Pētījums: karstuma viļņu ietekme Rīgā ir būtiska, izstrādāta Rīgas pilsētas virsmas temperatūras karte

Projektu „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība”) ietvaros ir veikti zemes virsmas pētījumi Rīgas pilsētā tā saukto karstuma viļņu laikā. Iegūtie pētījuma dati liecina, ka vasarās šādu karstuma viļņu laikā, kad pilsētā gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz +30°C un ir augsti gaisa mitruma rādītāji, zemes virsmas temperatūra atsevišķās vietās pilsētā pārsniedz pat 50°C, kas savukārt var radīt būtisku iespaidu uz iedzīvotāju labsajūtu un veselību.

Urbanizētās teritorijās viena no klimata pārmaiņu radītām sekām ir biežāki karstuma viļņi, kuru rezultātā palielinās saslimstība un mirstība karstuma stresa dēļ. Eiropā ir novērots, kā palielinās ne tikai karstuma viļņu biežums, bet arī to ilgums un intensitāte. Karstuma viļņu ilguma pieaugums ir bīstams ar to, kā pilsētās gaiss naktīs atdziest lēnāk, neļaujot cilvēku organismam atgūties pēc dienas karstuma.

Lai noskaidrotu karstuma viļņu ietekmi uz Rīgas pilsētas teritorijas virsmu un zemes virsmas temperatūru, Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" uzsāka pētījuma sadaļu, izmantojot Landsat satelītattēlu (http://earthexplorer.usgs.gov/) datus, kas iegūti 2014.g. 3.augustā, kad Rīgu bija pārņēmis karstuma vilnis. Pētījuma ietvaros tika izstrādāta Rīgas pilsētas virsmas temperatūras karte, kas parāda, ka ir vērojamas būtiskas temperatūras atšķirības noteiktās pilsētas vietās un atsevišķos gadījumos zemes virsmas temperatūra Rīgā var pat pārsniegt 50°C.

Apskatot gaisa temperatūru Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos, pētnieki secināja, ka situācijas ir ļoti individuālas, tomēr kopumā situācija karstuma viļņu laikā šajās teritorijās nav pozitīva un ietekmē gan kvartālu mikroklimatu, gan iedzīvotāju labsajūtu un veselību. Pieaugot klimata pārmaiņu ietekmei – gaisa temperatūrai un galvenokārt karstuma viļņu biežumam, ir intensīvi jārisina jautājums par piemērotiem pasākumiem daudzdzīvokļu kvartālos, lai mazinātu nelabvēlīgo temperatūras ietekmi uz sabiedrības veselību.

Liela nozīme un ietekme uz temperatūru pilsētā – arī pilsēta centrā – ir parkiem un zaļajām zonām. Tajās pilsētas teritorijās, kur ir zaļā zona, gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka nekā turpat uz ielas, kur ir apbūve, bruģētas un asfaltētas ielas. Līdzīga situācija ir arī mikrorajonos – ja teritorija ir apbūvēta un asfaltēta, tad gaisa temperatūra tur ir krietni augstāka nekā turpat blakus esošajos parkos. Viens no iemesliem temperatūras atšķirībām ir tajā, ka, būvējot un attīstot pilsētu, nav domāts par klimata pārmaiņu rezultātā pieaugušajām ekstrēmā karstuma dienām – pilsētā ir tādas teritorijas, kas nevēdinās, kuras vēji skar salīdzinoši maz, sevišķi pēcpusdienās, kad saules ekspozīcija sasniedz maksimumu. Šajās vietās arī vakaros gaisa temperatūra pazeminās lēnāk nekā parkos un citās pilsētas daļās, līdz ar to lielais karstuma vilnis iedzīvotājus negatīvi ietekmē pat vēlu vakarā un naktīs.

Par rezultātiem, raugoties pēdējās desmitgadēs, jāsecina, ka ir ievērojami pieaudzis ekstremāli karsto dienu skaits. Pat pēdējo trīsdesmit gadu laikā dienu skaits, kad gaisa temperatūra Rīgā pārsniedz +30°C, ir ievērojami audzis. Pagājušā gadsimta 80. gados tās bija 2-3 dienas gadā, bet nu jau tās ir 6-7 dienas gadā. Pat dienās, kad pilsētā ir stiprāks vējš, kas varētu izlīdzināt temperatūru, pilsētas centrā vienalga ir augstāka gaisa temperatūra, līdz ar to ir jūtama ievērojama ietekme uz mikroklimatu.

Projekts „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība”) tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 tūkst. eur, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris – Rīgas Stradiņa Universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš – 2016. gada aprīlis.