iespējas, kas ļautu labāk Attīstītājam reklamēties, piedāvājot, piemēram, labākos skatus uz Daugavu par augstāku cenu.
Esam savā laikā diskutējuši par Merka Skanstes virsotnēm, neviens nevēlas publiskajā telpā aklās sienas. Skanstē, diemžēl, tādas palika Merka nepiekāpības dēļ. Pašlaik tādas ir arī šajā projektā. Ja 400 m būs jādodas gar autostāvvietas sienu vai citu nožogojumu, tas nav labs risinājums. 
Labi, ka apbūve atveras pret Daugavu un ir iekšpagalmi. Taču ja domājam par sociālo atbildību ir labi, ja cilvēki izmanto pilnvērtīgi visu teritoriju. Ja šo labo ideju – mērogu, saikni ar dabu jēgpilni attīsta, rada ērti pieejamus pagalmus, sadala dzīvokļu grupas 3 moduļos un rada vienu arhitektūras akcentu (signature building), diferencē augstumus, izvairās no garām aklām sienām, kas norobežo stāvvietu un privāto telpu – tad iegūsim labu un jēgpilnu projektu (dzīvojamo vienību. Pagaidām arhitekti un attīstītāji ir ceļā uz to.
Un piebilde – lūdzu nelietojiet argumentu „ja jūs stādiet augstas arhitektūras kvalitātes prasības, mēs šajā teritorijā neinvestēsim” ! Tā ir jūsu izvēle, mūsu pienākums ir rūpēties par labu arhitektūru labā vietā !

G.Princis: Padoms – pastrādāt ar apjomu artikulāciju, kā arī tika pieminēta nepieciešamība izbēgt no aklām sienām. Tika pievērsta uzmanība svarīgai lietai.

A.Birjukovs: Pret vienu pusi ir lielveikala noliktavas, šai ielai ir izteikti servisa un piegādes iekšējas ielas nozīme, orientēt uz to pusi pirmā stāva komercplatības nebūtu ekonomiski pamatoti. Pret ielām kur paredzēta gājēju plūsma paredzēts veidot publiski pieejamās komercplatībās.

G.Princis: Ielu telpa, artikulācija, dalījums 3 biznesa klasēs, kas ļautu nolasīt ēkas statusu – ja pareizi saprotu, tāds nav piedāvājums.

A.Kronbergs: Pateikšu to, ka patīkami redzēt, ka Lucavsalas jaunajā plānojumā ir iestrādāta ideja par samazinātu apbūves blīvumu. Daudz zaļumi. Dzīva ir tā ideja par ielām, kas pieslēgsies pie kontinenta, ar to domāju 4 paredzētos tiltus saiknei ar pilsētu. Nedomāju ka mums jārunā tikai par transporta tiltiem, mums jārunā par saikni ar pilsētu un iemītniekiem. Šī filozofija, ka runājam tikai par kaut kādu salu ar tupikveida ceļiem, sabiedriskā transporta galapunktiem vai lokiem, kur būs jāmeklē sabiedriskā transporta pietura, ir jāpapildina. Mums jārunā par salu, kur aizbrauksim un atbrauksim. Jēga ir runāt par tiltiem, lai salu dabūtu iekšā pilsētā. Vismaz idejiskā līmenī tiltus un trases vajadzētu paturēt kā iespējas, cik vien ilgi var. Jāatstāj plānā. Veidosies zaļais parks, būs jauni stādījumi, tas iegūs kaut kādu nozīmi pilsētā. Jo tas nav pareizs veids, plānot pilsētu, kur vienā daļā iespējams nokļūt tikai pa vienu tiltu ar auto.
Bet projektētāju piedāvātais kvartāla apbūves princips ir saprotams, analīze ir labi veikta. Bet nedaudz tomēr neatstāj sajūta, ka drusku top kā svešķermenis, kas nav īsti integrējies salā. Pārāk blīvs risinājums konkrētajai vietai. Bija taču ar roku zīmētas skices, kur varēja redzēt, ka mājas būs atšķirīgas, nevis vienādas. Tā ir nozīmīga detaļa, kuru vajadzētu realizēt, lai pie šāda veida apbūves izvairītos no atkārtojamības un tipizācijas, kas biznesā ir nejēdzīgs princips. Atšķirīgums ļautu visu padarīt par samērīgu vides kontekstā. Samērīgumu ir grūt komentēt. Ja šobrīd tirgus ir tāds, kas liek būvēt tādu apbūvi, tas nenozīmē, ka risinājums ir samērīgs ar to vietu. Vieta ir ekskluzīva. Un mazo, lēto dzīvoklīšu būvēšana ekskluzīvā vietā varbūt nav samērīga. Tā ir filozofēšana, mans subjektīvais viedoklis. Vislabākās vietas ir jāparedz vislabākajiem objektiem. Labākais, kas ir šeit –  vide kļūs daudzfunkcionāla, nevis tiks privatizēta no kāds cilvēku grupas. Publiski tā kļūs nozīmīga vieta. Vai mazie dzīvoklīši ir publiski nozīmīgi, nezinu? Monofunkcionalitāte tādā vietā – jautājums, par ko vērts diskutēt.

G.Princis: Secinājums – apbūves blīvums teritorijā ir samazinājies, lai gan joprojām tas kvartālā ir par lielu.

A.Kronbergs: Šķiet, viss ir pārāk sakoncentrējies vienā blokā. Jo pašlaik neredzam neko apkārt. Ja uzbūvēs puduri ar ēkām, tas izskatīsies citādi. Tagad izskatās kā sala, kur jābrauc ar autobusu un jāmeklē izeja.

G.Princis: Vai iespējams vēlamo blīvumu raksturot ar skaitļiem? Citādi nav objektīvi. Dažādību attīstītājs ir meklējis, divām ēkām plānojot veidot telpas komercpakalpojumiem.

A.Kronbergs: Mazās komercijas nav prognozējamas, piepildījums ir grūti noskaidrojams iepriekš, tas var būt un arī nebūt. Lai attīstītu kādu iespēju, jādomā par kādu visu sabiedrību interesējošu publisku objektu. Parks te ir labi, pludmales arī. Bet vēl nepieciešams kaut kas, ar ko pievilināt publiku. Kas un kāpēc šeit dzers kafiju? Salas viesi? 500 cilvēkiem, kas te dzīvos, kafija nebūs vajadzīga, viņi to būs padzēruši Rīgā un dosies uz salu.

G.Princis: Ideja par tiltiem (velo, gājēju) skaidra, tie noteikti jāatstāj plānā kā iespēja salu savienot ar pilsētu.

S.Skudra: Mēs virzāmies uz daudz labāk šajā vidē integrētu risinājumu, man kopumā patīk atrastā struktūra. Sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgs risinājums. Vairāk gribētu redzēt transporta shēmas, kādus pakalpojumus tur dzīvojošais cilvēks var saņemt tuvējā apkaimē un mobilitātes struktūru. Par sabiedrisko transportu ir nākotnes izpētes jautājums – vai tas galapunkts ar apgriešanās laukumu, vai tranzīts. Vēlētos, lai risinājums būtu ciešā saiknē ar apkārtni. Jautājums, kā kopiena var attīstīties, lai šis nekļūtu tikai par guļamrajonu, bet dzīvotu ar pilnvērtīgām funkcijām perifērijā. Kvalitatīvi teritorijā ir atrisināta struktūra un ekoloģija.

G.Princis: Tātad satrauc funkciju dažādība kvartāla ietvaros.

S.Skudra: Tikai uzstādīt mērķi - funkciju dažādība – nav pareizi, ir jāveic izpēte un jāpamato, kas ir nepieciešams, un tad pie tā jāstrādā.

L.Sarma: Šis ir kardināli cits risinājums. Mēs jau bijām pieraduši, ka katrai salai ir pa pilsētbūvnieciskam akcentam, veidojot savdabīgu salu akcentu ķēdi. Šobrīd Pasūtītājs ir izstrādājis citu priekšlikumu. Tas ir interesantāk. Man īsti nav skaidrs, kas ir punktveida ēka, ja atsakāmies no pilsētbūvnieciska akcenta un atvēlām lielāku zaļumu zonu un mazāku apbūves laukumu pret zaļumu zonu. Es pati sevi neesmu atbildējusi, kāds būs optimālais stāvu skaits, ja tas nav pilsētbūvnieciskais akcents. Vai 12 stāvi ir tā gradācija vai artikulācija, tas ir atvērts jautājums. Mani neuzrunā nekāda slēgtā siena, pat ja tiek argumentēts, ka tā stiepsies gar saimnieciska rakstura ielu. Tas ir riskanti. Jo nav attīstījušies arī blakus kvartāli, arī ne pirmais zemes gabals, kas ir starp tiltu un šo zemes gabalu. Viennozīmīgi negribētu Lucavsalā redzēt viena tipa ēkas, bet, ja nav viena tipa, tad nenolasu, kā sadalās grupās. Piekrītu tiem, kas pievērš uzmanību izmantošanai – ko cilvēki varēs šajā teritorijā izmantot. Jārespektē, ka ejam prom no auto plūsmas, ka autostāvvietas perspektīvā jāveido draudzīgākas lietotājam.

G.Princis: Kā kvartāla apbūves princips – perimetrāls ar iekšpagalmiem, bez akcenta, jā. Urbānā vide, ēku arhitektūra – jautājumi, pie kuriem jāpiestrādā.

L.Sarma: Kas ir funkcionālā pieejamība zemes līmenī – ko tā ietver? Vai tā ir daudzlīmeņu vai dzīvojamā vide. Ir vajadzīgas publiskās funkcijas. Citādi kvartāls ir atrauts no mūsdienīgas pilsētas konteksta. Kvartālam ir jābūt pašpietiekamam.

G.Princis: Plānoti 500 – 600 dzīvokļi. Kāds ir aprēķins uz šādu dzīvokļu daudzumu, kam obligāti ir jābūt? Veikalam, bērnudārzam, skolai?

L.Sarma: Tas jāprasa projektētājiem, mēs visi zinām, kāds ir rādiuss. Situācija diktē, ka jābūt pašpietiekamam.

G.Princis: Tātad sociālās infrastruktūras aprēķins vēl ir jāveic? Vai šim kvartālam ir veikts?

A.Birjukovs: Detālplānojumā izveidots aprēķins. Secinājums – situācija nav kritiska, skola nav jābūvē.

L.Sarma: Var būt arī dienas centrs, vai arī cita veida risinājumi. Iespēja iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Vēlreiz uzsveru – slēgtās fasādes nevajadzētu veidot.

A.Birjukovs: Visus padomus uztveru precīzi un objektīvi. Mums visi prasa ievērot kontekstu, bet patiesībā ir tā, ka mums nevis jāievēro, bet jārada konteksts. Esam pie baltas lapas. Būs komercapbūve ar stāvvietu pretim, vai nebūs? Uztaisīs veikalu?

L.Sarma: Bet tas jau būs mūsu uzdevums nākamā zemes gabala attīstītājiem – respektēt jūsu izstrādātās apbūves principus.

A.Birjukovs: Mēs varam izveidot kontekstu.

I.Rukšāne: Šī nav tā detalizācijas  pakāpe, kurā izstrādā precīzu konkrētību, te ir tikai globāli apjomi. Te nav iestrādāta arī mobilitāte, tā tiks iestrādāta nākamajā stadijā.

J.Skalbergs: Runājot par kvartālu, šķiet, ka apbūve tomēr veidota pa blīvu. Vislielākais trūkums, ka kvartālā neredzu pievilcību, nav kompozicionāli saistoša arhitektoniskā prezentācija. Var jau kādu stūri akcentēt, interesantāk izveidot balkonus, bet kompozicionālais piedāvājums ir vienmuļš. Ar vienādām detaļām tiek nokomponēts viss risinājums. Ja tādu kvartālu rada, tad jābūt kaut kam pievilcīgam un atraktīvam, kas risinājumu saista un padara arhitektoniski un kompozicionāli interesantāku, lai cilvēki brauktu skatīties. Turklāt šis ir pirmais zemes gabals, kas tiek šeit attīstīts, nezinām, kas būs līdzās. Varbūt zaļajā apbūvē vajadzēja ieiet iekšā ar zemu apbūvi? Kas to sasaistītu ar pārējo vidi? Ar arhitektoniskām formām iespējams daudz ko veidot un iespējams panākt īpašu telpisko pievilcību.

G.Princis: Vai pilsētbūvniecisko loģiku akceptē?

J.Skalbergs: Varētu būt interpretācijas caur formu kompozīciju (kubatūra ir optimāla, maksimālā), bet to var samazināt, jo faktiski kvartāls ir ļoti blīvs.

G.Princis: Tātad jautājums par kvartāla apbūves blīvumu un kompozicionālo atraktivitāti.

V.Brūzis: Vai ideja ar koncentriskajiem un radiālajiem virzieniem ir saistoša? Ja radiālais ir saistošs, tad vismaz centrs ir jānorāda. Šajā apkaimē ir izteikts radiālais plānošanas princips, bet piedāvātā kvartāla plānojums nav radiāls, tas ir kā svešinieks. Labs piemērs ir Forburgas kvartāls Rīgā, ko ierobežo Elizabetes iela, Viesturdārzs, Eksporta iela un Rūpniecības iela. Šajā kvartālā koncepcija par iekšpagalmiem radusies jau pirms 100 gadiem. Kā padarīt pievilcīgu kvartālu? Katru ēku projektē cits arhitekts. Ja runājam par piedāvājumu – tā ir noslēgta perimetrālā apbūve pilsētas vēsturiskajā centrā.

G.Princis: Vai kvartāls ir radiālas struktūras sastāvdaļa, vai tas ir uzdevums, kas izriet no pilsētbūvnieciskās loģikas zīmējot teritorijas plānojumu?

V.Brūzis: Centrālas elements ir ārpus zemes gabala. Šie divi krīt ārā no kompozīcijas.

G.Princis: Vai ir jābūt kompozīcijā? Ārā krīt jo ārpus? Tas ir labi vai slikti.

V.Brūzis: Šinī brīdi varētu būt cita kompozīcija, diagonāla. Nav atbilstoša kompozīcijai, kas ir otrā ielas pusē, jo tur ir radiālais risinājums

G.Princis: Kā referenci ņemt Forburgu?

V.Brūzis: Kā piemērs tas ir labs, kā monumentālu kvartālu padarīt interesantu vēl brīdi, kad ir izstrādāts detālplānojums, bet vēl nav konkrētu apjomu risinājumu. Aicinām, lai katrai ēkai projektu izstrādā cits arhitekts.

V.Šlars: Vēlētos runāt par 3 lietām. Par Pasūtītāju. Merks vienmēr ir labi izpratis tirgus tendences, projekti ir kvalitatīvi, ekonomiskos argumentos balstīti, apkaimju izveide ir bijusi veiksmīga. Ar pārliecību ir darīts viss, lai būtu kvalitatīvi un arī investori būt apmierināti. Visas Rīgas salas ir pilsētbūvnieciski nozīmīgas vietas. Vai tās ir vietas zemākās klases dzīvokļiem? Var taču uzbūvēt mazākus objektus, kas ir samazināts atvasinājums augstākās klases dzīvokļiem. Visās salās vajadzētu domāt par vertikāliem akcentiem, kas savā veidā simbolizē Rīgas varenību. Un tādu vietu nav daudz. Torņu ēkas sniegtu lielisku skatu uz ūdeni un apkaimi daudz vairāk dzīvokļiem. Rīgā vietu, kur no augšas redzams ūdens, nav daudz. Lucavsala pēc izmēra ir lielāka par Berga bazāra kvartālu. Augšējos stāvos varētu būt restorāni. Lucavsalai ir garā krasta līnija, kas ir liela vērtība. Ja kvartāls veidosies no 4 – 5 stāvu augstām ēkām, neko citu kā tikai tiltu, iemītnieki neredzēs. Otra lieta, pilsētas attīstības plānā bija shēma, bet tagad redzu sasteigtu shēmu kvartāla apbūves risinājumā. Protams, kādam ir jābūt pirmajam, kas sāk apbūvi Lucavsalā, bet tādu īsti labu koncepciju, kuru varētu turpināt arī citi, neredzu. Vai 9 – 12 stāvi nebūtu labāk? Vai tie dažādu ekonomisko iespēju cilvēki vēlēsies dzīvot līdzās? Trešais jautājums – vajag vai nevajag konkursu. Mēs īsti neiedziļināmies detaļās, lai gan runājam par nopietnām lietām. Esam nobalsojuši, ka neko vairāk nevajag.

G.Princis: Saki, ka vajag konkursu?

L.Sarma: Pirms gada, kad projekts tika piedāvāts ar pilsētbūvniecisko akcentu, konkurss būtu nepieciešams. Šoreiz runājam par ko citu, nav pilsētbūvnieciskā akcenta, līdz ar to konkurss nav nepieciešams.

V.Šlars: Konkurss nepieciešams, lai turētu kanti. Latvijas Arhitektu savienībā nav tādas vienprātības, kā šeit, ir tomēr uzskats, ka vajadzētu konkursu.

G.Princis: Atļaušos atgādināt pagājušā gada kolēģijas sēdes kopsavilkumu par šo projektu. Kolēģijā vienojās, ka konkurss nav vienīgais veids, kā nonākt pie laba rezultāta. Arhitekti var izstrādāt projektu, piesaistot ekspertus. Visticamāk, ka tas ko redzam šodien, nav rezultējies piedāvājumā, par kuru visi kolēģijā balsotu par. Nav vienprātības ka šī būtu pareizā arhitektūras kompozīcija.

Konteksta vērtējums tika atzīts kā labs. Trūkums, ko vēlos definēt kā jautājumu pasūtītājiem un autoriem, kā varat argumentēt iecerēto blīvumu un ekonomisko pamatojumu? Ir izpētes un stratēģiski uzstādījumi, tomēr svarīgākais ir panākt šai videi piemērotu konceptuālu attīstības priekšlikumu. Dzirdējām kritiku kompozīcijai un apjomu izkārtojumam, kas neļauj priekšlikumu atbalstīt kā vienīgo iespējamo.

A.Kronbergs: Lolita Sarma pacēla jautājumu par pilsētbūvniecisko akcentu, kas pastāv kā ieteikums. Šajā projektā tā nav. Kā pret to tagad attiekties? Vai nu pilsētbūvnieciskais akcents ir svarīgs, vai tas jāņem nost no dienas kārtības.

A.Birjukovs: Iepriekšējā reizē profesors Krastiņš ļoti uzstājīgi promotēja ideju par kvartāla tipa apbūvi šajā vietā un mēs tomēr vēlamies saņemt precīzākus, ne tik pretrunīgus ieteikumus no kolēģijas. Viens kolēģijas loceklis iesaka kaut ko, cits – ko pilnīgi pretēji, tādā vidē ļoti sarežģīti strādāt uz priekšu.

G.Princis: Pilsētbūvnieciskā analīze dod pamatu pasūtītājam turpināt izstrādāt koncepciju, apzināt arī iespējamo pazeminātā pilsētbūvnieciskā akcenta nozīmi. Neredzu nekādu fundamentālu iebildumu. Apbūves struktūra var tik detalizēta un atbildēt uz jautājumiem un šeit dzirdēto kritiku par blīvumu, arhitektonisko kompozīciju, labiekārtojumu, attīstību pret ielām. Nekas no dzirdētā neuzliek par pienākumu atgriezties pie pilsētbūvnieciskā akcenta. Ilze Purmale, vai saskaņā ar teritorijas plānojumu šeit nepieciešams pilsētbūvnieciskais akcents?

I.Purmale: Nekas nav obligāts, plāns tikai paredz iespēju. Ja attīstītājs neredz iespēju, tad attīstības plānā ir noteikti 12 stāvi, kurus var brīvi projektēt. Ja ietveram ambīciju, var būvēt arī augstāk. Tas ir tikai normāli risināt 12 stāvu kvartālu apbūvi. Nav jau garantiju par visu ieceru īstenošanu, tāpēc tā brutāli piespiest nav jēgas. Jāiet līdzi pieprasījumam un piedāvājumam.

G.Princis: Tātad 12 stāvu augstumā risināt kvartāla apbūvi, kā to paredz attīstības plāns, ir normāls redzējums.

I.Purmale: Mēs izstrādājam plānu, bet nav garantiju, ka mūsu ieceres par telpisko siluetu un kompozīciju, īstenosies dzīvē. Iespējams pāri ielai var veidot radiālo struktūru.

G.Princis: Tātad iebildes par apbūvi nav, bet varbūt ir kāds uzstājīgāks viedoklis par pilsētbūvniecisko akcentu.

A.Birjukovs: Ir paredzēta vieta kam augstākam.

A.Kronbergs: Daugavas šķērsojumi ir telpiski iezīmēti, tas ir loģiski. Šo ideju vajadzētu paturēt dzīvu, lai gan tas nenozīmē, ka uzreiz jābūvē. Iespējams rūpīgāk jāizvērtē vietas īpatnību kopums – no cik daudziem dzīvokļiem paveras un nepaveras skats uz Daugavu. Šāds kvartāls daļai cilvēku ierobežo iespēju baudīt teritorijas īpatnējo raksturu. Apbūve ir izplānota introverta, nevis ekstraverta. Ja taujātu padomu man, tad pasūtītāja vietā mēģinātu šīs vērtības kaut kā pārdot.

G.Princis: Tātad padoms nenokaut ideju par vertikālo akcentu, padomāt par plašāka skata kontekstu. Vēl ekspertu viedokļi par vertikālo akcentu?

L.Sarma: Pieņemsim, ka jaunais attīstības plāns aizstās spēkā esošo. Iepriekšējā attīstības plānā bija pilsētbūvnieciskais akcents, lielāks stāvu skaits, dinamika bija spirālveida un griezās uz Salu tilta pusi. Ja nu pēkšņi ir mēģinājums ielēkt aizejošā vilcienā, ir iespējams piedāvāt šo risinājumu. Mēs vēlamies, lai kompozicionālais risinājums šajā kvartālā ļautu strādāt arī citiem, blakus esošiem attīstītājiem.

G.Princis: Autori redz šo kvartālu redz kā pašpietiekamu telpisku arhitektonisku kompozīciju. Manuprāt tā ir loģiska iecere.

J.Dripe: No akcenta problēmas varam atbrīvot Pasūtītāju. Daudz laba esam pateikuši par to. Piezīmes bija par nākošajā stadija īstenojamām lietām. Fasāde pret Salu tiltu – tas ir jautājums, kā reaģējat uz zaļo telpu un Daugavu. Skatus mūsu tirgū iespējams pārdot ļoti labi. Un mēs, protams, varam projektu atbrīvot no akcenta problēmas.

A.Kublačovs: Mūsu valstī eksistē tiesiskās paļāvības princips, man škiet, ir jābeidz aizrādīt un norādīt projekta autoriem un Pasūtītājam, kā būtu jādara. Sava īpašuma ietvaros Pasūtītājam ir pilnas tiesības rīkoties saskaņā ar apbūves nosacījumiem, bet mēs no kolēģijas nedrīkstam kaut ko radikāli uzspiest. Ja attīstītājiem tiek izvirzītu jauno noteikumi, viņi parasti dodas prom. Tas tirgus ir smags.

G.Princis: Tas bija labs atgādinājums – atgriezties pie pasūtītāja tiesiskās paļāvības punkta. Esam dzirdējuši labus vārdus par veikto analīzi pirms projekta izstrādes, ieteikums – turpināt strādāt. Dodu vārdu projektētājiem.

A.Birjukovs: Projekta izstrādē esam patērējuši salīdzinoši daudz enerģijas. Bet pēc visa dzirdētā iestājies apjukums, jo biju vēlējies dzirdēt konsolidētu viedokli, kas norāda skaidru virzienu, kur attīstīsit apbūves piedāvājumu. Mēs projekta izstrādē esam izgājuši cauri daudziem iespējamiem apbūves variantiem, nonākot pie kompromisa. Tuvākas vel nerealizētas apbūves konteksts ir pārāk plašs un nodefinēt to precīzi nav iespējams. Lūdzu ņemt to vērā.

G.Princis: Paanalizēsim dzirdēto un – kā Rīgas arhitekta birojs – piešķirsim noteiktu viedokļa vektoru. Ko no dzirdētā pieņem kā profesionālu kritiku? Un kas, Aleksej, būtu tavi nākamie uzdevumi?

A.Birjukovs: Noteikti atbalstu ideju par daudzveidību. Bet mēs zinām Pasūtītāja profilu un atbilstoši tam meklēsim apbūves plastiku. Uzskatu, ka tipizējot apbūves apjomus arī ir iespējams nonākt pie laba risinājuma. Turpināsim strādāt pie detalizācijas un veidot jaunās apbūves pievilcīgu, kontekstam atbilstošo vizuālo tēlu, tas prasīs pietiekoši daudz laika un resursus, tāpēc mums ir svarīgs kolēģijas atbalsts principiāliem risinājumiem, ko prezentējam šodien.
No kolēģijas sagaidu atbalstu par principu – par kvartāla tipa apbūves organizāciju. Manuprāt, būtisks moments, ko secinājām analīzes rezultātā, ir Laivu ielas nozīme – nevis intensīvas satiksmes maģistrāle, bet gājējiem draudzīga promenādes tipa iela gar neapbūvēto zaļo rekreācijas zonu ūdens malā.
Secinājām, ka torņi kā apbūves tips ir neatbilstoši šā brīža ekonomiskajai situācijai, ir pašpietiekami un indiferenti pret vietas turpmāko kontekstu. Teritorijā mēs piedāvājam veidot dzīvojamo kvartāla apbūvi ar zaļiem pagalmiem, ka apbūves organizācijas principu.
Ņemto vērā kolēģijas rekomendācijas mums ir jāturpina darbs pie ēku fasāžu un kompozīcijas plastikas, ko mēs plānojām veikt nākamajā projektēšanas stadijā, izstrādājot projektu minimālā sastāvā. Mēs ļoti novērtētu kolēģijas risinājuma principiālu atbalstu, ka arī precīzākus un konsolidētus ieteikumus turpmākajam darbam.

M.Freimanis: Mēs kā attīstītāji esam visvairāk ieinteresēti, lai būtu pievilcīga vide, jo tikai tādā gadījumā pirks šos dzīvokļus. Atgādinu, ka Merks, nevis pilsēta, iegulda naudu projektā. Merks saistītajai kompānijai Kapitel, kam pieder zeme starp Salu tiltu un mūsu iecerēto kvartālu, skatās, kas būs pirmais šajā apkaimē. Mums kā pionieriem jābūt pietiekami drosmīgiem. Katra diena, ko novilcinām, maksā ļoti daudz. Es nesaku, ka neņemsim vērā kolēģijas ekspertu viedokļus. Bet mūsu projekts radīs pamatīgu efektu pilsētas attīstībā. Neuzskatu, ka dzīvē var kaut izdarīt perfekti, bet ir svarīgi sākt darīt. Iespējams pēc 50 gadiem kāds pateiks, ka esam uzbūvējuši kaut ko lielisku. Es piedāvāju konstruktīvi virzīties uz priekšu. Esam saņēmuši māja darbu nākamajam etapam. Šīs sēdes galvenā tēma bija koncepta izvērtēšana. Augsti vērtēju, ka eksperti pamanīja diferenciācijas aspektu. Mēs esam ieinteresēti, lai cilvēki saprastu, kāpēc pērk dārgākas mājas. Mēs pārzinām nianses. Jāatceras vēl viena lieta, ka projekta ietvaros jāsabalansē unikālais un tipveida. Ja mēs nevarēsim būvēt neko tipveida, kvadrātmetra cena būs tāda, kas mājokļus padarīs par nepieejamiem. Jo tad katrai ēkai vajadzēs projektēt savu būvkonstrukciju u.c. daļas, kas pamatīgi sadārdzina projektēšanu un ražošanu; tā kā būvēsim no saliekamā dzelzsbetona, katram ēku tipam vajadzēs savus veidņus. U tā tālāk. Pirms krīzes bija izpētīts, ka latviešu mentalitātes cilvēki nelabprāt dzīvo augstās ēkās. Es būtu priecīgs, ja zeme maksātu tik lēti, ka varētu būvēt divu stāvu mājas. Aleksejs Birjukovs ieguldījis lielu darbu, lai atrastu kompromisu starp mums un pilsētas interesēm. Galu galā vēlamies pārdot dzīvokļus.

G.Princis: Visi ir izteikušies, birojā izstrādāsim kopsavilkumu – sabalansētu un izsvērtu. Ar to iepazīstināsim Būvvaldi. Projekta attīstība var virzīties uz priekšu ar vēlējumu sabalansēt Pasūtītāja uzstādījumus un pilsētas vēlmes.

 

Vadītājs                                                                                                                                 G. Princis

Protokoliste                                                                                                                               E. Lūse

 

Sēdes protokols 3. (103) 2019. gada 17. decembrī  PDF formātā