Projekta „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” ietvaros ir noslēdzies viens no pētījumiem, kura mērķis bija noskaidrot gan atbildīgo institūciju un lēmuma pieņēmēju, gan iedzīvotāju informētības līmeni un attieksmi pret klimata pārmaiņu riskiem un draudiem, kontekstā ar ietekmi uz iedzīvotāju veselību un pilsētvidi kopumā. Būtiskākais secinājums – iedzīvotāji neapzinās un neizprot klimata pārmaiņu risku ietekmi uz viņu veselību, dzīves kvalitāti un dzīves vidi, savukārt atbildīgās institūcijas klimata pārmaiņu seku, piemēram, plūdu vai ekstrēma karstuma, situācijās koncentrējas uz īstermiņa risinājumu meklēšanu, pārāk maz uzmanības pievēršot rīcības stratēģijai un scenārijiem nākotnē.

Saskaroties ar klimata pārmaiņu sekām – ekstrēmu karstumu vai plūdiem un izjūtot to ietekmi uz veselību, labklājību un resursiem (nekustamo īpašumu, darbaspējām u. tml.), gan institūcijas, kuru darbs saistīts ar šādu apdraudējuma novēršanu un nepieļaušanu, gan sabiedrība kopumā tiecas mazināt šo parādību ietekmi īstermiņā, nesaistot tās ar klimata pārmaiņām, bet raugoties uz tām kā atsevišķiem gadījumiem. Šāda uztvere un attieksme neveicina sistēmisku, ilgtspējīgu un efektīvu risinājumu izstrādi un ieviešanu. Tas, savukārt, nozīmē, ka saglabājas pietiekami liela varbūtība, ka plūdu un karstuma gadījumi pilsētvidē atkārtosies un sekas gadu no gada būs arvien nopietnākas. Diemžēl plašākā sabiedrībā, gan dažādu institūciju izpratnē klimata pārmaiņas tiek vairāk skatīts kā “teorētisks koncepts”, ar ko galvenokārt operē zinātnieki un citi eksperti, kuri pārzina vai ir pazīstami ar zinātniskajām teorijām par klimatu un tā mainību.

Institūcijas un atbildīgās personas, kas nodarbojas ar praktisku jautājumu risināšanu, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un tām saistītām parādībām – plūdiem un karstumu, kuri pastiprināti izpaužas tieši pilsētvidē, piemēram, pilsētas siltuma salas efekts, ir informētas un izprot šo parādību saistību ar klimata pārmaiņu procesu, taču ikdienas darbā galvenokārt fokusējas uz reaģējošām darbībām, likvidējot sekas, nevis tālredzīgu darbību, meklējot cēloņu risinājumus un īstenojot atbilstošus pasākumus.

Tai pat laikā pētījuma dati atklāj, ka Rīgas un Latvijas mērogā jau ir atrodami ilgtspējīgi labas prakses pilsētplānošanas un pilsētvides attīstības risinājumu piemēri, kas mazina klimata pārmaiņu ietekmi. Piemēram, jaunais attīstības rajons Skanstē, Rīgā, kas Rīgas ietvaros ir jauna līmeņa ūdens apsaimniekošanas projekta piemērs, kurā iekļauti mūsdienīgi ūdens sistēmas risinājumi, kuru tapšanā jau no projekta sākuma posma iesaistījušās dažādas ieinteresētās un atbildīgās puses (Būvvalde, „Rīgas ūdens”, Rīgas domes Satiksmes departaments, Vides un mājokļu departaments, meliorācijas eksperti u.c.), ļaujot iepazīties ar katras puses perspektīvu un kopīgi meklēt labākos risinājumus. Rūjienā īstenots ilgtspējīgs lietusūdeņu savākšanas risinājums – sausā upe, kuras pārplūde nonāk lietus dārzos, izvairoties radīt papildu noslodzi pilsētas kanalizācijas sistēmai, novadam esot vienai no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kur īstenoti ar ūdens pārvaldību saistīti skatienam redzami dizainiski risinājumi. Savukārt Jelgavas pilsētā strādāts pie tādas sistēmas izveides, kur lietusūdeņi tiek uzkrāti rezervuāros, attīrīti un izmantojami gan pilsētas zaļo zonu uzturēšanai, gan ugunsdzēsības vajadzībām.

Diskusiju ietvaros secināts, ka šīs iniciatīvas lielā mērā izdevies īstenot, pateicoties ainavu arhitektu u.c. ar pilsētvides plānošanu un attīstību saistītu ekspertu zināšanām un neatlaidībai, uzrunājot pašvaldības un liekot tām apzināties klimata pārmaiņu procesus, to ietekmi un riskus, kas pastāv, ja pārmaiņas netiek ņemtas vērā un netiek meklēti un īstenoti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Balstoties uz iegūtajiem datiem, secināms, ka minētie labās prakses piemēri pēc zināma laika varētu kalpot kā precedenti līdzīgu ilgtspējīgu, pilsētvides elastību vairojošu risinājumu ieviešanas pamatošanai.

Projekts „Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā” („Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība”) tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 tūkst. eur, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris – Rīgas Stradiņa Universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš – 2016. gada aprīlis.